Atļaušos datorlietotājus iedalīt 3 grupās attiecībā pret Microsoft produktu lietošanu: 1. lieto MS Windows un MS Office (maksā Bilam pēc pilnas programmas, pretējā gadījumā nodarot viņam smagus zaudējumus:) 2. lieto MS Windows, biroja programmatūra nenāk no Microsoft (stipri samazināts kaitējums Bilam un arī tad vienīgi operētājsistēmas nepirkšanas gadījumā:); 3. var iztikt bez Microsoft programmatūras.
Miniet trīs reizes: kurā grupā ietilpst tie, kas redzējuši vienīgi un tikai MS produktus un par citiem neko nezina? Tie ir liela daļa skolu un datorkursu beidzēji, kuri nekavējoties izmantos iegūtās zināšanas, lietojot savus datorus. Protams, daudziem nav izvēles, jo tikai Windows.xx vidē darbojas viņu darbā nepieciešamās arhitektūras un dizaina programmas, kuru liela daļa paredzēta ērtai lietošanai kopā ar MS Office. Šajā gadījumā alternatīvas tuvākajā laikā varētu arī nebūt, bet nebūt ne par specifisko programmu lietotājiem ir runa - tā ir par "vidusmēra" datorlietotājiem, kuri pārsvarā izmanto ofisa programmatūru un internetu, un šie lietotāji ir vairākumā.
Liela daļa šo sadzīves datorlietotāju ar tādiem pašiem panākumiem varētu darboties arī nosacītās otrās grupas ietvaros, jo, piemēram, OpenOffice pat standartu “*.doc" bieži vien atbalsta vēl labāk, nekā paši dažādo versiju MS "Ofisi" virina viens otra dokumentus. Labs cilvēks Jancs ir parūpējies par OpenOffice pareizrakstības pārbaudi latviešu valodai. Problēmas rastos tiem, kuriem WordArt iekļaušana teksta dokumentos kļuvusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Access analoga arī nav. Toties ir vērtīga vektorgrafikas komponente. OpenOffice paku lieto, piemēram, "Dienas" abonēšanas centros, izglītības iestādēs, pašvaldībās un ne tikai. Daudzi teiks, ka Word piedāvā lielākas iespējas, un es piekritīšu, bet cik lietotāju izmanto kaut trešdaļu no tām? OpenOffice nav vienīgais bezmaksas ofiss, ja nu vienīgi labākais.
Trešā grupa pārsvarā ir Linux lietotāji. Uzinstalējot jaunāko Mandrake versiju, šaubas par Windows kā vienīgo ikdienas platformu zūd: latviešu valodā var rakstīt kaut tūlīt, OpenOffice ir jau priekšā, un dažādu rīku par maz neliksies, drīzāk par daudz.
Otrās un trešās grupas lietotāju varētu būt vairāk, ja dažādos kursos praktiski tiktu demonstrētas MS Office un OS alternatīvas. Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes kopīgais projekts – Latvijas Izglītības informatizācijas sistēma (LIIS) – sācis skolām piemērota Linux distributīva izstrādi, kuru, iespējams, piedāvās skolām nākamajā mācību gadā papildus pašreizējai izglītības programmai. Savā praksē esmu pārliecinājies, ka skolēni datorzinības apgūst daudz ātrāk nekā skolotāji, no kuriem daļai pārlieku liels šķiet jau tagad noteiktais pamatizglītības standarts informātikā. Tāpēc paredzams, ka pirmā soļa speršanai atvērtā pirmkoda programmu lietošanā galvenokārt jāsasparojas būs tiem informātikas skolotājiem, kuriem alternatīvas OS joprojām ir svešas. Šeit vietā teiciens, ka tas, kurš nezina svešvalodas, nezina neko arī par savējo.
Jāatzīst, ka līdzšinējās datorapmācības programmas ir sagatavojis tas pats LIIS, kurš tagad labo situāciju, sagatavojot Linux mācīšanai skolēniem. Acīmredzot, LIIS pašreizējās darbības pozitīvo ietekmi uz godīgu datorprogrammu iegūšanu nav pamanījuši “jaunie laiki”, jo projektam šogad samazināts finansējums, dodot pozitīvu atbildi uz virsrakstā izteikto jautājumu.