Daudzi uzņēmēji uzskata, ka tāds haoss un valsts iestāžu patvaļa, kā ir tagad, līdz šim nav pieredzēta. Katrs uzņēmējs tiek uzlūkots par blēdi. Viena no galvenajām iestādēm, kas uzņēmējus uztver kā kaitēkļus, ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Vai tiešām valstī ir tik revolucionāra situācija – par to šajā diskusijā. Diemžēl VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners, kuru aicinājām uz sarunu, atteicās tajā piedalīties, savā vietā nosūtot kolēģi.
VID sliktās attieksmes pret uzņēmējiem būtību centās noskaidrot “Fazer” maiznīcas “Druva” rīkotājdirektors, Maiznieku biedrības valdes loceklis Ivars Skrebelis, VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone, auditorfirmas KPMG nodokļu menedžere Gunta Kauliņa un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Bijušās valdības laikā tika dzirdēts, ka valstī bijusi politiska nostāja - par visu vari vajag iekasēt budžetā vairāk naudas, jo valdība bija solījusi daudz dažādu izdevumu. VID esot bijis dots uzdevums - jādabū no tiem blēžiem uzņēmējiem nauda…

I. Pētersone: Par nodokļu auditiem jāatceras viena lieta - ne visa uzrēķinātā summa ienāk kasē. Daudzi uzņēmumi nav tie labākie, daļa nav atrodama, citiem nav pamatkapitāla vai naudas līdzekļu, no kā iekasēt naudu. Tiek iekasēti tikai 25–35 procenti no papildu aprēķinātās summas. Nodokļu auditam nebūtu jēgas, ja neiekasētu nekā. Vienlaikus lielie uzrēķinātie miljoni ir pēc tiesību sargājošo institūciju pieprasījuma veiktajos auditos. Tas ir, piemēram, krimināllietu ietvaros. Šajos gadījumos iekasēšana ir problemātiska, ja jau tiktāl nonākts.

Par it kā VID doto politisko pasūtījumu – teikšu atklāti, nezinu par tādu uzdevumu. Pērn arī nekad nav bijis tā, ka vajadzētu kaut ko pieturēt un uzņēmējiem neatmaksāt tikai tāpēc, ka nepildās budžets. Ir pilnīgi pretēja tendence. Piemēram, pērn decembrī ir vairāk atmaksāts, nekā prasīts.

Viena no galvenajām problēmām ir pārmaksātā PVN atmaksas novilcināšana vai vispār atteikšanās atmaksāt, uzliekot pat vēl sodu dubulti par to, ka līgumpartneris bijis krāpnieks. Citās valstīs PVN atmaksa nav nekāda problēma, bet Latvijā, šķiet, VID pilda kādu pasūtījumu… Pērn PVN iekasēts par 20% vairāk nekā gadu iepriekš, acīmredzot uz uzņēmēju rēķina.

G. Kauliņa: Koncentrējoties uz PVN atmaksāšanu, šajā jomā ir manāmas tendences iekasēt naudu par katru cenu. Vai tā ir politiska nostādne vai izlasīta avīzē un saprasta no pusvārda, grūti pateikt. Drīzāk jau otrais. Pētersones kundze minēja, ka nevar iekasēt visas uzrēķinātās summas. Loģiski. Un tāpēc šīs summas tiek iekasētas no darījuma partnera. Tas ir ārprāts, ja darījuma partnerim ir jāatbild par jebkuru kļūdu, ko pieļauj kāds cits uzņēmējs. Jūs sakāt, ka patlaban ir pavadzīmju publiskais reģistrs. Bet uzņēmumu, piemēram, soda par 2002. gadu. Tad nebija iespēju uzzināt, kuram uzņēmumam kura pavadzīme izsniegta. Tiek uzrēķināts par pavadzīmēm, par to, ka uzrāda citu norēķinu kontu bankā, nekā VID reģistrējis. Nav uzņēmumam tādas informācijas par otru uzņēmumu. Firmu soda par to, ka VID konstatējis, ka tā partneris sociālo nodokli maksā par citu darbinieku skaitu, nekā pakalpojuma sniegšanai būtu nepieciešams. Man ir tādi audita slēdzieni!

I. Jaunzeme: Starp citu, tā ir tendence – izvērtēt, vai partnera darbinieku skaits ir atbilstošs, lai veiktu konkrēto biznesu.

