Gunta Līdaka: Pret klaju un neatbilstošu politisko ietekmi sabiedriskajos medijos
Foto: LETA

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) kategoriski iebilst pret mēģinājumu Latvijas Televīzijai nodrošināt vairāk nekā 150 000 eiro finansējumu, ignorējot pastāvošās sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanas procedūras, un norāda uz vairākām neatbilstībām labākajai daudzās Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei:

Pirmkārt, sabiedriskais medijs, vēršoties ar lūgumu pie Finanšu ministrijas, pats nostiprina tiešu un neatbilstošu viena politiskā spēka ietekmi pār sevi. Demokrātiskā sabiedrībā šāda mediju atkarība ir nepieņemama un ir pretrunā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mediju un politikas mijiedarbības centrālajiem pamatprincipiem.

LRA uzskata, ka Latvijā nevajadzētu izmantot praksi, kura atgādina atsevišķās mūsu kaimiņvalstīs piekopto politiķu un mediju attiecību modeli.

Otrkārt, LTV ir ignorējusi pastāvošo procedūru. Lai arī tā nav ideāla, tomēr Latvijā noteikto sabiedriskā pasūtījuma veidošanas procedūru un principus bija iespējams ievērot. Visiem zināms, ka ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošana ir temati ar augstu prioritāti, tādēļ šāds pēkšņs finansējuma pieprasījums kārtējo reizi apliecina pārdomātas plānošanas trūkumu gan sabiedriskajā medijā, gan tā valsts kapitāla daļu turētājā.

Tāpat kā alternatīvu bija iespējams izsludināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) konkursu, kas ir pietiekami efektīvs instruments, lai nodrošinātu vislabāko risinājumu gan finanšu, gan auditorijas sasniedzamības ziņā.

Treškārt, attiecībā uz valstiski un visai sabiedrībai svarīgām tēmām nedrīkstētu pieļaut nepamatotu skatītāju auditorijas šķirošanu un pretnostatīšanu. Par sabiedriskā medija uzturēšanu vienlīdzīgi maksā visi nodokļu maksātāji, tāpēc nav pamatota un pieļaujama kādas sabiedrības daļas diskriminācija. LTV auditorija, kā zināms, pēdējo gadu laikā stabili noveco – vairāk nekā 80% no tās skatītājiem ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, kas galvenokārt dzīvo Latvijas laukos un mazpilsētās. Cittautieši LTV faktiski neskatās nemaz. Komunikācijai par ēnu ekonomiku un aplokšņu algām ir jāsasniedz arī citas skatītāju grupas – jaunākus par 50 gadiem, rīdziniekus, cittautiešus.

Ceturtkārt, pateicoties Latvijas iestāšanās procesam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), mūsu valsts turpina pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības kultūru. Šāda LTV rīcība ir krasā pretrunā tai valsts uzņēmumu pārvaldības kultūrai un principiem, kurus Māra Kučinska vadītā valdība un koalīcija šobrīd iedzīvina Latvijā.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina:

1. Kultūras ministriju, NEPLP un Saeimas deputātus veltīt visas pūles sabiedriskā pasūtījuma deleģēšanas un atskaitīšanās procedūras pilnveidošanai. Tas ļaus izvairīties no tiešas un neatbilstošas politiskās ietekmes sabiedriskajos medijos, jo skaidri definēs politiķu atbildību sabiedriskā pasūtījuma deleģēšanas un kontroles procesā, kā arī precīzi noteiks sabiedrisko mediju atbildību un pilnvaras.

Skaidra atbildības un pilnvaru sadale ļaus izvairīties no neatbilstošas politiķu kontroles un ietekmes sabiedriskajā medijā. Esošā sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanas procedūra vairs neatbilst šodienas prasībām, tāpēc aicinām pilnveidot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

2.Aicināt Ministru kabinetu pēc iespējas ātrāk atbalstīt Mediju politikas pamatnostādnēs definētā Mediju fonda izveidi, kas ļautu iespējami efektīvāk plānot līdzekļu piešķiršanu medijiem valstiski svarīgu kampaņu organizēšanai Latvijas medijos.

3. NEPLP par ēnu ekonomikas un aplokšņu algu problemātikai veltītiem raidījumiem izsludināt konkursu, kurā piedalītos gan sabiedriskie, gan komercmediji, lai tiktu nodrošināta iespēja saņemt labākos un kvalitatīvākos piedāvājumus par šīs sabiedrībai un valsts ekonomikai svarīgās tēmas atspoguļojumu.

Comment Form