Gundars Kuļikovskis: Pēckrīzes izaugsmes avots jārada tagad
Foto: LETA

Latvija ir labā situācijā, lai plānotu pēckrīzes izaugsmi. Plānojot izaugsmi, jābalstās uz acīmredzami spēcīgākajiem un savstarpēji saistītajiem izaugsmes avotiem – eksportu un inovācijām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dalība lielajās izstādēs ar nacionālajiem stendiem un kompetenču centru programma ir jau gatavi un strādājoši izaugsmes sekmēšanas instrumenti.

Pandēmija paver nebijušas iespējas Latvijai. Tā sarauj esošās starptautisko vērtību ķēdes. Veidojot jaunas vērtību ķēdes, atbrīvojas vieta jauniem partneriem un jauniem produktiem.

Latvijas uzņēmumiem jāizmanto šī iespēja. Latvijas uzņēmumiem ir jāieņem atbrīvojusies vieta un jānodrošina jaunu produktu piedāvājums.

Eksports ir labklājības avots. Latvijā eksportējošie uzņēmumi ir vidēji par 80% ražīgāki uz vienu nodarbināto, nodarbina par 33% vairāk cilvēku, maksā par 62% augstākas algas un lieto par 77% vairāk kapitāla uz vienu nodarbināto, salīdzinot ar tiem uzņēmumiem, kas neeksportē. [1] Latvijā produktus eksportē ap 10% uzņēmumu. Pievēršot eksportam kaut vai daļu no atlikušajiem 90%+ procentiem, paveras straujas ekonomikas attīstības un labklājības veidošanas iespējas.

Latvijai jāveido plaši pārstāvēti nacionālie stendi visās galvenajās izstādēs. Tas ļaus uzņēmumiem atrast jaunus partnerus un iekļūt jaunās vērtību ķēdēs. Tāpat tas ļaus eksportā iesaistīt jaunus uzņēmumus, kas ir atjaunošanās un straujas ekonomiskās izaugsmes avots. Digitālajā laikmetā personīgo kontaktu vērtība un nozīme tikai palielinās, jo interneta mājaslapa tagad ir katram, arī nestrādājošam uzņēmumam.

Sadarbība starp uzņēmumiem parasti sākas ar sapratni, ka aiz solījumiem stāv reāli cilvēki un uzņēmumi, nevis tukša čaula aiz labi izstrādātas mājaslapas. Lielās starptautiskās izstādes ir vieta, kur satikties ir visefektīvāk. Izstādēs piedalās visi pasaules un industrijas nozīmīgākie uzņēmumi. Piedaloties izstādē, arī Latvijas uzņēmumi piesaka sevi starp nozīmīgiem pasaules spēlētājiem.

2021. gada pasaules izstādes būs īpaši nozīmīgas:


  • tās notiks pēc divu gadu pārtraukuma, jo 2020. gadā visas pasaules izstādes ir atceltas;

  • tajās tiks pārdalīts tirgus – atjaunotas sarautās vērtību ķēdes un veidotas jaunas.


Jānodrošina, ka katrs Latvijas uzņēmums, kurš vēlas sevi parādīt starptautiskā izstādē, var tādā piedalīties, saņemot atsevišķu vietu vismaz nacionālā stenda ietvaros.

Kopīgi stendi ar ievērojamu uzņēmumu skaitu ir virknei attīstītu valstu, pavalstu, štatu, nozaru asociāciju un pilsētu. Piemēram, Itālijai, Holandei, Vācijas pavalstīm, kā arī atsevišķiem ASV štatiem un pilsētām mēdz būt apjomīgi stendi.

Plaši pārstāvēts nacionālais stends ir spēcīgas valsts zīmols. Valsts zīmols ir ārkārtīgi nozīmīgs uzņēmumiem. Arī apgrieztais ir patiess – valsts tēlu izstādēs veido uzņēmumi. Plaša pārstāvniecība no industrijas puses rada priekšstatu par valsti kopumā, kurā ir daudz reālu uzņēmumu, ar kuriem var sadarboties un kuri prot un grib eksportēt. Izskatā atturīgi, bet plaši pārstāvēti kopīgi stendi izstādēs ir pierasta lieta industriāli attīstītām valstīm. Turpretī ar īpaši izstrādātu dizainu, bet nelielu skaitu uzņēmumu biežāk izceļas attīstības valstu stendi.

Latvijas stendi pagaidām ir ārkārtīgi mazi, un tajos pārstāvēti labi ja desmit uzņēmumi. Tas ir jāmaina nekavējoties.

Nepieciešams piešķirt finansējumu LIAA, lai sekmētu Latvijas dalību pasaules izstādēs. LIAA ir atbilstoša pieredze un kompetence. Apmaksāta vieta nacionālajā stendā ir būtisks atbalsts uzņēmumam. Tas ir arī veids, kā vienkārši nodrošināt, ka publiskā nauda tiek tērēta jēdzīgi. Lai uzņēmumi pieņemtu disciplinētus un saprātīgus lēmumus, transporta un dzīvošanas izmaksas var segt paši uzņēmumi.

Jārīkojas nekavējoties. Cīņa par vietām 2021. gada lielajās izstādēs jau rit pilnā sparā. Sagatavoties izstādei ir nopietns process. Vietas nākamā gada izstādēs būs īpaši vērtīgas, jo uz tām paredzama konkurence. Nekavējoties ir jāapzina izstādes un uzņēmumi, kuri tajās vēlas piedalīties. LIAA nekavējoties jārezervē vietas nākamā gada starptautiskajās izstādēs, lai nodrošinātu, ka vieta stendam vēl ir pieejama, atrodas labā vietā un uzņēmumi var savlaicīgi sākt gatavoties.