Ģeniāla pieeja…

G. Kauliņa: Tiešām, jo tik radošu dvesmu līdz šim nebiju sastapusi. Strādājot iepriekšējā darbavietā, visas normas centāmies tuvināt, lai varētu piemērot atbilstošu likumdošanu. Bet tādas interpretācijas prātā neienāca! Ir arī tā, ka uzņēmums visas likuma normas ir ievērojis, bet darījuma partneris nav piereģistrējis kases aparātu… Nu, kā lai viņš zina, kurš kases aparāts ir piereģistrēts VID un kurš nav. Šāda veida pamatojumi ir uz katra soļa. Tas nevar būt arguments nodokļa uzrēķinam. Turklāt uzrēķina ne jau vairs tā priekšnodokļa apmērā, bet dubulti. Ņemot vērā, ka uzņēmums jau ir samaksājis darījuma partnerim. Šādu faktu ir daudz. Gribu komentēt arī Jaunzemes kundzes teikto par to, ko paraksta VID reģionālo iestāžu vadītāji. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka viņi neizlasa audita slēdzienus. Bet ne jau tāpēc, ka negribētu to darīt, droši vien nav laika. Audita slēdzieni katrs ir uz padsmit lapām. Tāpēc arī priekšnieks vienā dienā var parakstīt divus dažādus audita slēdzienus par vienu un to pašu jautājumu. Pieļauju, ka tagad ir uzlabojusies riska analīze un tiek identificēti tie uzņēmumi, kas ir bīstami no nodokļu maksāšanas viedokļa. Bet tematiskās pārbaudes, manuprāt, tiek izvēlētas tieši no darījuma partneru meklēšanas. Atrod vienu negodīgo un visus darījuma partnerus soda, jo no negodīgā neko nevar paņemt.

I. Pētersone: Šīs konkrētās lietas nevaru komentēt. Protams, ka tur, kur ir lielāks kolektīvs, ir grūti izkontrolēt, lai būtu vienveidība, kvalitāte utt. VID ir 5000 darbinieku (kopā ar muitu). Paši procesu redzam kā caurskatāmu un vienveidīgu, bet tālākais atkarīgs no cilvēkiem. Viņi var būt dažādi, un arī viņu attieksme pret darbu un pienākumiem ir atšķirīga. Ir tāds, kas saprot un skatās, lai tiktu ievērots samērīguma princips, un ir arī tādi kā nagu maucēji, kam tas ir hobijs un kas ir ekstāzē, ka var kaut ko uzrēķināt.

G. Kauliņa: Ir gadījumi, kad soda naudas uzrēķina par to, ka VID uzskata: darījums nav noticis tāpēc, ka norādītajā vietā (noliktavā pirms gada pirkti kaut kādi instrumenti) VID pārstāvji neko nav atraduši. Tā ir noliktava, kur tajā brīdī nav bijuši cilvēki. Vēl - darījums nav veikts ar reģistrētu personu, tāpēc ka tā trīs mēnešus pēc darījuma no reģistra ir izslēgta. Darījums bijis decembrī, partneris izslēgts martā, tātad tā esot neapliekama persona…

I. Pētersone: Gribu uzsvērt, ka tā nav VID politika. Tas ir kvalitātes jautājums. Katram cilvēkam nevar pielikt klāt kontrolieri, kurš pārbaudīs, kā tu strādā. Pirmām kārtām mums ir nepareiza atalgojuma sistēma, jo, piemēram, ja tu esi vecākais inspektors, tev ir noteikta alga. Taču algas mehānismu vajadzētu veidot atkarībā no kvalitātes principiem. Varbūt kāds padara daudz, bet pilnīgi nekvalitatīvi, tāpēc rodas vēl lielākas problēmas. Sagraut jebkuras iestādes tēlu ir ļoti vienkārši, bet to restaurēt – grūti.

I. Jaunzeme: Tā tiešām ir tēla graušana, ja viens revidents vai auditors izturas pret uzņēmēju slikti. Vēl smieklīgāk ir kas cits – lasot atzinumu, tiek nosaukti pārkāpumi, un izrādās, ka iesaistītais partneris jau divus gadus nav iesniedzis nevienu ziņojumu, tāpēc… Bet kā tas var būt - viņš divus gadus nav iesniedzis, jūs divus gadus neesat likušies ne zinis, bet ierakstāt, ka tā ir mana vaina…

I. Skrebelis: Vai ir domāts uzklausīt uzņēmēju viedokli par VID inspektoru darba kvalitāti?

I. Pētersone: Nepārprotami, viedokli drīkst izteikt, un to uzklausām. Ir taču arī nodokļa maksātāju uzticības tālrunis. Tāpat veicam aptaujas, anketēšanu.

