Zaļo un zemnieku savienības ierosināto un Pirmās partijas dedzīgi atbalstīto ierosinājumu – 90 dienas pirms Saeimas vēlēšanām aizliegt politisko partiju reklāmu visos masu informācijas līdzekļos un arī vidē (tas ir nekarināt plakātus ar “svēto trīsvienību” kā savlaik darīja Latvijas ceļš) var vērtēt dažādi. Galvenokārt un pelnīti, protams, saskatāma vēlme palielināt savu popularitāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pie varas esošās partijas labi apzinās, ka tās pārstāvošajiem ministriem un deputātiem vienalga būs pietiekami daudz iespēju regulāri iekļūt TV ekrānā vai laikrakstu slejās, klāstot par labajiem darbiem. Būtu tikai tie labie sdarbi. Savukārt jauno organizāciju līderiem jāpriecājas, ja viņi tiks pieminēti pāris reizes nedēļā Liekas smieklīgi, ka tieši ZZS un PP, kam atklājās visvairāk finansiālo pārkāpumu 8. Saeimas vēlēšanu laikā, ir kļuvuši vissirdsšķīstākie reklāmas pretinieki.

Tomēr tikai abas šīs organizācijas bez citu frakciju deputātu atbalsta pat patiesi teicamu priekšlikumu Saeimas komisijām izskatīšanai nevarētu nodot. Par populistisko ierosmi nobalsoja 60 deputāti, neņemot vērā ne aizrādījumus, ka šāds aizliegums ir antidemokrātisks, ne to, ka jaunajām partijām un pirmsvēlēšanu apvienībām ir iespēja griezties tiesā. Beigu beigās likuma izskatīšanu ar dažādām manipulācijām: ilgas diskusijas, nebeidzami labojumi un papildinājumi, atkārtota nodošana komisijām, galu galā prezidentes veto, var procesu novilcināt līdz bezgalībai.

Tad kāpēc tie 60 deputāti vispār balsoja par ilgo ķēpāšanos? Te ir pašu tautas kalpu versijas.

Pirmkārt, vienreiz vajag sakārtot finansu jomu, jo pēc pēcvēlēšanu laikā pastāvīgi tiek atgādinātas kļūdas reklāmas izmaksu aprēķinos vai arī, tiklīdz kāds biznesmenis iekļūst finansiālā skandālā, desmitiem reižu tiek atgādināts, ka viņš ziedojis tādai un tādai partijai. Manuprāt, šos jautājumus var atrisināt arī bez stulbiem reklāmas ierobežojumiem, jo partiju vadītāji labi zina, ko ziedotājkungs ēdis vai arī var atrast grāmatvedi, kas speciāli nodarbojas ar reklāmu izmaksas tāmi.

Otrkārt, tiek minēta populisma novēršana, lai tautai negadītos nobalsot par nejaušu sarakstu, kam ir tikai saukļi. Te no tika atgādināts viss: Zīgerista banāni, Vienības partijas: “Albertu Kaulu par ministru prezidentu!” un arī PP zemenes ar putukrējumu. Labi, izslēgsim šo varantu, bet tā ir cīņa starp varu pārstāvošajām partijām un potenciālajiem mantniekiem. Ārpus loka paliek tā sauktais krievvalodīgais elektorāts, kuru ierobežojumi vispār neietekmē jo: a) šiem cilvēkiem ir pastāvīgas simpātijas, kuras nekādi nesaistās ar latvisko partiju reklāmām; b) krieviski iznākošie preses izdevumi daudz mazāk nonāk KNAB un citu kontrolējošo organizāciju uzmanības lokā, jo katrs ierobežojums draud gandrīz vai ar starptautiska mēroga skandālu par nabaga mazākumtautas ierobežošanu; c) viena daļa mēdiju vispār neņem vērā aizliegumus vai arī tos apiet nekaunīgi un atklāti. Te jāmin politiskā patriotiskā apvienība Dzimtene un Sociālistiskā partija, kuru idejiskais vadonis Juris Žuravļovs sev piederošajā raidstacijā PIK 100 FM” uz nebēdu reklamēja minēto organizāciju. Kas viņam par to bija? Faktiski nekas, ja neskaita draudus raidstaciju slēgt un kaut kādu naudas sodu. Pat pašizslavēti objektīvā “Diena” dažas dienas pirms vēlēšanām publicēja A. Ozoliņa rakstus, kur bija ieteikts.., par ko nevajag balsot, nepieminot tos, kuri ir atbalsta vērti. Arī taktika, turklāt tieši šim laikrakstam raksturīga taktika.

Paāslaik liekas, ka visas atrunas par populismu un finasu caurskatāmību ir tikai atrunas, jo dažas partijas māc bailes par savu nākotni. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad no vilka bēgot uzskrien lācim. Manā izpratnē “Visu Latvijai”, “Dzimtene” un “Saskaņas centrs” pagaidām patiesi ir tikai populistiski veidojumi, kuru spēles noteikumus zināmā mērā varētu atklāt arī reklāma. Pieņemsim, ka reklāmas nebūs. Tad paliks spēkā tas noskaņojums, kas diezgan pamatīgi valda starp vidusmēra vēlētājiem: visus valdošos pie velna, lai nāk jauni spēki. Un šādi noskaņotus cilvēkus nekādi aizliegumi vai argumenti nespēj ietekmēt. Arī tad, ja jaunajai mīļākajai ir tikai jaunāka miesa, bet tās pašas vēlmes un prasības.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form