Foto: Shutterstock

Šķiet, nevienu citu slimību neapvij tik daudz aizspriedumu kā HIV infekciju. Neraugoties uz to, ka pēdējo desmitgadu laikā ir mainījies ļoti daudz kas – radītas jaunas un efektīvas terapijas iespējas, iegūtas apjomīgas zināšanas infekcijas norises kontrolē, kas padarījušas HIV par hroniski vadāmu slimību, līdzīgi kā astma vai diabēts. Vienīgais, kas vairāk kā 30 gadus ilgajā HIV pastāvēšanas laikā palicis nemainīgs, pagātnē iestrēdzis un kas to atšķir no citām slimībām, ir sabiedrības neizsakāmi stigmatizējošā attieksme pret šo infekciju un likumsakarīgi arī tās "skrīningu", proti, HIV testēšanu.

Diemžēl rezultāts šādiem aizspriedumainiem uzskatiem ir bēdīgs – plašāka un tālāka infekcijas izplatība nepietiekamās testēšanās aptveres dēļ. Nenoliedzami arī pandēmija ir atstājusi savu ietekmi – HIV testēšanas apjoms tās ietekmē ir krities daudzviet pasaulē.

Regulārs HIV tests – kāpēc tik nozīmīgs un neaizstājams?

HIV tests ir vienīgā agrīnās diagnostikas jeb profilaktiskās pārbaudes metode, kas ļauj laikus noteikt inficēšanās faktu un uzsākt atbilstošu ārstēšanos.

Pirmkārt, nevienam cilvēkam nav uz sejas rakstīts, ka viņš ir vīrusa nēsātājs, un Latvijā infekcija jau sen ir pārkāpusi "marginālo" sabiedrības grupu (piemēram, homoseksuālu vīriešu, injicējamo narkotiku lietotāju, seksuālo pakalpojumu sniedzēju utt.) robežas. To es ļoti labi redzu savā klīniskajā praksē – HIV "profils" ir krasi mainījies un var slēpties aiz labas izglītības, pievilcīga sociālā stāvokļa, cienījama gadu skaitļa vai finansiālās labklājības aizsega, vairs nav nekādu ārēju un nekļūdīgu "indikatoru" tam, ka konkrētais cilvēks ir HIV pozitīvs.

Otrkārt, infekcija var indivīda organismā mājot gadus desmit un reizēm pat vairāk, viņam to pat nenojaušot un dzīvojot pārliecībā par savu veselību. Līdz ar to pat uzticības pilnu tagadnes attiecību gadījumā pēkšņi un skaudri sevi var pieteikt pagātne ar negaidītu HIV infekcijas "dāvanu" – vismaz puse inficēšanās gadījumu notiek heteroseksuālās transmisijas ceļā.

Treškārt, lielās HIV izplatības dēļ Latvijā (mūsu valstī ir vieni no augstākajiem HIV infekcijas izplatības un AIDS saslimstības rādītājiem ES, turklāt mūsu valsts ir otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū tieši jauno gadījumu skaita ziņā), neviens nevar pārliecinoši apgalvot – HIV uz mani neattiecas, HIV mani neskars, un man noteikti nav HIV infekcija. Kad es pasaku, ka Rīgā katrs divsimtais cilvēks ir HIV pozitīvs un ka satikt tādu ir visai reāla iespēja, tad ir milzu pārsteigums –vai patiešām?

Līdz ar to gribu teikt, ka regulāra (vēlams vismaz reizi gadā) testa veikšana ir vienīgais veids, kā iegūt drošu un nemaldīgu skaidrību par savu HIV statusu. Viss pārējais – "man nav bijušas apšaubāmas attiecības", "man nav bijuši daudzi partneri vai partneres", "jau labu laiku esmu stabilās partnerattiecībās", "es jau neesmu tāds vai tāda" – ir tikai atrunas no tās pašas stigmatizācijas sērijas.

HIV testa "formāts" – aizspriedumus un nedrošību respektējošs

HIV testa formāts ir vienkāršs – ikvienam ir iespējams aiziet uz HIV profilakses punktu un bez maksas, konfidenciāli un anonīmi ar eksprestesta palīdzību noskaidrot savu HIV statusu. Tur netiek prasīta personu identificējoša informācija. Arī rezultāti netiek izpausti nevienam citam, kā tikai tam cilvēkam, kurš veicis HIV testu. Latvijā asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot arī jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma, un šī pakalpojuma maksa ir salīdzinoši neliela.

