Hanss Gerts Poterings: Eiropas vēlēšanu nozīmība

Pirms tika izveidota Eiropas Savienība, šo sašķelto reģionu nomāca kari, posts un vardarbība. Mūsdienās Eiropa ir vienota, un mums ir kopīgas vērtības. Eiropas Savienība nav tikai politiska vai ekonomiska vienība, tā ir arī vienotu vērtību kopiena — mūsu rīcības pamatā ir cilvēka cieņas, cilvēktiesību, miera, brīvības, demokrātijas, taisnīguma un tiesiskuma, solidaritātes un subsidiaritātes principu ievērošana. Mēs esam dažādi, bet līdztiesīgi. Vienotība dažādībā ir mūsu devīze.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopš 1979. gada pilsoņi var vēlēt tiešās vēlēšanās un izraudzīties, kas viņus pārstāvēs Eiropas Parlamentā. Šajos 30 gados Eiropas Parlaments ir pakāpeniski ieguvis likumdevēja pilnvaras un tapis par pilnvērtīgu demokrātisku parlamentu. Tagad Eiropas Parlaments ir stiprāks kā jelkad agrāk, tas ne vien atbildīgi pilda savus pienākumus, bet tā nozīme ir arī izšķiroša, lai attaisnotu Eiropas pilsoņu cerības.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2009. gada jūnijā ir īpašs demokrātijas apliecinājums — 375 miljoni vēlētāju 27 valstīs ievēlēs vienotu parlamentu, kas pārstāvēs gandrīz 500 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu. Tās notiek izšķirošā laikā. Tā ir lieliska iespēja piešķirt Eiropas Savienībai jaunus spēkus un risināt jautājumus, kas svarīgi tās pilsoņiem, piemēram, ekonomikas krīze, enerģētikas drošība, globalizācija vai imigrācija. Šie ir jautājumi, kurus nedz Vācija, nedz Latvija nevar risināt viena pati, norāda, cik praktiski izšķirošs ir Eiropas Parlamenta darbs mūsu ikdienā.

Parlamenta pilnvaras attiecas uz daudzām un dažādām jomām, sākot no finanšu tirgiem līdz patērētāju aizsardzībai vai oglekļa emisiju ierobežošanai. Praktiski piemēri tam, kā Eiropas Parlaments izmanto savas likumdevēja pilnvaras, lai uzlabotu mūsu ikdienas dzīvi, ir aviosabiedrību ar neapmierinošu drošības līmeni „melnais saraksts”, mobilo telefonu viesabonēšanas tarifu samazināšana vai noteikumi par ķimikāliju drošu izmantošanu. Parlaments savas pilnvaras izmanto arī attiecībā uz noteikumiem par tādu pakalpojumu sniegšanu, ar kuriem novērš sociālo dempingu, stingriem pārtikas standartiem un nozīmīgu infrastruktūras projektu finansēšanu.

Patlaban Eiropas Parlaments kopīgi ar ES Padomi, kas pārstāv dalībvalstu valdības, lemj par aptuveni 75 % Eiropas Savienības tiesību aktu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta likumdošanas pilnvaras būs vienlīdzīgas ar Padomes pilnvarām praktiski visos gadījumos. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam būs tādas pašas likumdošanas pilnvaras kā Padomei. Arī jomās, kurās līdz šim ar Parlamentu tikai apspriedās vai kurās tas vispār nebija iesaistīts, piemēram, jautājumos par legālo imigrāciju, tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā arī dažos tirdzniecības politikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos. Jaunais līgums nodrošinās gan lielāku demokrātiskumu Eiropas un dalībvalstu līmenī, gan arī to, ka ES tiesiskajā regulējumā pirmo reizi tiks iekļauta vietējā un reģionālā dimensija, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti, cik vien iespējams, tos tuvinot pilsoņu vajadzībām.

Parlamenta pēdējā sasaukumā Eiropas Savienība uzņēmās vadību klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Mūsu vides aizsardzībai izšķirošs solis bija tiesību aktu pieņemšana attiecībā uz klimata pārmaiņām, kura mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt oglekļa emisijas par 20 %. Šis darbs jāturpina Eiropas Parlamenta nākamajā sasaukumā. Nozīmīga prioritāte nākamajos gados ir arī enerģijas avotu dažādošana.

Šobrīd mēs ciešam no smagas ekonomiskas un finanšu krīzes. Eiropieši raizējas par savām darba vietām, hipotekārajiem kredītiem, kā arī par to, kā apmaksāt ikmēneša rēķinus. Eiropas vēlētāji saskaras ar reālām un nepārprotamām grūtībām. Neviena valsts nevar šo problēmu atrisināt tikai saviem spēkiem. Eiropā mums ir nepieciešami Eiropas risinājumi.

Eiropas Parlaments ir pieprasījis stingrāku finanšu tirgus regulēšanu un banku sistēmas lielāku pārredzamību un kontroli. Tas sniedz savu ieguldījumu pilsoņu uzticības atjaunošanā un tādas nākotnes veidošanā, kas būtu pamatota uz sociālu tirgus ekonomiku, kurā tirgi kalpotu cilvēkiem.

Eiropas Savienībai ir līdzekļi, ar kuru palīdzību mēs varēsim atrisināt problēmas nākotnē. Šobrīd ir īstais laiks piešķirt Eiropas projektam jaunu virzību, dinamismu un redzējumu. Es ceru, ka 6. jūnijā Latvijas pilsoņi īstenos savas nozīmīgās demokrātiskās tiesības — ies un balsos, lai izdarītu savu izvēli. Eiropas Savienībai Parlamenta lēmumiem ir liela nozīme mūsu visu nākotnē.

Šīs vēlēšanas ir vēlētāju iespēja paust savus uzskatus kandidātiem un balsot par tādu Eiropu, kādu jūs gribētu redzēt. Ja jūs gribat, lai Briselē un Strasbūrā pieņem lēmumus, kas risina jūsu problēmas ja jums nav vienalga, kas tos pieņem, tad rīkojieties, lai jūsu balss tiktu saklausīta. Tev ir izvēle!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form