Ieva Ilvesa: 'TechChill' – 'TechGrill'?
Foto: DELFI

Šonedēļ Rīgā ilgi gaidītais ikgadējais "TechChill" pasākums pulcēs plašu reģionālo un starptautisko dalībnieku loku. Un diskutēt patiešām ir, par ko. Vērojot Silīcija ielejas "burbuli", es teiktu – tehnoloģijas tiek "grilētas"!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopš 2016. gada prezidenta vēlēšanām ASV tehnoloģijas un politikas ceļi ir savijušies neatgriezeniski. Lai gan par pionieri sociālo mediju izmantošanā vēlēšanās varētu dēvēt Baraku Obamu jau 2008. gada kampaņā, tomēr tieši prezidenta Trampa ievēlēšana un izmantotās digitālās metodes kļuva par pagrieziena punktu, meklējot atbildes uz jautājumiem, vai un kā sociālie mediji tiek izmantoti vēlētāju apzinātai un neapzinātai manipulācijai. Kopš Trampa ievēlēšanas žurnālisti arvien neatlaidīgāk iedziļinās tehnoloģiju "darbībā", akadēmiķi vāc datus un veic pētījumus, un arī biznesa konkurenti tīši vai netīši piemet kādu pagali ugunij, atklājot pretinieku vājās vietas.

Ar ātru pārskrējienu tagadnē – ir 2020. gads un ASV atkal gatavojas prezidenta vēlēšanām. Tikai tagad fokuss vairs nav uz tehnoloģijām tikai kā vēlēšanu cīņu platformu, bet ir kļuvis par vēlēšanu diskusiju objektu. Politika tehnoloģiju nozarē ir viens no asi diskutētiem jautājumiem priekšvēlēšanu kampaņā, sākot ar tādu konkrētu priekšlikumu kā lielo kompāniju "Google", "Facebook", "Amazon" sadalīšanu mazākos uzņēmumos līdz vīzijām par ekonomikas modeli nākotnē, kur dati ir "jaunā nafta", darbus veiks roboti vai iedzīvotāji saņems garantētos ienākumus.

Arī Latvijā manas diskusijas norit par un ap tehnoloģiju tematiem – vairāk gan par to, kā mūsu kompānijām palīdzēt izaugt globāli jeb kā gūt papildu ienākumus valsts budžetā, uzliekot papildu nodokļus tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā "Google", "Facebook", "Amazon". Tomēr jātiecas domāt plašāk un tālāk, ņemot vērā arī globālo kontekstu.

Pārmaiņas dabā un klimatā apšauba reti kurš – pie šī jautājuma strādā Eiropas un citas starptautiskas institūcijas. Gan rudenī ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, gan Davosā diskusiju centrā bija mūsu apkārtējā vide un tās iznīcība. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir šī gada tēma. Palīdzēt var ikviens, mainot gan savus ieradumus, gan savas ģimenes un biznesa vidi – sākot no iepirkšanās ieradumiem, plastmasa maisiņiem un kokteiļu salmiņiem līdz transportlīdzekļa izvēlei. Taču tehnoloģiju sektoram, investējot savas spējas un resursus inovācijā, ir milzīgs potenciāls palīdzēt saglābt dabu globālā mērogā.

Šajā jomā ir iespēja savus risinājumus pieteikt arī Latvijas kompānijām. Bet tām kompānijām, kuras jau sekmīgi strādā savā nišā, ir svarīgi savā ikdienas darbā rast arvien "zaļāku pieeju". Tehnoloģiju kompānijas daudzviet ir paraugs, jo sevišķi jaunajai paaudzei. Lai savu rīcību koordinētu, mācītos viens no otra pieredzes un ieviestu arvienu jaunu praksi savā biznesa ikdienas rutīnā, vairāki Igaunijas uzņēmumi pagājušā gadā aizsāka iniciatīvu Tech Green Pledge, un prieks, ka arī Latvijas pārstāvji pievienojās. Iniciatīva nav tikai politisks paziņojums, bet regulārs brīvprātīgs darbs attīstīt matrici tam, kā izvirzīt konkrētus, videi saudzīgus mērķus, izmērīt tehnoloģiju kompāniju "nospiedumus dabā" un progresu tā mazināšanā, vai arī tam, kā veicināt izpratni un apmainīties ar labo praksi. Kā veicināt piegādes partneru "zaļu domāšanu" un iekļaut "zaļus" priekšnosacījumus sadarbībai.

