Ieva Čudina: Apzināta neierašanās tiesā nepadara lietu neizskatāmu
Foto: Privātais arhīvs

Civilprocesa likumā nostiprināts sacīkstes princips, t.i., pušu strīdīgās attiecības tiesa apspriež vienīgi pēc tiem pierādījumiem, kurus puses iesniegušas tiesai. Tas nozīmē, ka puses ievāc visus pierādījumus, bet tiesa tikai pārbauda un novērtē, kas ir iesniegts. Lai gan Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībniekam ir pienākums piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai, tomēr lietas dalībnieku ziņā ir tas, vai un kā izmantot sacīkstes principu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svarīgi apzināties, kādas sekas var iestāties, ja tiek izlemts neizmantot sacīkstes principu.

Civillietas sagatavošana iztiesāšanai sākas ar prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu. Tiesu praksē bieži ir situācijas, kad atbildētājam dzīvesvieta ir deklarēta, bet viņš tajā nedzīvo vai dzīvesvieta deklarēta tādā adresē, kur pasta sūtījumus nav iespējams nodot, piemēram, zemesgabalā, uz kura nav ēkas, vai ēkā, kurai nav pastkastes, un tādējādi atbildētājs nenodrošina deklarētās dzīvesvietas mērķi – būt tur sasniedzamam. Tāpat tiesu praksē ir novērots, ka atbildētājs apzināti izvēlas nesaņemt tiesas sūtītos dokumentus, kļūdaini uzskatot, ka, kavējot tiesas procesu, tiks atliktas nelabvēlīgās sekas.

Par šādu rīcību, pirmkārt, lietas dalībniekam var tikt uzlikts naudas sods, otrkārt, lietas dalībnieks pats sev liedz iespēju iesniegt tiesai: iebildumus, iebildumu pamatojumu, pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu, informāciju par citiem apstākļiem, kurus lietas dalībnieks uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

Lietas dalībnieks tikai ar aktīvu rīcību var ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu, savukārt pasīva rīcība nenodrošina iecerēto mērķi – izvairīties no nelabvēlīgu seku iestāšanās.

Jāņem vērā, ka Civilprocesa likums paredz tiesības tiesai taisīt aizmugurisku (bez atbildētāja klātbūtnes) spriedumu, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai. Tāpat Civilprocesa likumā nostiprināts, ka dokumentu nepieņemšana, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai un nolēmuma taisīšanai. Līdz ar to tiesai ir uzdots izskatīt lietu ar tiem pierādījumiem un paskaidrojumiem, kas ir nodoti izvērtēšanai, un tas, kas tiesā ir iesniegts, ir tikai pašu lietas dalībnieku izvēle, un tas var ietekmēt izskatāmās lietas rezultātu.

Civillietas iztiesāšanai tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, un uz tiesu aicināmajām un izsaucamajām personām tiek nosūtītas tiesas pavēstes.

Atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi tikai aizkavē lietas izskatīšanu, bet nepadara to par neizskatāmu vai celto prasību par noraidāmu.

Tiesas pienākums un tiesības atlikt lietas izskatīšanu ir regulētas Civilprocesa likumā. No minētajām tiesību normām izriet, ka tiesai nav pienākuma atlikt lietas izskatīšanu, ja uz to neierodas lietas dalībnieks, kuram par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, bet kurš tiesu nav informējis par neierašanās iemesliem, taču tiesai ir tiesības vienu reizi šāda iemesla dēļ atlikt lietas izskatīšanu.

Civilprocesā nostiprināts princips, ka lietas dalībnieka neatsaukšanās uz aicinājumu ierasties tiesā nav šķērslis jautājuma izlemšanai bez aicinātā lietas dalībnieka klātbūtnes.

Lietas dalībnieku obligātu ierašanos Civilprocesa likums paredz tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, laulības šķiršanas lietās, lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ja vien bāriņtiesa nav cēlusi prasību par aizgādības tiesību atņemšanu. Jāņem vērā, ka, neierodoties pēc tiesas aicinājuma uz tiesas sēdi, kurā Civilprocesa likums paredz obligātu dalību, lietas izskatīšana tiek vien novilcināta, bet ne padarīta par neizskatāmu, jo tādā gadījumā tiek piemērota atvešana uz tiesu piespiedu kārtā un šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde, kurai negūstot panākumus lieta tiek izskatīta bez atbildētāja piedalīšanās.

Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai, un tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā. Katra lietas dalībnieka paskaidrojumi un uz izskatāmo civillietu attiecināmie pierādījumi, kuriem ir nozīme lietā, tiek izvērtēti, un lietas dalībniekam ir nodrošināta iespēja ietekmēt izskatāmās lietas rezultātu.

Aicinām lietas dalībniekus pārbaudīt, kur ir deklarētā dzīvesvieta, vai tajā cilvēks ir sasniedzams, un, saņemot tiesas paziņojumu vai aicinājumu, atsaukties un pilnvērtīgi izmantot sacīkstes principu, pretējā gadījumā lieta tiks izskatīta, balstoties tikai uz tiem pierādījumiem un paskaidrojumiem, ko būs sniegusi pretējā puse.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form