G. Kauliņa: Patlaban patiešām ir tendence uzņēmēju uzskatīt par noziedznieku. Nupat pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma veiktajā socioloģiskajā aptaujā noskaidrots - ja salīdzinām situāciju nodokļu iekasēšanas jautājumos 2001. un 2003. gadā, uzņēmēji uzskata, ka diemžēl visos rādītājos situācija pasliktinājusies. Uzņēmēji saskata lielākas pretrunas un problēmas – kaut vai par nodokļu soda naudu apjomu, par atskaitīšanās biežumu, par soda naudu piemērošanas konsekvenci, par pārbaudēm un auditiem. Tas viss tieši attiecas uz VID darbību. Ir salīdzināti arī 12 mēneši – no 2002. novembra līdz 2003. gada novembrim. Uz jautājumu, kā novērtējat saņemtos pakalpojumus VID, saņemtas šādas atbildes: 2001. gadā tos kā ļoti labus vērtēja 4%, bet kā labus - 48%, turpretim 2003. gadā kā ļoti labus – 3,3%, kā labus – 37%. Tātad rādītāji jeb VID kvalitāte pasliktinās. Taču attieksmei pret uzņēmējiem vajadzēja uzlaboties. Domāju, varbūt uzņēmēji kļuvuši skeptiskāki un prasīgāki, bet atbildes par nodokļu iekasēšanu pašvaldībās liecina, ka tur kvalitāte uzlabojas. Tas liecina, ka visi uzņēmēji nav skeptiski orientēti.

I. Skrebelis: VID šīs aptaujas rezultātus vajadzētu izmantot kā darba instrumentu, definējot un izvirzot mērķus. Un tad katrā vietā mērīt, kā tos īsteno.

I. Pētersone: Tā kā mans lauciņš ir kontrole un sodi, nesamērīgums izpaužas jau likumdošanā. Ir sods 100% un atsevišķos gadījumos pat 200%. Pērn it kā bija pavērsiens, kad sāka runāt, ka vajadzētu pārskatīt likumu par nodevām un nodokļiem.

G. Kauliņa: Līdz 2003. gada beigām bija jāizstrādā šie grozījumi…

I. Pētersone: Cik jaušu, tie atkal kavējas. Negācija veļas pār inspektoru, kas veic uzrēķinu. Bet tas atbilst likumam, lai arī sods varbūt nav adekvāts nodarījumam. Darbiniekam nav nekādu iespēju uzņēmēju pirmoreiz sodīt vieglāk. Ir gan 33.1 pants, kas dod tiesības samazināt sodu par 70%. Bet to nodokļu maksātājs var izdarīt tikai reizi trīs gados.

I. Jaunzeme: Bijām vieni no tiem, kas noraka šos grozījumus, jo tajos nebija ne smakas no sodu samazināšanas. Bija tikai palielināšana, turklāt jebkādas interpretācijas iespējas vispār tika noliegtas. Tas bija ne tikai nazis, bet pat cirvis katra uzņēmēja mugurā. Grozījumi bija sagatavoti populistiski, lai parādītu, kā mēs tagad tos uzņēmējus žņaugsim! Uzskatījām par svētu pienākumu norakt šo iniciatīvu. Izdevās!

Mēs, tāpat kā Pētersones kundze, uzskatām, ka jābūt pietiekami izglītotiem un apmācītiem inspektoriem, lai viņi spētu atšķirt neuzmanības kļūdas un ļaunprātībām. Un nekādā gadījumā nevar būt situācija, ka, piemēram, darījums tiek uzskatīts par nelikumīgu, ja nav atšifrējuma parakstam vai arī neesmu kaut ko attiecīgajā ailē ierakstījusi, kaut arī summa aprēķināta pareizi, turklāt par to uzliek… 100% sodu. Jābūt samērīgumam.

Visu diskusiju var izlasīt žurnāla “Kapitāls” aprīļa numurā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!