Patlaban jau ir skaidrs, ka lielā vācu veikalu ķēde "Lidl" uzsāks darbību Latvijā. Potenciālie pircēji cer, ka līdz ar to parādīsies plašākas iespējas iegādāties preces par zemākām cenām, turpretī daļa vietējo ražotāju, piegādātāju un tirgotāju ir uztraukusies par konkurences palielināšanos. Ir skaidrs, ka, "Lidl" ienākot Latvijas tirgū, izmaiņas mazumtirdzniecībā un piegādes tīklā būs ievērojamas.
"Lidl", tāpat kā "Rimi" un "Maxima", piegādes veiks nevis tieši uz veikaliem, bet caur distribūcijas centru, no kura tad produkcija tālāk tiks nogādāta uz tirdzniecības vietām visā Latvijā. Lietuvas piemērs apliecina "Lidl" spējas iekarot tirgu – lai gan tajā bija stabili un izteikti līderi – tādi kā "Maxima", "Iki" un "Rimi", jaunpienācēji ar mazliet vairāk nekā divdesmit veikaliem spēja iekarot gandrīz desmit procentus no tirgus, lai gan pretī bija spēlētāji ar simtiem veikalu.
Domāju, ka līdzīgs scenārijs sagaida arī Latviju un "Lidl" drīz vien var kļūt par trešo, ceturto lielāko mazumtirdzniecības veikalu ķēdi ar efektīvu loģistiku. Savukārt mazajiem veikaliem piegādes objektīvi kļūst arvien dārgākas un sarežģītākas – degvielas cena palielinās, algas aug ļoti strauji. Iespējams, arī mazie veikali mēģinās konsolidēt loģistiku, varbūt apvienosies, piedāvājot kopīgus piegādes pakalpojumus, taču jāsaprot, ka loģistikas tīkla izveide ir ļoti dārga un ne visiem būs pa spēkam.
Izmaiņas skars arī ražotājus, un izdzīvos un veiksmīgi darbosies efektīvākie, kam ir uzticamas kvalitātes sistēmas un kas būs investējuši inovācijās un attīstījuši savus zīmolus.
"Lidl" lielākoties pārdod privāto preču zīmju (private label) produktus. Tāds modelis darbojas Lietuvā, un mēs varam sagaidīt, ka līdzīgi būs arī Latvijā. Kopējais preču sortiments veikalos gan ir krietni mazāks nekā konkurentiem, taču tas arī nozīmē, ka būs nepieciešams mazāks piegādātāju skaits. Jāatceras arī, ka daļu no "Lidl" tirgotajiem produktiem ražo uzņēmumi, kas apgādā visu veikalu tīklu starptautiskā līmenī. Tas nozīmē – ja veikals, kas atrodas mūsu valstī, saņem, piemēram, astoņsimt produktu vienību, tad tikai kāda puse varētu tikt iepirkta Latvijā. Konkurence ražotāju starpā, lai kļūtu par "Lidl" piegādātājiem, būs ievērojama, un priekšrocības būs tiem, kam ir atbilstoši kvalitātes sertifikāti. Ar "zaļajām karotītēm" šoreiz nepietiks, būs vajadzīgi tādi starptautiski atdzīti kvalitātes sertifikāti kā IFS vai BRC, kādu ļoti daudziem Latvijas uzņēmumiem diemžēl nav.
"Lidl" ir ļoti stingras kvalitātes prasības, un uzņēmums skrupulozi pārbauda ražotāju uzticamību, turklāt pārbaudes veic pat krietni drastiskāk nekā PVD – ierodas uzņēmumā, iepriekš nebrīdinot.
Tāpat ražotāji, iespējams, būs spiesti arī pārskatīt savu sortimentu un vietējam tirgum ražot mazāku preču klāstu.
Iespējams, ka iepriekš prognozētā "Lidl" ietekme uz ražotājiem un piegādātājiem kādam šķiet nevēlama, tomēr nevar noliegt, ka ikvienam uzņēmumam laiku pa laikam nepieciešams pārskatīt savus procesus. Neapšaubāmi, "Lidl" ienākšana veicinās ražošanas un piegāžu efektivitātes uzlabošanu. Tāpat sadarbība ar "Lidl" piegādātājiem var palīdzēt atrast jaunas eksporta iespējas. Ja uzņēmums redzēs, ka prece ir laba, interesanta, ar augstu kvalitāti, tas var piedāvāt šo preci izplatīt starptautiskā līmenī arī veikalu tīklā citās valstīs.
Pagaidām paveikt kaut ko tādu ir grūti, īpaši tiem ražotājiem, kuri nedarbojas kādas starptautiskās grupas ietvaros. Piegādāt kaut vai vienu produktu visam "Lidl" tīklam visā Eiropā ikvienam Latvijas uzņēmumam būtu ļoti izdevīgi, un tas ir iespējams. Lietuvieši jau to dara, un mūsu kaimiņu ražotās desas atrodas "Lidl" plauktos Vācijā, Čehijā un citur.
Ieguvums arī būs ar tirdzniecību pastarpināti saistītām jomām, piemēram, būvniecībai, jo uzņēmums neizmanto vecas ēkas, bet savus veikalus būvē no jauna. Tas nozīmē, ka būs arī uzlabojumi infrastruktūrā un, protams, papildu darbvietas, tiks maksāti nodokļi.
Citu valstu pieredze arī liecina, ka tie uzņēmumi, kas atbilst "Lidl" prasībām un kam izdodas vienoties par sadarbību, to var plānot ilgtermiņā, noteikumi ir skaidri un vienkārši, saistības tiek pildītas precīzi un korekti. Kāpēc gan lai tieši tāpat nebūtu Latvijā?