Ieva Jākobsone Bellomi: Pārdomas par 'Delfi TV' sarunu ar 'Stenders' dibinātāju
Foto: DELFI

Skatoties šī gada 26. oktobra raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" interviju ar "Stendera" dibinātāju Jāni Bērziņu, pārņem skumjas – cik ļoti latviskā mentalitāte var noniecināt labu darbu. Cik ļoti mēs esam tendēti meklēt kļūdas citos un nepieņemt jebko, kas ir citāds. Nevis sumināt vietējos ražotājus un izcelt labāko, bet gan radīt negatīvas sajūtas skatītājos par uzņēmēju, kompāniju un tās tagadējiem īpašniekiem. Nespējam priecāties, ka tiekam novērtēti, kompānijas nevis "iet uz grunti", bet operatīvi strādā un attīstās. Šāda negāciju vides radīšana noteikti nesekmē nedz uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nedz arī Latvijas iekļaušanos starptautiskajā biznesa vidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzņēmējdarbība savā būtībā lielākoties ir risku vadība. Uzņēmējs, veidojot savu uzņēmumu un tā produktu portfeli, uzņemas risku. Risks, ja tas neattaisnojas, ir uzkrātā pieredze. No kļūdām un neveiksmēm nav jāvairās, bet no tām ir iespējams mācīties.

"Stendera" dibinātāja Jāņa Bērziņa izklāstītā pieredze un uzņemto risku pašanalīze (kas, manuprāt, bija atklāta, konstruktīva un nenosodoša!) ir laba mācību stunda jaunajiem uzņēmējiem pārdomāt visus ar uzņēmuma operatīvo darbību saistītos jautājumus, tostarp starptautiskās biznesa stratēģijas izstrādi. No biznesa vadības viedokļa ir apsveicama šāda atklāta saruna par pieņemtajiem lēmumiem un neveiksmēm. Diemžēl raidījuma vadītāja attieksme pret uzņēmēju liecina, ka latviskā mentalitāte pret zaudētājiem ir negatīva.

Jāatzīst, tā nav tikai Latvijas kultūrvēsturiskā problēma. Starpkultūru biznesa analīzē "vecās" Eiropas valstis kā pret riskiem vairāk vērstās kultūras ir krasā pretstatā, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, kur kļūdas, krišana, neveiksmes nav kas peļams, drīzāk apsveicamas un uz inovatīvu vidi vērstas uzņēmējdarbības pašsaprotamas darbības. Vai veiksmīga "Stendera" zīmola un produktu portfeļa izveide, franšīzes mārketinga stratēģijas izveide, starptautiska tirgus izveidošana ir uzskatāma par neveiksmi? Vai veiksmīga zīmola un kompānijas pārdošana nav jauna ceļa sākums? Jaunas, veiksmīgas un starptautiskas kompānijas Latvijā izveides priekšnosacījums?

Vērtējot uzņēmējdarbības un biznesa vidi pasaulē, ir pašsaprotams, ka kompāniju izveide, vadīšana un attiecīgas izejas stratēģijas izvēle, šajā gadījumā kompānijas pārdošana, ir normālas biznesa cikla darbības. Kā vērtē pats "Stendera" dibinātājs – tas ir bizness. Un globālajā biznesa vidē riski, piemēram, pelnoša tirgus izvēle un preču zīmju reģistrācija, ir daudzveidīgi.

Protams, kā atzīst "Stendera" dibinātājs, kompānijas starptautiskās stratēģijas izstrādē tika pieļautas kļūdas, gan tirgus izvēlē, gan arī stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Tomēr atzīsim – "Stenders" ir starptautiska kompānija un "pīļošanās" savā dīķī, kā to aicina darīt raidījuma vadītājs, ir nepieņemama. Latvijai ir savs biznesa un dabīguma vilkmes stāsts, kuru "Stenders" arī intriģējoši un jutīgi "pārdeva" pasaules tirgos.

