Uzreiz teikšu, ka dziesmu svētku noslēguma koncerts bija augstas klases šovs, bet tam vajadzēja notikt 18. augustā un saukties “Rīgas 800 gadu svinību noslēguma koncerts”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jau agrāk presē lasīju dažu koristu atziņas, ka lielāko tiesu dziesmas ir nodeva jaunajiem laikiem, tobrīd šķita, ka tās tādas konservatīvu vīru runas. Par šo domu atkal aizdomājos koncerta sākumā, kad skanēja Z. Liepiņa dziesma. Jauka, bet vai tā ir kora dziesma? Tūlīt jau nāca “Kā gulbji balti padebeši iet”, tad nodomāju, lūk kā vajag skanēt kora dziesmai - daudzbalsīgs dziedājums, stieptas frāzes, nu tā, lai dziedātāji var parādīt, ka ikdienā ir trenētas tās balstiņas.

Seko “Miglā asaro logs”, “Lilioma dziesma”. Nenoliegšu, tipāži bija jauki, kolosāla noskaņa, emocionāli tik pat spēcīgi, kā R. Paula jubilejas pasākuma laikā, kad uz skatuves tika aicināti vecie aktieri, kuri spēlējuši filmās ar maestro mūziku. “Lilioms” aiziet uz bis. Šajā brīdi nodomāju, nu gan visus pasākumus esam sākuši taisīt kā ziņģu festivālus, kāpēc nepieciešami tie kori, ja jau šis jaukais šlāgeris aktieriem vieniem pašiem skan labāk. Seko Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, šķiet emocionāli visspēcīgākais brīdis, acīs iesitas asaras un te pēkšņi... Publika sāk aplaudēt, kad dziesma nav vēl beigusies. Protams, kur nu šo dziesmu uz bis. Kontrasts un publikas reakcija runāja pati par sevi. Vai tiešām spējam uztvert vairs tikai ziņģes?

Tāpat atceros, ka citos dziesmu svētkos diriģenti un autori tika noslīcināti ziedos, tika kārtīgi uzurrāti, bet šeit visi godīgi iznāk priekšā, nejūt, ka no dziedātāju vai publikas puses starotu mīlestība pret kādu. Noguruši, vai?

Nu, protams, ja jau dziesmu svētki, tad jau vajadzīgi arī to nobeiguma hīti – “Gaismas pils”, “Manai dzimtenei”, “Pūt vējiņi”, ātri un nedomājiet kaut ko atkārtot, vai, vēl trakāk, nodarboties ar pašdarbību un paši dziedāt. Brīnos, kā padomju laikos nevienam neienāca prātā šī spožā ideja par uguņošanu un skaļu maršu beigās, tad izpaliktu tautas un dziedātāju izprovocētās ilgās dziedāšanas jau pēc koncerta beigām.

Laikam esmu konservatīvs, Ziemassvētkos gribu iedegt eglītē svecīti un klausīties “Klusa nakts, svēta nakts”, Jāņu naktī kurināt ugunskuru un dziedāt Līgo dziesmas, reivā klausīties techno, ziņģu festivālos - šlāgerus (kaut gan tur vienalga, tāpat uz tiem neeju), bet Dziesmu svētkos dzirdēt koru dziesmas un saņemt emocionālu lādiņu no kopdziedāšanas. Kulminācija šajos svētkos tiek panākta ar kora dziesmām, dziedātāji, diriģenti un autori ir galvenie personāži un pēc svētkiem tiešām jūties lepns, ka esi latvietis, bet šoreiz nu nebija kaut kā labi.

Liekas, ka līdzīgi justos, ja, piemēram, “Rīga 800” noslēgumā uzstātos Madonna.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form