Te gan piebilde, ka, ierodoties uz konsultāciju pie HIV speciālista Latvijas Infektoloģijas centrā, analīzes diagnozes galīgai apstiprināšanai tiks veiktas arī šīs iestādes laboratorijā. Svarīgi arī zināt, ka pozitīvs HIV eksprestesta rezultāts vēl nav HIV diagnozes apstiprinājums – mēdz būt dažādi faktori, t.sk., dažādas slimības, kas var radīt viltus pozitīva testa atbildi.

Skumji, bet esmu dzirdējusi par gadījumiem, ka ģimenes ārsti dažkārt pat mēģina atrunāt savus pacientus no HIV testa veikšanas – sak, kam jums tas vajadzīgs, jūs nemaz neizskatāties pēc HIV pacienta! Un te mēs nonākam pie vēl viena aspekta – HIV stigmatizācijas arī ārstniecības personu vidū. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka visticamāk šis nav tas labākais padoms, kurā ieklausīties – ja jums ir šaubas vai aizdomas, vai sajūta, ka testu vajag veikt, tad noteikti to dariet. Es savā praksē pietiekami bieži redzu pacientus, kuriem mediķu aplamu, pat iluzoru priekšstatu un nepamatotu pieņēmumu dēļ netika laikus veikti HIV testi, jo viņi neizskatījās pēc tādiem, kuriem šī "nepareizā diagnoze" varētu būt. Īpaši tas attiecas uz sievietēm, kurām salīdzinoši biežāk infekcija tiek diagnosticēta akūtajā retrovīrusa sindroma fāzē vai arī tad, kad nokļuvušas slimnīcā vēlīni jau ar nopietni iedragātu imunitāti un citām blakusslimībām.

HIV tests – pienākums pret sevi un sabiedrību

Slimības, kuras nav iespējams pārnest no cilvēka uz cilvēku vai citādi, skar tikai mūs pašus, bet infekcijas jeb pārnesamās slimības ietekmē daudz lielākas sociālās kopienas un to labbūtību. To mēs visi labi redzējām un redzam Covid-19 pandēmijas kontekstā. Līdz ar to runa ir par daudz lielāku atbildību – ne tikai pret sevi, bet arī pret līdzcilvēkiem.

HIV testēšanās, būdama svarīga agrīnai HIV infekcijas diagnostikai, vienlaikus ir būtiska arī infekcijas izplatības kontrolei un sabiedrības veselības veicināšanai – jo agrīnāk slimība tiek diagnosticēta, jo ātrāk iespējams uzsākt ārstēšanu un novērst kaitējumu cilvēka veselībai un imūnajai sistēmai, panākt vīrusa slodzes samazinājumu līdz nenosakāmam līmenim, kad HIV+ persona praktiski vairs nevar nodot infekciju tālāk, līdz ar to infekcijas izplatība tiek ierobežota.

Jā, pagaidām nav tādu terapijas līdzekļu, kas spētu izārstēt no HIV pilnībā, bet tie nodrošina dzīvību glābjošas terapijas iespējas, kas ļauj dzīvot pilnvērtīgu un visādā veidā kvalitatīvu gan profesionālo, gan privāto dzīvi.

Tāpēc atcerēsimies: testa rezultāti, lai kādi tie būtu – negatīvi vai pozitīvi, – vērtējami kā ieguvums. Pirmajā gadījumā tā ir pārliecība un skaidrība par savu HIV negatīvo statusu. Otrajā – nepārprotams signāls nepieciešamajai rīcībai, proti, iespējami laicīgai terapijas uzsākšanai, kas novērš infekcijas progresu un tās tālāku pārnesi, blakus slimību attīstību. Apzināsimies – neviena slimība nav sods. Un arī HIV diagnoze nav sods. HIV mūsdienās vairs nav nekas ārkārtējs, nav "nepareizo" cilvēku slimība, bet gan infekcija, kas var skart ikvienu – arī pašu labāko, pareizāko un kārtīgāko cilvēku!

Tāpēc testa veikšanai reizi gadā, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, sociālā stāvokļa un citiem faktoriem vajadzētu kļūt par ikviena seksuāli aktīva indivīda slimību profilakses un veselības veicināšanas rutīnas 'algoritmu', ikvienu partnerattiecību pašsaprotamu praksi. HIV testēšana – tas patiešām ir vienkārši, un no tās nav jākaunas vai jābaidās!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!