Par ministrijas gatavoto konceptuālo ziņojumu pēdējās nedēļas publiski runāts un diskutēts tik daudz un tik dažādās vietās, ka šobrīd ikviens no mums spēj atpazīt krietni vairāk augstākās izglītības sektora pārstāvjus kā iepriekš. Lielākoties augstskolu un ar tām saistīto organizāciju viedokli var raksturot ar "konceptuāli atbalstām, bet...", kur pēc "bet" seko dažādu tehnisku detaļu kritika un uz to pamata veiktu secinājumu uzskaitījums. Arī piebilde, ka bez papildus finansējuma neko nevar īstenot un detaļu izrunāšanai vajag vairāk laika. Savukārt ministrija uz iebildēm atbildējusi ar vēl vairāk piemēriem, ko šī brīža pārvaldība nav atrisinājusi.
Kas no tā sanāk? Iegūstam situāciju, kurā viena puse kritizē katru dokumenta detaļu, uzskatot to jau kā akmenī cirstu, bet otra diskusijas ugunskurā piemet vēl pagales. Arī es neesmu labāks. Kopā ar kolēģiem no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības iesūtījām savu kritiku un ieteikumus virknei ziņojumā minēto detaļu un arī lūdzām vairāk laika diskusijām. Būtiskas lietas!
Aicinu šajā brīdī nedaudz paskatīties uz situāciju no malas. Pirmkārt, par reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā nozare runā jau gadus desmit. Otrkārt, gan valdībā, gan Saeimā šobrīd ir redzams skaidrs politisks atbalsts reformu īstenošanai. Treškārt, konceptuālais ziņojums pēc būtības piedāvā trīs izmaiņas – iesaistīt augstskolu pārvaldībā ārējos pārstāvjus, izveidojot padomes, iezīmēt atšķirības augstskolu vidū ar tipoloģiju un ieviest jaunu akadēmiskās karjeras modeli. Lai arī diskusijas un komentāri ir gana asi, neesmu dzirdējis pretestību šīm trīs izmaiņām pēc būtības. Jā, ir nepatika pret pārvaldības izvēli un atbildību sadalījumu, rādītājiem vai to vērtībām, satraukums par konkrētās augstskolas piederību grupai tipoloģijā. Bet citādi - konceptuāls atbalsts ir!
Ja nozare aizrāvusies ar detaļām un vēlmi visas izmaiņas precīzi saskatīt jau konceptuālajā ziņojumā, tad ministrija nav ieskicējusi reformas sagaidāmos rezultātus un vēlamo laika līniju, tai skaitā kontekstā ar citām izmaiņām augstākās izglītības sistēmā. Lai arī trīs piedāvātās izmaiņas ir būtiskas, augstskolu Top 500 sasniegšanai ar to varētu būt par maz. Manuprāt, tikpat svarīga būs arī doktorantūras sakārtošana un rezultātorientēta zinātnes finansējuma sistēmas ieviešana. Un neizbēgami, arī pats finanšu jautājums.
11. februāris parādīs, vai mēs visi – nozare, ministrija un valdība – varam teikumu "Konceptuāli atbalstām" turpināt ar "un", nevis "bet". Vai konceptuāli atbalstām pārmaiņas un kopīgi strādājam pie detaļu atrisināšanas. Vai izmantojam iespēju, ka visas puses vēlas pārmaiņas un ir gatavas tās ieviest.
Mēs to varam!
Guntars Kitenbergs ir vadošais pētnieks un Fizikas nodaļas vadītājs Latvijas Universitātē, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedrs