Helena Dalli: Līdztiesības savienība – ceļā uz personu ar invaliditāti pilnīgu iekļaušanu
Foto: AP/Scanpix/LETA

Pirms desmit gadiem Eiropas Savienība ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tā ir pirmā cilvēktiesību konvencija, par kuras dalībnieci kļuva ES, tādējādi uzsākot jaunu laikmetu, kurā personu ar invaliditāti tiesību ievērošana un atbildība par to ir gan morāls, gan juridisks pienākums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējo desmit gadu laikā ES un tās dalībvalstis ir strādājušas pie tā, lai izpildītu konvencijā noteiktās saistības. ES tas nozīmē nodrošināt to, ka ES noteikumi, rīcībpolitikas un programmas ir iekļaujošas attiecībā uz personām ar invaliditāti, pilnībā ievēro konvenciju un veicina iekļaujošu Eiropu.

Arī visām ES valstīm ir saistoša konvencija, kā arī ES noteikumi par nediskrimināciju un pieejamību. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jānodrošina iekļaujošas izglītības sistēmas personām ar invaliditāti un jāievieš tiesību akti, kas aizliedz diskrimināciju darbavietā. Dalībvalstīm arī jānodrošina transporta un sabiedrisko ēku pieejamība.

Pēdējo desmit gadu laikā ES darbības noteica Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020). Tā izvirzīja invaliditāti ES darba kārtības priekšplānā un panāca reālus uzlabojumus. Piemēram, par pagrieziena punktu uzskatāmajā Eiropas Piekļūstamības aktā ir noteikts, ka galvenajiem produktiem un pakalpojumiem, piemēram, tālruņiem, datoriem, e-grāmatām, banku pakalpojumiem un elektroniskajiem sakariem ir jābūt pieejamiem tā, lai tos varētu izmantot personas ar invaliditāti. ES pasažieru tiesības nodrošina, ka personām ar invaliditāti ir pieejama pārvietošanās ar autotransportu, gaisa un jūras transportu. ES ir atradusies vadībā, arī globāli veicinot personu ar invaliditāti iekļaušanu, īstenojot mūsu attīstības un humānās palīdzības rīcībpolitikas.

Covid-19 pandēmija ir atklājusi vēl lielāku nevienlīdzību, ar kuru joprojām saskaras personas ar invaliditāti, un pandēmijas smagāku ietekmi uz viņām – arī šādas nevienlīdzības dēļ. Tā kā skolas ir slēgtas un mācības notiek tiešsaistē, mācību materiāli un aprīkojums ne vienmēr ir pieejams studentiem ar invaliditāti.

Telekonferences, darbs no mājām un iepirkšanās tiešsaistē dažiem var radīt šķēršļus. Pat piekļuve informācijai par pašu vīrusu ir izrādījusies izaicinājums. Tādēļ ES reakcija uz krīzi izvirza līdztiesības jautājumu par darba kārtības prioritāti, pieņemot līdz šim lielāko stimulēšanas pasākumu kopumu ar mērķi veicināt atveseļošanos.

Lai nodrošinātu taisnīgu atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas, mūsu uzmanības centrā ir personu ar invaliditāti iekļaušana, lai viņas dzīvotu cieņpilni un neatkarīgi un viņām būtu pieejami pakalpojumi, kas ļauj pilnībā piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē. Ar mērķi uzsākt jauno darbības ievirzi, prezidentvalsts Portugāle aprīlī aicinās Komisiju un dalībvalstis iesaistīties augsta līmeņa politiskajā dialogā par personu ar invaliditāti tiesībām.

Mēs rīkojamies enerģiskāk ar mērķi novērst Covid-19 sekas, kuras kavētu personu ar invaliditāti situācijas uzlabošanos. Lai nodrošinātu noturīgu un taisnīgu atveseļošanos, rīcībpolitikas būtu jāizstrādā tā, lai tās iekļautu pilnīgi visus.

Kad būs pabeigtas plašas apspriedes, es iepazīstināšu ar jaunu un uzlabotu Savienības stratēģiju 2021.–2030. gadam par personu ar invaliditāti tiesībām. Tās pamatā būs iepriekšējo desmit gadu sasniegumi, un tajā tiks piedāvāti sagaidāmo problēmu risinājumi. Stratēģija aptvers visus ANO konvencijas aspektus, konvencijā nostiprinātās tiesības īstenojot praksē. Turpmākajos gados tā būs spēcīgs satvars, kas nodrošinās, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Dzīvot patstāvīgi, mācīties iekļaujošā vidē, atbilstoši apstākļi, lai strādātu un pilnveidotos, ir absolūta nepieciešamība. 87 miljoni cilvēku ar invaliditāti ES ir pelnījuši to, ka viņi netiek strukturāli diskriminēti un pakļauti negatīviem stereotipiem masu medijos.

Mūsu mērķu īstenošanai būs vajadzīga ikviena devums. Stratēģija būs atsauces punkts ES, visām valdībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram. Tā atvieglinās sadarbību mūsu saistību izpildē, tai skaitā veidojot dialogu un partnerību ar personām ar invaliditāti. Tā nodrošinās, ka personas ar invaliditāti var līdztiesīgi piedalīties visās dzīves jomās.

Mūsu apņemšanās un rīcība šajā politikas jomā būs vēl viens svarīgs solis ceļā uz līdztiesības savienību. Es cieši sadarbošos ar visām ES dalībvalstīm, lai padarītu ES par iekļaušanas, pieejamības un cilvēktiesību paraugu.

Nevienu jautājumu, kas skar personas ar invaliditāti, nedrīkstētu izlemt bez viņu līdzdalības. Viņas būs dialoga un procesa dalībnieces.

Šādi mēs apliecinām, ka esam "vienoti dažādībā".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi