Virsrakstā es negribēju ne pazoboties par politiķa Aleksandra Kiršteina neveiksmēm, ne atgādināt par Hansa Falladas romānu. Vienkārši maza ekskursija pagātnē, kad Ivara Godmaņa valdība (ja nemaldos par nacionālo nesaskaņu veicināšanu) slēdza laikrakstu “Pilsonis”. A. Kiršteins toreiz pārstāvēja Pilsoņu kongresam konkurējošu organizāciju LNNK un vienā no centrālajiem preses izdevumiem publicēja rakstu “Mazais Kučinski, ko nu?” Jānis Kučinskis bija “Pilsoņa”redaktors. Pilsoņu kongress sāka izdot “Pavalstnieku”. Tautas paruna māca, ka dots devējam atdodas, protams, arī negatīvā nozīmē.
Nepiekrītu tiem, kas notikušajā meklēs ebreju vai arī Kremļa garo roku. Tāpat nav vērts uzsvērt Tautas partijas liekulību, jo padzītajam politiķim ir pietiekami daudz tiešu un netiešu atbalstītāju, lai zaudētājos būtu ne tikai viņš, bet arī TP. Varu pateikt, ka A. Kiršteinu pazīstu kopš atmodas laikiem, kad darbojos LNNK laikrakstā. Viņš man vienmēr licies gudrs, bet ar tādu gudrību, kad personīgās ambīcijas un aprēķins vada prātu. Visādi asie izteicieni ir tikai poza, jo politiķi savulaik izslēdza arī no LNNK, tad viņš dibināja savu Nacionālo reformu partiju, bet, redzot mazās izredzes Saeimas vēlēšanās, kapteinis pirmais atstāja kuģi, kurš nogrima kopā ar visām žurkām. Tautas partijā A. Kiršteins labu laiku ir bijis rāms, bet kopš šī organizācija ir valdības priekšgalā viņa ambīcijas atkal ir augušas. Atliek tikai minēt vai šādu darbības variantu izvēlējies viņš pats (stāsta, ka dibināšot jaunu partiju), vai arī pēc izpildīta pasūtījuma viņu nodeva paša sabiedrotie.

Tomēr vairāk par viena, lai gan pazīstama, politiķa likteni mani uztrauc jautājums, kas notiek ar tā saucamajiem nacionālās idejas bargajiem aizstāvjiem – TB/LNNK? Kad partijas gudrākās galvas aizceļoja uz Briseli, organizācijā arvien vairāk izpaužas vecīgums, kas gala rezultātā var novest pie kraha. Man iebildīs, ka tēvzemiešu rezultāti, piemēram, Rīgas domes vēlēšanās nebija tik slikti. Piekrītu, bet tad jāsaka, ka vēlētāji patiesi ir stulbi, jo nekādus balsotāju interešu aizstāvjus organizācijā nesaskatu. Ir acīmredzama vecās paaudzes pārstāvju vēlme noturēties labi atalgotajās varas virsotnēs. Šāda mērķa labad var uz brīdi vienoties ar sociāldemokrātiem, veikt rafinētus pirmsvēlēšanu manevrus vai visus biedēt ar saukli “Krievi nāk!” Vienlaikus latviešu tautas aizstāvji tāpat kā citu partiju pārstāvji ik pa brīdim iepinas dažādos finansu skandālos, kuri skaidri liecina, ka daudzu partijas līderu prātos dominē nevis ideja, bet savtīgs aprēķins. Kopumā tas izpaužas arī visā organizācijas darbībā, kad tiek izmantota jebkura iespēja, lai tiktu inspirēti strīdīgi vai nepopulāri lēmumi, kuru pieņemšanas gadījumā parasti vaino pie varas esošās partijas. Labāk, ja, vēlot Rīgas domi, balsis būtu atdotas Jaunajam laikam vai Tautas partijai.

Saeimu apmeklēju reti, bet zināms priekšstats par TB/LNNK runas vīriem ir radies. Reizēm māc nožēla, ka parlamenta sēdes netiek rādītas tiešraidē. Varbūt tad vēlētāji beidzot pārtrauktu uz katru nākamo termiņu ievēlēt Tabūnu, Dobeli un vēl dažus citus. Saprotu, ka sirdij nevar pavēlēt, bet varbūt tukšziežu atbalstīšanas vietā varētu izvēlēties kādu vismaz gados jaunāku politiķi?

Nesen TV demonstrēja, kā apspriest Abrenes problēmu pie prezidentes ierodas TB/LNNK. Tur viņi nāk: Grīnblats, Dobelis, Seile, Rasnačs. Pazīstami uzvārdi, kuru nesēju sacītais paliek tāds pats vakar un šodien. Tāds tas paliks arī rīt, lai gan visbiežāk tā ir tukša salmu kulšana. Interesanti vai organizācijas biedri to apzinās, jeb jau ir tiktāl ieciklējušies sava strauta šaurajā gultnē, ka uzskata katru pausto domu par neparasta svaiguma nesēju. Man nav tuvas Raivja Dzintara paustās idejas, jo arī daudzas no tām ir atrastas vecmāmiņas pūra lādē, bet pieļauju, ka R. Dzintaram ir iespējas progresēt. Par tagadējās TB/LNNK vadoņiem šādas pārliecības vairs nav.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!