Foto: Publicitātes foto
Pēc Straujumas valdības krišanas koalīcijas pārstāvji ieņēma pēdējā laikā ierasto pozu: vispirms runāsim par darāmajiem darbiem, bet par amatiem plēsīsimies pēc tam. Skan ļoti pareizi – pieticīgi un pieklājīgi. Bet vai daudzsološi?

Tikai pirms divām nedēļām šīs pašas koalīcijas deputāti Saeimā vienprātīgi nobalsoja par nākamā gada valsts budžetu. Tajā lielā mērā ir ieprogrammēts tas, kā dzīvosim visu nākamo gadu. Finansējums novirzīts atbilstošiem prioritārajiem virzieniem, nauda dalīta tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām un tamlīdzīgi.

Kā vērtēt, ja šī pati budžetu atbalstījusī koalīcija tikai nepilnas divas nedēļas pēc tam jau virza citus uzdevumus? Vai nu ir pieņemts vājš budžets un tajā izvirzītie sasniedzamie mērķi ir atmetami, vai arī budžets ir pieņemts tikai pieņemšanas pēc - bez mērķiem, paļaujoties, ka sadalītā valsts nauda neiztērēta jau nepaliks. Rezultātā viss izskatās tā, ka valdošā koalīcija uzurpējusi opozīcijas varu. Turklāt paveikusi to dubultā: pirmkārt, gāžot pati savu valdību; otrkārt, apšaubot nule pašu pieņemtajā valsts budžetā noteiktos uzdevumus un mērķus.

Darbs, kas Latvijas politiķiem patiešām padodas, ir aizvien jaunu darāmo darbu sarakstu veidošana. Uz vēlēšanām katra partija nāk ar savu rīcības programmu, top koalīcijas līgumi, valdības deklarācijas, stratēģijas... Jau tapuši arī atsevišķi darbu saraksti, kas pieskaņoti Latvijas simtgadei. Darbs darba galā jeb, pareizāk sakot, saraksts saraksta galā. Politiķi neliek vilties tiem, kuri aizvien gaida jaunus skaisti formulētu veicamo uzdevumu "papīrus". Taču pamats neapmierinātībai ir tiem, kuri gaida arī politisko apņemšanos īstenošanu.

Valsts var noslīkt darāmo darbu sarakstos, tāpēc sabiedrība ir noilgojusies pēc darītājiem valsts varā, pēc padarītajiem darbiem. Tas nozīmē - paveiktus, nevis tikai pieteiktus vai pusratā pamestus uzdevumus un reformas. Pēc Straujumas valdības gaisā palikusi skolotāju atalgošanas reforma, veselības aprūpes finansēšanas modelis, novadu reforma u. c. Viena reforma sākta, otra atlikta, cita pieteikta. Var piekrist, ka klupšanas akmens rezultātu sasniegšanai valdības darbā ir sarežģītās attiecības koalīcijas partneru starpā. Tomēr lielā mērā neveiksmju pamatā ir kompetentu, atbildīgu un ambiciozu personību trūkums premjera un ministru posteņos.

Domāju, ka paši politiķi to ļoti labi apzinās. Ne velti dažkārt atliek vien nobrīnīties, cik pelēkas personības nonāk augstākajos amatos izpildvarā. Vai nav citu kandidātu? Iespējams, arī tā ir problēma. Tomēr vairāk gan šķiet, pie vainas ir pašu vēlēto politiķu vēlme pēc raustāmas marionešu valdības. Ne vienam vien, kurš šādai lomai nav iederējies, nācies apdedzināties. Arī šābrīža uzstādījums - vispirms kaut kādā grūti saprotamā formātā vienoties par darāmajiem darbiem - liecina, ka tiek lūkots tāds premjers un ministri, kam to visu nodiktēt priekšā. Tomēr valstisku mērķu un uzdevumu sasniegšanai vajadzīga valdība, kas spēj vairāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!