Foto: LETA
Šī ir vēsturiska diena - Saeima pieņem galīgo lēmumu par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām vienīgi latviešu valodā. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz reformas īstenošanu, kuru ministrs Kārlis Šadurskis aizsāka jau 2004. gadā.

Šodien, pēc gandrīz 15 gadiem, neraugoties uz ievērojamo pretestību un antikampaņām, izglītības ministram beidzot būs izdevies pabeigt šo reformu. Tās mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību latviešu valodā.

Šodien ir jāpieliek punkts sabiedrības šķelšanai - izglītība ir saliedētas sabiedrības pamats. Visiem bērniem ir jāaug un jāmācās kopā, savstarpēji jāsarunājas un jāsadarbojas jau no skolas sola. Vienota izglītības sistēma nozīmē to, ka bērni skolās mācīsies no vienām grāmatām latviešu valodā, Otro pasaules karu nesauks par Lielo Tēvijas karu un aizdomīgu nevalstisko organizāciju dāvinātas "alternatīvas" vēstures grāmatas būs pagātne.

Vēl vairāk - vienotā izglītības sistēmā, cerams, ar laiku visa sabiedrība gūs vienotu izpratni par 9. maiju, un politiķu savtīgu interešu organizētas provokācijas šajā datumā izbeigsies. Kā uzvaras dienu, cienīgi pieminot kara upurus, visa sabiedrība svinēs 11. novembri - dienu, kad Latvijas armija uzvarēja nozīmīgāko kauju Brīvības cīņās.

Hibrīdkara apstākļos Latvija nevar atļauties sašķeltu sabiedrību. Sašķelta sabiedrība ir vāja, un mūsu nelabvēļiem tā ir bez piepūles ietekmējama un musināma. Nenodrošinot vienotu izglītības sistēmu valsts valodā, mūsu sabiedrība turpinās dzīvot divās paralēlajās pasaulēs – divās atšķirīgās informācijas telpās, kurās mūsu valstij nedraudzīgiem medijiem ir viegli manipulēt ar sev izdevīgu informāciju un tās pasniegšanas veidu. Ar izglītības valodas reformu mēs šai paralēlo pasauļu sistēmai pieliksim punktu.

Mācības latviešu valodā nav sabiedrības asimilācija vai centieni atņemt kādai mazākumtautībai tās identitāti. Es esmu apguvis latviešu valodu, un tas palīdzējis man iepazīt un izprast Latviju - valsti, kas man ir devusi mājas un palīdzējusi attīstīties. Tas nav atņēmis piederību manai tautai vai izpratni par manas dzimtenes Libānas kultūru.

Pārmetumi par iespējamām problēmām saistībā ar skolēnu spēju mācību programmu apgūt latviešu valodā vidusskolas posmā neiztur kritiku, jo jau šobrīd visu tautību skolēni profesionālajās vidējās izglītības iestādēs mācās latviski, veiksmīgi apgūst mācību saturu, sekmīgi absolvējot šīs skolas un iestājoties kādā no augstākās izglītības iestādēm. Mums jānodrošina jauniešiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai, absolvējot vidusskolu, viņi būtu spējīgi studēt valsts augstskolās, neatkarīgi no tautības. Vienlaikus ir jāatbalsta iespēja sekmēt un kopt savu piederību mazākumtautību kopienai, apgūstot savu valodu, un jānodrošina nepieciešamais finansējums tām izglītības iestādēm, kuras, saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Izglītība latviešu valodā ir mūsu valsts, Latvijas, pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Cilvēks nevar izjust piederību savai valstij, cienīt un lepoties ar to, ja nepārzina savas valsts vēsturi, nepazīst tās kultūru vai nepārvalda tās valodu. Latvija būs tik stipra, cik stipra un saliedēta būs tās sabiedrība. Latvijas simtgadē mums jānostiprina valsts pamati - latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, lai nākamajās paaudzēs par tik pašsaprotamiem un fundamentāliem jautājumiem šķēpi vairs nebūtu jālauž.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!