Ieva Brante: Vai nodokļu naudas izlietojums Rīgas domē joprojām ir komercnoslēpums?
Foto: DELFI

Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pilsētas iedzīvotāji gaida citu attieksmi un problēmu risinājumu, tomēr desmit iepriekšējos gados iesakņojušās acīmredzot mutiskās vienošanās kļuvušas par tradīciju, no kuras daudzi darbinieki pat nedomā atkāpties. Parasti informācijas atteikums deputātiem tiek pamatots ar komercnoslēpumu, un, tikai iejaucoties domes vadībai, ir iespējams saņemt kādu atbildi, bet arī tad kaut ko panākt ir ļoti grūti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējais informācijas atteikums un centieni apturēt, iespējams, nelikumīgu publisko iepirkumu un panākt kvalitatīva jauna iepirkuma izsludināšanu kādā brīdī jau atgādināja cīņu ar vējdzirnavām un lika domāt par labi izstrādātām un veikli samudžinātām publisko iepirkumu shēmām.

Man lūdza palīdzību jautājumā par Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta (MVD) Iepirkumu komisijas 1. decembrī apstiprināto publisko iepirkumu – "Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē" (identifikācijas Nr. RD DMV 2020/45). RD mājaslapas Iepirkumu sadaļā par šo iepirkumu nekādas informācijas nebija. Tādējādi nebija pieejama nekāda informācija par iepirkuma cenu un noteikumiem.

Uzrakstīju iesniegumu ar lūgumu sniegt informāciju par pēdējo gadu iepirkumiem šajā jautājumā un to cenu, kā arī par pakalpojumu cenrādi. No Mājokļu un vides departamenta saņēmu noraidošu atbildi. Arī RD Juridiskās pārvaldes viedoklis bija, ka "jautājums par informācijas publiskošanu nav viennozīmīgs", tādēļ departaments vērsīsies gan pie pakalpojuma sniedzējiem, lai vienotos par izcenojumu informācijas publicēšanu un tās apjomu, gan Iepirkumu uzraudzības birojā, lūdzot sniegt skaidrojumu. Dīvaini, ka departamentu līdz šim nebija interesējis, kāpēc pašu saistošajos noteikumos pieminētais cenrādis ir tik slepens, un pat nebija ienācis prātā noskaidrot, kāds ir šis cenrādis. Tikmēr paliek atklāts jautājums, kam un cik maksāja to suņu un kaķu īpašnieki, kuru dzīvnieki nonāca patversmē.

Tas, ko līdz šim izdevies noskaidrot, ir – iepirkuma termiņš bija 10. decembris, tad pēc pretendentu iebildumiem, ka laika posms ir pārāk īss, tas tika pagarināts līdz 14. decembra plkst.13.00. Tika saņemti arī pamatoti iebildumi par nolikumu, piemēram, iepirkumā ir iekļauti faktiski divi iepirkumi: veterinārie pakalpojumi un Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē. Izvēloties iepirkumam kā galvenā iepirkuma priekšmeta CPV kodu 85200000-1 (veterinārie pakalpojumi), pasūtītājs ir izvairījies no Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto iepirkuma procedūru piemērošanas. Iepirkuma CPV kodu, pēc kura nosaka piemērojamo procedūru, nosaka pēc galvenā iepirkuma priekšmeta, t.i., pakalpojuma vai preces, kuras īpatsvars ir noteicošais.

Konkrētajā iepirkumā atbilstoši Iepirkuma nolikuma 2.1. punktam iepirkuma priekšmets ir Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē. Pasūtītājs tehniskajā specifikācijā, citējot Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu, pirms vārda "aprūpi" ir patvaļīgi ievietojis vārdu "veselības", kas Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantā nav iekļauts. Tādā veidā pasūtītājs maldina, ka pašvaldības pienākumos saskaņā ar likumu būtu ārstniecības jeb veterināro pakalpojumu sniegšana. Protams, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo, izķerto un atsavināto dzīvnieku izmitināšanā, uzturēšanā un aprūpē var rasties nepieciešamība pēc veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem. Tomēr veterinārie pakalpojumi nav un nevar būt šī iepirkuma galvenais priekšmets.

