Viņnedēļ visi pareizie ļaudis Latvijā uzgavilēja, kad likuma kalpi, klātesot legālo mūzikas izdevniecību pārstāvjiem, Rīgas TEC — 2 krāsnī iznīcināja vairāk kā 18 tūkstošus pirātisko kompaktdisku un kasešu. Pie pareizajiem sliecos pieskaitīt visus tos garā stipros un makā biezos indivīdus, kuri bez bažu var noskaitīt turpat desmit latus gabalā par katru viņam iepatikušos jaunāko disku sterili oficiālā mūzikas veikalā nevis atdod pāris latu par praktiski līdzvērtīgas kvalitātes veiksmīgu pakaļdarinājumu (Latviešu mūzikas gadījumā sastopami arī priekšdarinājumi??!) tirgus placī vai laipnam komijam ar smagu diskiem piebāztu somu jums vēlamā laikā un vietā.
Bezkaislīgā statistika rāda, ka Latvijā patlaban ir 573 pirmsskolas iestādes, 519 pamatskolas, 386 dienas vidusskolas un 45 privātskolas. Blakus tīrajām izglītības iestādēm ir arī 64 speciālās skolas, tai skaitā arī sanatorijas internātskolas. Iespējams, atsevišķā uzskaitē ir arī vēl krietns ducis bērnu namu. Tad vēl Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir 66 pašvaldību interešu izglītības iestādes visā Latvijā... Kopumā tie ir desmiti tūkstoši bērnu un pusaudžu, kuriem ir gribēšana pulciņā klausīties mūzikas ierakstus, bet ne vienmēr ir dota iespēja. Tā paša banālā — nav mums tādu līdzekļu — pēc...
Ja šodien praktiski gandrīz katra no pieminētajām izglītības un interešu izglītības iestādēm var atļauties iegādāties visvienkāršāko audiokombainu par pussimts latiem, arī videomagnetofons tagad katrā skolā, tad nebūt ne katrā vietā var izfīrēt naudiņu nopietnai fonotēkai pat no kreisajiem ierakstiem, nemaz nerunājot par šķīsti legālajiem, taču cenā trīs un četras reizes dārgākajiem kompaktdiskiem (kasetes pamazām iziet no modes, arī ieraksts CD kvalitatīvāks). Arī videokasete ar ierakstu nemaksā santīmus. Tad nu uz šī fona vairāk kā 11.000 mūzikas un datorspēļu disku, ap 6000 audiokasešu un ap 1000 videokasešu prasta nokurināšana, kaut arī ar maksimālu publicitāti un brīdinoši pamācošā gaisotnē, šķiet īsta Pirra uzvara. Ne nu gluži uzturā lietojamas pārtikas iznīcināšana izsalkušo acu priekšā, un tomēr, tomēr...
Vai, piemēram, Dauguļu speciālajā internātskolā, bērnu un jauniešu centros Viļānos, Maltā vai Aucē jaunie melomāni nepriecātos, ja ciemos ierastos smaidīgi onkuļi no policijas un ārpus masveida labdarības akcijas Glābiet bērnus! rāmjiem dāvanā atvestu pārsimts konfiscēto disku ar pasaulē populāru grupu un deju mūzikas ierakstiem? Pietiekami kvalitatīviem, taču, protams, pirātiskiem, jo policistiem mūsu valstī (kā precīzi fiksējis paša sankcionētā videoklipā Iekšlietu ministrs) pašiem jāsastiķē darba datoram... Tas nebūt neliegtu šim piemēram sekot — šoreiz jau ar legālu produkciju — Latvijas Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētājai Elitai Mīlgrāves kundzei un viņas domubiedriem. Tiesa, viņu pienesums trūcīgo skolu, internātskolu, bērnu namu un interešu centru mūziku dzirdētgribošajai publikai varētu būt neliels — pirāti Latvijā joprojām pārdod septiņas astoņas reizes vairāk nekā legālie tirgotāji un, galu galā, nopelnīt arī taču gribas...
Tāds — pavisam nepiedienīgs un formāli pretlikumīgs — varētu būt piedāvājums turpmākajām pirātiskās produkcijas dedzināšanas akciju reizēm. Dāvināt nevis kurināt! Līdz brīdim, kamēr katrā no minētajām vietām būs fonotēka ar, teiksim, 500 diskiem. Līdz brīdim, kad par audiovizuālo darbu un fonogrammu nelikumīgu tirdzniecību valstī gada laikā notiesājošu spriedumu saņems nevis desmit, bet simts personas. Līdz brīdim, kad konfiscēti būs nevis daži tūkstoši, bet desmitiem tūkstošu pirātiskās produkcijas vienību.