Guntars Krols: Investori meklē kvalitāti
Foto: Publicitātes attēli

Pērn pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā samazinājās no jauna uzsāktu tiešo ārvalstu investīciju projektu skaits Eiropā. To rāda EY vispasaules investīciju piesaistes pētījums EY Attractiveness Survey Europe, ko veicam katru gadu. Samazinājums gan nav liels – tikai 4%. Tas galvenokārt dēļ mēreni mazāka jaunu projektu skaita vadošajās investīciju valstīs Eiropā – Vācijā un Lielbritānijā fiksēts samazinājums par 13%. Rietumeiropa kopumā joprojām ir investoru iecienītākais reģions pasaulē – 56% pētījuma dalībnieku to ierindo savu top 3 investīciju reģionu skaitā. Taču, kas īpaši svarīgi mums, Centrāleiropa un Austrumeiropa pasaules investoru acīs ir otrs pievilcīgākais reģions (40% izvēles top 3 investīciju reģionu lokā), apsteidzot pat Ziemeļameriku un Ķīnu (attiecīgi 38% un 37%). Tātad ar to, kā investori globāli uztver mūsu reģionu viss ir kārtībā.

Mūsu reģionā Polija demonstrē spēcīgu izrāvienu – tur 2018. gadā par 38% vairāk jaunu investīciju projektu kā gadu iepriekš. Polija viennozīmīgs ir reģiona līderis, ierindojoties sestajā vietā visā Eiropā. Pērn samērā labi veicās arī Turcijai un Serbijai, kritums ir Rumānijai un Ungārijai. Lietuvā arī vērojama pozitīva attīstība – jaunu projektu skaits pērn pieauga par 12%, kas kopumā Lietuvu ierindo Eiropas veiksmīgāko valstu divdesmitniekā. Latvijai pagājušajā gadā kritums - uzsākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 53 gadu iepriekš. Tāpat Latvijā pērn par 40% samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 2690 jaunām darba vietām 2017. gadā uz 1078 darba vietām 2018. gadā. Neliels kritums arī Igaunijai.

Jāsaka, ka Latvijas rādītāji noteikti nav traģēdija – viens gads vēl neparāda tendenci un varbūt pat šis gads jau dos pozitīvus rezultātus. Taču starptautiskais konteksts ir labākais indikators, kas parāda, ka neviena moderna valsts pašapmierināti nesēž un negaida investorus - Latvijai ir spēcīgi konkurenti, kas aktīvi domā un rīkojas. Latvijas izaicinājums ir izcelties sava reģiona ietvaros, lai investīcijas piesaistītu sev. Te der zināt, kas šie potenciālie investori ir un ko viņi patiesībā meklē?

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir darbinieku zināšanas. Domāju, ka tieši šeit slēpjas pēdējo gadu investīciju piesaistes galvenā atziņa. Proti, investori meklē prasmes un zināšanas. Gandrīz visi investori (95%) kā svarīgu norāda prasmīga, zinoša darbaspēka pieejamību. Turklāt to kā "kritiski" svarīgu faktoru vērtē 48%. Izvēloties, kur investēt, 37% aptaujāto kritiski svarīgs faktors ir vispārējā attieksme pret prasmju apguvi un izglītības sistēmas kvalitāte. Attiecībā uz darbaspēka izmaksām – tās arī tiek vērtētas kā svarīgas, tomēr tikai 34% investoru norāda, ka darbaspēka izmaksas ir kritiski svarīgas. Tātad var secināt, ka investoriem svarīgākas ir potenciālo darbinieku prasmes un zināšanas, jo īpaši augstu tiek vērtētas ar tehnoloģiju saistītas prasmes.

Otrkārt, nozaru griezumā visvairāk jaunu investīciju projektu Eiropā pagājušajā gadā bija digitālo pakalpojumu nozarēs – kopā 19% no visiem projektiem, kam seko biznesa pakalpojumu projekti ar 12% tirgus daļu. Taču digitālo nozaru investīcijas pieaug (+5%), kamēr biznesa pakalpojumiem krīt (- 18%). Citu nozaru investīciju projekti ir pārstāvēti samērā līdzīgi – spēcīgi rādītāji ir gan finanšu jomai, gan iekārtu ražošanai, gan lauksaimniecībai utml. Tomēr digitālo nozaru investīciju projektu skaits izceļas. Spēcīgi, par 18%, pērn audzis arī IT un elektronikas ražošanas investīciju projektu skaits.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu sistēmas vērtējumu. Skaidrs, uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes ir svarīgs faktors, tāpat arī ar darbaspēku saistītie nodokļi ir svarīgi. Taču arī šajā gadījumā šie nav svarīgākie faktori. Investīciju piesaistes veicināšanai nepieciešama stabila nodokļu sistēma. 41% investoru stabila nodokļu sistēma ir kritiski svarīgs faktors, izvēloties Eiropas valsti, kurā veikt investīcijas. Varam secināt, ka izmaksas ir svarīgas, taču svarīgāka par visu ir paredzamība.

Visbeidzot mēs jautājām, kuras nozares virzīs investīciju izaugsmi tuvākajos gados. Šeit viennozīmīgs līderis ir digitālā ekonomika ar 39% atbilžu, kam seko videi draudzīgu tehnoloģiju izaugsme (25%) un enerģētikas un sabiedrisko pakalpojumu nozares (21%).

Nobeigumā labā ziņa Latvijai ir tas, ka investori vērtē kvalitāti un Latvijai tas ir izdevīgi. Mēs nevaram un negribam būt "kvantitātes" līderis ar milzīgu tirgu un lēto darba spēku. Uzsvars uz digitālo ekonomiku un videi draudzīgu tehnoloģiju nozarēm mums der itin labi. Jāatceras par stabilitāti un izteikti jāfokusējas uz izglītības kvalitāti, jauniešu un mūža izglītības prasmēm un zināšanām. Sliktā ziņa Latvijai ir tas, ka arī citas valstis šo zina. Tomēr mūsu pašu spēkos ir rīkoties.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form