Jāpiebilst, ka šie juridiski pamatotie iebildumi nav vienīgie. Tomēr nekāda kopīga iebildumu apspriešana ar minēto komiteju un pretendentiem nenotika, un, neinformējot komitejas vadītāju, iepirkums vēlreiz tika pagarināts līdz 21. decembrim. Turklāt RD mājaslapā joprojām nav pieejama nekāda publiska informācija, jo acīmredzot iepirkumam ir piemērota sarunu procedūra – iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem.

Šobrīd iepirkums it kā ir atlikts, tiek runāts, ka vajadzīgi divi jauni iepirkumi un ka tiem vajadzētu būt publiskiem, ne slēgtiem, bet oficiālās informācijas RD mājaslapā nav. Informācijas par iepirkuma summu un izcenojumiem nav joprojām.

Tas, ko man ir izdevies noskaidrot, – iepriekšējos iepirkumos ir uzvarējusi biedrība "Dzīvnieku pansija "Ulubele"" (2018. gadā amatpersonas bija Alise Borovkova, Jurijs Homenko, Ilze Džonsone). Savukārt dzīvnieku izķeršanā pasūtījumu ir saņēmis nodibinājums "dzivniekupolicija.lv". Amatpersonas nodibinājuma reģistrēšanās laikā 2013. gadā bija Aivars Borovkovs, Diāna Elekse, Ilze Džonsone. Vēl ir arī sociālais uzņēmums "Ulubele", kas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura dalībnieks ir "Dzīvnieku pansija "Ulubele"". Gan biedrībā, gan nodibinājumā, gan SIA patiesais labuma guvējs ir Ilze Džonsone. Jāpiebilst, ka arī biedrībām un nodibinājumiem ir patiesā labuma guvēji.

Biedrība pagājušajā gadā ir zaudējusi tiesvedībā ar PVD par dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Praksē atšķiras arī "Ulubeles" un citu biedrību/patversmju nostāja jautājumā par klaiņojošo un atsavināto dzīvnieku reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā (LDC), kas "Ulubelē" ne vienmēr tiek izdarīts, tā radot risku, ka viens un tas pats dzīvnieks var atgriezties patversmē vairākas reizes vai tikt pierakstīts rēķinos vairākas reizes, tā palielinot aprūpējamo dzīvnieku skaitu atskaitēs un līdz ar to arī izdevumus. Valstī pastāvošais regulējums Dzīvnieku aizsardzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā un uz to pamata izdotajos MK noteikumos ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka visi suņi tiktu apzīmēti ar mikroshēmu un reģistrēti LDC dzīvnieku reģistrā. Atšķirīga nostāja ir arī jautājumā par dzīvnieku adopciju un ziedojumiem.

Jautājumus liek uzdot arī cenu piedāvājums, ko izdevās atrast. Proti, 2017. gada beigās tika izsludināts iepirkums nākamajiem trim gadiem (2018.–2020.) – "Par Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšanu un aprūpes sniegšanu dzīvnieku patversmē" (identifikācijas Nr. DMV-17-330-lī). Līdzīgi kā iepriekšējā iepirkumā, cenas tika lūgts piedāvāt tikai vienam pirmajam gadam un ne vairs vienam dzīvniekam vienai dienai, bet vienam dzīvniekam visu likumā paredzēto laiku patversmē – 14 dienas. Katru decembri tās tiek pārskatītas nākamajam gadam.

"Labās mājas" 2018. gadam piedāvāja 296,00 eiro, bet "Ulubele" – 293,00 eiro;

2019. gadam "Labās mājas" samazināja ciparu uz 237,00 eiro, bet "Ulubele" – 234,00 eiro;

2020. gadam "Labās mājas" – 224,00 eiro, "Ulubele" – 199,00 eiro.

Vienalga, par cik patversme "Labās mājas" samazināja savu piedāvājumu, "Ulubele" samazināja par dažiem eiro. Kā tas iespējams? Ļauju minēt pašiem.

Izvēlētā iepirkuma procedūra, iepirkuma rūpīgā slēpšana, lai informācija nenonāk publiskajā telpā, un, visbeidzot, uzvarētāja atšķirīgā rīcība daudzos jautājumos liek šaubīties gan par iepirkumu, gan par uzvarētāja izvēli. Tādēļ, manuprāt, jānotiek nopietnam un juridiski korektam iepirkuma un tā nākamā uzvarētāja izvērtējumam.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ieva Brante Rīgas dome Ulubele
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form