Nupat nupat Afganistānā ies vaļā. Amerikāņu specnazi jau piezagušies pie bin Ladena namdurvīm, atlicis vien tāds sīkums, kā talibus pārmākt, šamo noķert un aizvest uz ASV... Jaušu, ka pats pēdējais laiks diskusijā par Dvīņu torņiem, jauniešu vēstuli, Prezidentes atbildi un ačgārnām vērtībām iesaistīties cilvēkam — pragmātiķim, kurš nav lasījis ne National Post, ne The Times un līdz viņceturtdienai, lai piedots, nebija neko dzirdējis par Stokholmas sindromu...
Ko padarīsi — augsta ranga politiķi(es) māk skaisti apsēdināt oponentu, tā arī neko konkrētu nepasakot... Prezidente, lūk, “nevēlas, lai Latvija būtu gļēva un pakļautos iebaidīšanas politikai”. Bet jaunieši taču neizliekas par gļēvuļiem! Viņi tikai nevēlas piedalīties ASV iespējamajā agresijā pret islama fundamentālistus un reizē teroristus atbalstošajām trešās pasaules valstīm. Jo viņus, tāpat kā mani, māc dziļas šaubas par iespējām veikt taisnīgu un rūpīgu izmeklēšanu, tāpat kā par vainīgo sodīšanu starptautisko aktu paredzētajā kārtībā.
Jaunāko laiku vēsture, ja nemaldos, zina tikai vienu šādu gadījumu — Nirnbergas starptautisko tribunālu, kur apsūdzētājas puses rīcībā, gatavojot apsūdzību, bija praktiski neierobežotas iespējas rakties pa kara zaudētājas Vācijas (tobrīd faktiski pat neesošas valsts) arhīviem. Kurš sniegs šādu iespēju ASV tiesu vīriem šoreiz?
Te nu nonākam pie daudzmaz reāla prettrieciena varianta. Balstoties uz specdienestu informāciju, noteiktas eventuālās teroristu tusiņu vietas pasaulē (ne tikai Afganistānā) un tās tiks nolīdzinātas līdz ar zemi... Nav svarīgi, paveiks to amerikāņu, angļu vai itāļu bumbvedēji, svarīgi, kuras valstis būs publiski akceptējušas šo atbildes noziegumu, kura laikā atkal ies bojā arī simtiem nevainīgu upuru. Jaunieši pareizi spriež — nevienu noziegumu NEVAR labot ar atbildes noziegumu. Jo vairāk tāpēc, ka tas izraisīs atkal atbildes triecienus. Jo terorisms nav iznīdējams līdz saknei!
Labi, vienus sabumbos, otrus nošaus, trešie aiz vecuma nomirs... Nu un! 19 gaisa teroristu biogrāfijas rāda, ka islama fundamentālistu kara cirvis atrodas ne jau vecišķi trīcošās, bet jaunās un stiprās divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku rokās. Diemžēl.
Tāpēc apsveicama ir jauniešu — vēstules rakstītāju vēlme PROGNOZĒT vienas vai otras politiķu darbības SEKAS, pareizāk, to vissliktāko variantu. Varbūt, vicinoties ar pretterorisma plakātiem un sakot skaļas runas no oficiālām tribīnēm, par to aizmirsuši mūsu vadoņi?
Nedod Dies, mums, mazai, taču aiz joprojām iluzorās NATO muguras vārdos tik kareivīgai valstiņai pie Baltijas jūras, iekļūt bin Ladena un viņa pēcteču melnajos sarakstos... Kaut vai ar kārtas numuru piektajā desmitā. Saņēmuši sāpīgu un labi organizētu ASV un sabiedroto pretsitienu, teroristi metodiski izgāzīs savu niknumu uz Rietumu pasauli, pie kuras sliecamies sevi pieskaitīt arī mēs, kopumā. Atdarīs viņiem vien zināmā un pieņemamā veidā pirmajiem, otrajiem, trešajiem pāridarītājiem...
Starptautiskā solidaritāte ir laba lieta, un terorismam ir jāsaņem publisks nosodījums un juridiskais izvērtējums korektā veidā. Arī no Latvijas puses. Vai to papildināt ar “pašaizsardzību”: lokālu kariņu uz sauszemes vai puslīdz labi tēmētu gaisa triecienu, pie viena izšķaidot dažu labu namu kopā ar civiliedzīvotājiem — tas lai paliek pasaules militārisma vanagu ziņā un izpildījumā. Bez mūsu valsts kareivīgiem izklupieniem no augstām tribīnēm un publiskos dokumentos, protams, arī bez mūsu ierobežotā kontingenta reālām militārām aktivitātēm.
Kāpēc vērtēt par ačgārnām mūsu līdzpilsoņu (viņi savos jaunos gados ir pārsteidzoši patriotiski un loģiski) vēlmes DZĪVOT un atļaut to darīt arī citiem? Mēdz teikt — ar bērna muti runā patiesība. Jauniešu (lielo bērnu) vēstulē Valsts prezidentei tas, manuprāt, izpaudies jo spilgti.