Tikpat karsts temats pasaulē ir 5G. Latvijai ir pieredze, ar ko dalīties, un produkti, ar ko lepoties, piemēram, LMT 5G tīkla atklāšana vai mikrotīkla rūteru ražošana. 5G ir tikai agrīnā attīstības stadijā, bet kritiskās kaujas pasaulē tiek izcīnītas jau tagad – kas un kā noteiks infrastruktūras standartus, kas ražos, piegādās un apkalpos 5G, kāda būs šo visu "savienoto lietu" drošība, uzticamība. Šī noteikti ir viena no nozarēm, kur Latvija varētu būvēt savu tālāku ekspertīzi – apvienojot zināšanas un spējas, veicinot mācību programmas, izpētes projektus un testa vidi jaunām idejām un tehnoloģijām.

Lai 5G infrastruktūra strādātu, tam nepieciešams radīt pakalpojumus un tehnoloģijas, kas šo vidi apdzīvos. Svarīgākais sasniegums nebūs ātrāka mobilo datu aprite mūsu mobilajās ierīcēs, bet gan dažādu ierīču, programmatūras un analītikas spējas vienlaicīgi sastrādāties un piedāvāt pakalpojumus reālā laikā un dzīvē. Līdzīgi kā "green tech", arī 5G ir nozare, kurā Latvijai, tās kompānijām un talantiem ir iespēja izaugt. Tā ir iespēja valstiskā mērogā strādāt kādā nišas virzienā un, izmantojot datus, būvēt risinājumus, kas kalpo gan biznesa, gan plašākas sabiedrības interesēm. Piemēram, vieda galvaspilsēta Rīga, kur satiksme tiktu regulēta ar viediem luksoforiem un sabiedrisko transportu organizētu mākslīgais intelekts, balstoties uz reāliem datiem reālā laikā.

Šīs dienas izaicinājums tehnoloģiju kompānijām un speciālistiem ir ne tikai būt ātriem un inovatīviem, spēt iekarot tirgu lokāli un globāli, bet piedāvāt pakalpojumus un produktus, kas ir sociāli atbildīgi – kalpo cilvēkiem. Mums ir vajadzīgas gudras tehnoloģijas, kas sniedz atbalstu cilvēkam ikdienā – pilsētās, skolās, medicīnā, sociālajā jomā – un dara to ar atbildību iepretim cilvēkam, respektējot viņa privātumu un drošību. Atbildība šodien nozīmē ne tikai saudzēt apkārtējo vidi un dabu, bet rūpēties par tehnoloģiju atstātiem nospiedumiem uz pašu cilvēci, cilvēkiem.

Šodien tas ir pretrunā pasaulē valdošajam tehnoloģiju "biznesa modelim", un šo sadursmi asi izjūt Silīcija ielejā – katrs trešais, ceturtais auto uz ielas ir "Tesla", bet, lai iegūtu autovadītāja apliecību, ir jāiesniedz dokumentu kopijas, jāstāv dienu vai divas garās rindās. Esmu pārliecināta, ka lēni un pakāpeniski šis modelis mainīsies un arvien lielāku nozīmi iegūs ne tikai projekta spējas nest strauju peļņu iepretim samazinātām izmaksām par produkta/pakalpojuma ražošanas vienību, bet arī projekta ietekme un potenciālais labums sabiedrībai. Lai arī mēs dzīvojam arvien labāk, nevienlīdzības plaisa starp nabagiem un bagātiem aug arvien straujāk.

Pēc starptautiskās organizācijas "Oxfam" datiem, tikai 26 pasaules bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik 3,8 miljardiem nabadzīgo. Tā ir gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem.

Pēdējie divi gadu desmiti pasaulei ir nesuši milzīgas tehnoloģiju iespējas, progress ir nenoliedzams. Ir brīdis izvērtēt panākumus, to ietekmi un iespējas, bet apzināties arī problēmas un mērķtiecīgi tās risināt. Silīcija ielejā darbs neapstājas – bet eiforija ir krietni mazinājusies.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form