Nāk rudentiņis, Būs barga ziema.... Par to ziemu mēs neko nezinām, kamēr tā nav bijusi. Bet rudenī noteikti būs kārtējās Saeimas vēlēšanas. Klusāka vai skaļāka gatavošanās tām jau notiek. Ir gan tādi indivīdi, kurus skaitliski apvienojot, rastos pat noteikta sabiedrības daļa, kas uzskata, ka pēc vēlēšanām nekas nemainīsies, lai neteiktu pavisam bargi – kā ievēlētie deputāti zaga, tā zags.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par deputātu kandidātu parādīšanos visdažādākajos masu saziņas līdzekļos arī jau sāk strīdēties – kas ir slēptā reklāma un kas vienkārši reklāma.

Līdz ar to šajā priekšvēlēšanu laikā daudz uzmanības tiek pievērsts pašiem masu saziņas līdzekļiem, vairāk gan drukātajai presei, it kā aizmirstot, ka ir arī elektroniskie informācijas līdzekļi. Tie, kas vairās nosaukt kādu speciālu izdevumu, runā pat it kā konkrēti - par žurnālistiem, vainojot tos visā notiekošajā. Taču – žurnālistika tikai informē par sabiedrībā notiekošo un paši žurnālisti strādā visdažādākajos masu saziņas līdzekļos.

Lai būtu pilnīgi konkrēti, jāsauc žurnālists vārdā. Informācijas sniegšanas atbildība (ne tikai šajā gadījumā tā nav viena konkrēta žurnālista, bet visu kopā, visu masu saziņas līdzekļu) vienmēr ir bijusi saistīta ar preses brīvību, savukārt atbildība sniegt informāciju par sabiedrībā notiekošo palīdz pašai sabiedrībai pieņemt politiskus lēmumus. Preses brīvības sakarā zināma taisnība ir tiem, kas uzskata, ka valsts iejaukšanās ir nepieciešama, lai palielinātu preses brīvību, un tiem, kam šķiet, ka valsts tikai samazina preses brīvības palielināšanās iespējas. Tas ir diskutējams jautājums un diskusijas rezultātā gan jau radīsies atziņa, ka ilgus gadus Latvijas politiķi ir atturējušies no iejaukšanās preses jomā, arī no iespējām veidot pārdomātu mediju politiku. Varbūt tam iemesls meklējams ilgajās politiskās cenzūras tradīcijās. Paši jaunizceptie politiķi – žurnālisti lauzīs šīs tradīcijas?

Laikā, kad Centrālā vēlēšanu komisija jau pieņēmusi deputātu kandidātu sarakstus, liekas, ka runāt par to, kas kandidē uz ievēlēšanu, ir nevajadzīgi. Līdz vēlēšanām vēl ir laiks un gan jau kāds no vēlētājiem padomās, kam par labu atdot savu balsi. Jā, partiju sarakstos ir arī žurnālisti. Nav jau slikti, ja viņi kļūs par deputātiem, lauzīs iesīkstējušās tradīcijas un būs tuvāk visādiem apspriežamiem un pieņemamiem jautājumiem, lietām. Varēs realizēt vienu no žurnālistikas funkcijām – politisko funkciju. To realizējot, labāk varēs visus informēt par notiekošo. Bet vai godīgi? Ievērojot pilnīgi žurnālista ētikas principus? Žurnālists taču prasa godīgumu no visiem – biznesmeņiem, parastas tautas, arī no politiķiem. Bet ja žurnālists pats ir politiķis? Kas novilks to godīguma robežu? Uz papīra uzrakstītie ētikas kodeksi, kurus, vicinot pa gaisu, daudzi apgalvo, ka rīkojas godīgi. Tikai – kam reāli par godu.

Citur pasaulē neitrālas, informējošas žurnālistikas lomas atbalstītāji uzskata, ka žurnālista darbošanās kādā partijā neizbēgami noved pie interešu konflikta un pat mazina lasītāja uzticību žurnālista neitralitātei. Ja žurnālists var darboties kādā no daudzajām partijām, bet nevar kandidēt par deputātu, tā jau esot cilvēka sabiedrisko tiesību ierobežošana. Tikai viņam ir izvēles iespēja – strādāt vai nestrādāt redakcijā, kurā ir šādi vispārzināmi noteikumi. Jau sliktāk būtu, ja šie noteikumi nebūtu zināmi. Būtu liegtas izvēles tiesības.

Ir tādi laiki, kad mūsu valstī ir daudzas partijas. Tikai izskatās, ka cilvēki vēl paaudzēm nevarēs aizmirst tos laikus, kad bija tikai viena partija. Taču arī tās "noteikumus, varēja apiet ar līkumu". Ir dzirdēts mīts, ka toreiz vadošajos redakcijas amatos nemaz nevarēja būt žurnālists, kurš nesastāvēja komunistiskajā partijā. Redakcijas atbildīgais sekretārs gan toreiz, gan tagad ir vadošs amats. Šo rindu rakstītāja bija atbildīgā sekretāre redakcijā, nebūdama komunistiskajā partijā. Tātad – "apgāja ar līkumu".

Šodien, brīdi pirms vēlēšanām, visiem ir laiks apdomāt, vai labāk žurnālistam ir būt "tuvāk pie katla" un no turienes stāstīt kaut kādu patiesību vai uz visu raudzīties vienkārši no malas un būt godīgam gan pret citiem, gan pašam pret sevi. Prasīt godīgumu.

Rudens tuvojas. Būs vēlēšanas. Bet vēl ir laiks padomāt un izvēlēties.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form