Inovācijas – veids, kā pelnīt vairāk. Peļņa no eksporta/dalības starptautiskās vērtību ķēdēs ir tieši saistīta ar konkrētā uzņēmuma rīcībā esošo intelektuālo kapitālu – zinātību (know-how), patentiem, preču zīmēm, darbaspēku ar specifiskām, grūti kopējamām iemaņām u. tml. Šo kapitālu veido uzņēmumi, radot inovācijas, jaunus produktus un tehnoloģijas.

Kompetenču centri – efektīvs un pārbaudīts veids, kā sekmēt inovācijas. Kompetenču centru programma nodrošina maksimāli plašu inovatīvu uzņēmumu līdzdalību visplašākajā nozaru spektrā. Desmit gadu laikā ir iegūtas zināšanas, kā to darīt. Ir izstrādāti mehānismi, kā ar minimālu birokrātijas daudzumu sekmēt inovācijas, vienlaikus pārliecinoties, ka uzņēmumiem sniegtais atbalsts tiek izmantots maksimāli lietderīgi veidā.

Intervence nepieciešama nekavējoties, jo inovācijas rada brīdī, kad tirgus ir apstājies. Līdzīgi kā ragavas taisa vasarā un ratus ziemā, tāpat svarīgi, ka uzņēmumi šo krīzes laiku izmanto, lai labāk sagatavotos izaugsmei. Pašlaik uzņēmumiem ir brīvi cilvēkresursi un iespēja radīt inovācijas, lai sekmīgi piedalītos starptautiskā tirgus pārdalē – jaunu tirgu apgūšanā un esošo paplašināšanā. Diemžēl šobrīd Kompetenču centru programmā ir pauze, jo uzņēmumi gaida, kad no vadības puses tiks parakstīts jau apstiprinātais programmas turpinājums.

Kompetenču centri īpaši svarīgi ir uzņēmumiem, kuri ir spējīgi nodrošināt ātrāko izaugsmi, – augošiem, maziem un vidēja izmēra uzņēmumiem. Tiem, kuri plāno jaunu produktu izstrādi un tehnoloģijās balstītu eksportu. Kompetenču centru programma ir īpaši piemērota tādu inovāciju sekmēšanai, kas uzņēmumiem palīdzētu ātrāk sagatavoties pēckrīzes iespējām un izaicinājumiem.

Par nākotni. Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi industriju ekosistēmu modeli. Ekosistēmas jēdziens ietver gan esošu saikņu un sadarbības formu izmantošanu, gan jaunu veidošanu. Tāpēc ekosistēmās jābūt vietai kompetenču centriem – pārbaudītam modelim ar desmit gados iegūtu, vērtīgu pieredzi. Šī pieredze ir īpaši vērtīga, jo gūta arī sāpīgā mācību procesā. Kompetenču centri veido jaunus, efektīvākus sadarbības modeļus industrijas uzņēmumu starpā, starp industrijām un starp zinātni un uzņēmumiem. Būtu nesaprotami un dīvaini, ja šis mehānisms un gūtās zināšanas netiktu izmantotas arī nākotnē.

Jāpanāk, lai inovācijās iesaistīto uzņēmumu skaits ir pēc iespējas lielāks. To var panākt esošo kompetences centru programmu ietvaros, samazinot katram atsevišķam uzņēmumam un projektam pieejamo finansējumu.

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Komerciāli veiksmīgākās inovācijas ir tās, kuras ir salīdzinoši ātri ieviešamas un ir salīdzinoši vienkāršas. Tās, kuras var radīt kompetences centru ietvaros.

Paralēli nepieciešams atbalsts zinātnei. Šāda atbalsta rezultāts būs ilgāks, bet ļoti nozīmīgs pēc pieciem, desmit gadiem.

Dati liecina, ka lielākais Latvijas potenciāls ir spēcīgi vidēja izmēra nišas uzņēmumi. Tie, kuri Kompetences centru programmā pārstāvēti visplašāk.

Tādi uzņēmumi ir jau pietiekoši izauguši, lai pienākumi starp darbiniekiem būtu precīzi sadalīti, darbinieki būtu ražīgi un fokusētos katrs uz savu pamata uzdevumu un kompetenci. Vienlaikus šie uzņēmumi ir pietiekoši mazi, lai, saglabājot uzņēmuma fokusu uz vienu nišu, tie būtu ātri un elastīgi, ja jāpārkārtojas un jāieņem jaunas nišas. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka Latvijā uzņēmumi ar lielāko darbinieku izmantošanas efektivitāti ir ar deviņiem vai 50–250 darbiniekiem.

Jāņem vērā, ka Latvijā uzņēmumi būs izmērā mazāki nekā Vācijā. Rīgā atrast pieejamus 250 vienas profesijas augsti kvalificētus darbiniekus ir teju neiespējami, tāpēc fokusam jābūt uz vidēja izmēra uzņēmumiem ar augstām tehnoloģijām. SIA "Mikrotīkls" ir labs piemērs.

[1] Konstantins Benkovskis, Jaan Masso, Olegs Tkacevs, Priit Vahter, Naomitsu Yashiro. 'Export and Productivity in Global Value Chains: Comparative Evidence from Latvia and Estonia'. OECD Economics Department Working Papers. Paris: OECD, 15 December 2017. https://doi.org/10.1787/cd5710c4-en

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form