"Stendera" biznesa stratēģija veiksmīgi to ir atspoguļojusi gan zīmola radīšanā, gan produktu izstrādes stratēģijā un tās ieviešanā. Latvijas uzņēmumi veiksmīgi izmanto Latvijas kā valsts organiski radīto tēlu un zīmolu. Precīzāk gan būtu teikt – tieši Latvijas uzņēmumi ir tie, kas veido šo tēlu un zīmolu, kur valsts salīdzinājumā ar kaimiņu valsti Igauniju ir darījusi salīdzinoši neprofesionālu darbu valsts tēla veidošanā. Ja citplanētietim pajautātu, kādas ir tā sajūtas par "Magnetic Latvia", nešaubos, ka mazais, zaļais cilvēciņš būtu satraukts, vai šāda magnētiskā vide neaizvilks tā kosmosa kuģi kur prom nebūtībā, nekonkrētībā.

Atsaucoties uz "nacionālisma" populismu – asa kritika no Jāņa Dombura puses izskanēja par jaunajiem "Stendera" īpašniekiem. Lūk, ķīnieši ir "krāpnieki un uzmetēji", izvelkot no "Stendera" dibinātāja apdomīgu piekrišanu. Neiedziļinoties jautājumā par žurnālistikas ētiku, bet skatoties uz konkrēto darījumu, jautājums būtu par to, kāda būtu sociālo mediju attieksme pret šo darījumu, ja "Stenderu" būtu nopirkuši portugāļi, vācieši vai amerikāņi. Vai arī tad viņi būtu raksturoti kā nelieši? Piekrītu, ka preču zīmes reģistrācija ir nozīmīgs jautājums. Šajā konkrētajā gadījumā vairāk gan no biznesa ētikas un vadības uzņēmības, un risku analīzes puses. Preču zīmes reģistrācija Ķīnā ir jāskata, pirmkārt, kompānijas vadības vēsturisko lēmumu un, otrkārt, Ķīnas noteiktā preču zīmju reģistrācijas regulējuma kontekstā.

Žurnālista un sociālo mediju komentētāju skatījumā Ķīna vēl aizvien tiek asociēta ar nekvalitatīvu, lētu produkciju, un konkrētie Ķīnas uzņēmēji tiek nozākāti par "uzmetējiem", un attiecīgi daudzi komentētāji ir "nosolījušies" vairs nepirkt "Stendera" produkciju. (Atkāpei – Ķīna šobrīd ir otra aktīvākā pasaules valsts inovāciju un preču zīmju reģistrācijas skaita ziņā aiz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ķīna ir nozīmīgākais konkurents Amerikas Savienotajām Valstīm mākslīgās inteliģences un IKT nozarēs.)

Bet, atgriežoties pie "Stendera" produkcijas "nepirkšanas" diskusijas, – kam tas patiesībā kaitēs? Neesmu pārliecināta, ka Ķīnas investīciju fondam, kuram šobrīd pieder "Stenders", šāda Latvijas pircēju attieksme radītu būtisku finansiālu nastu. Latvijas iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā vienas vidēja izmēra Ķīnas pilsētas iedzīvotāju skaits. Latvijas iedzīvotāju pirktspējīgais slānis, kas pērk "Stendera" produkciju, ir daudz mazāks nekā vienas lielas Ķīnas pilsētas maza administratīvā rajona iedzīvotāju skaits.

Ar šādu attieksmi un negatīvu pašuzkurināšanos sociālajos tīklos Latvijas iedzīvotāji izdarīs lāča pakalpojumu Latvijas ekonomikai un Latvijas biznesa vides tēlam. Mazāk pircēju, mazāka konkrētā tirgus ražošanas un veikalu attīstība, kas attiecīgi piespiedīs kompānijas vadību pārskatīt finanšu plānošanu un operatīvo stratēģiju, ieskaitot darba spēka un kapitāla investīciju piesaisti Latvijai. Turklāt šāda "ķidāšanās" pa sociālajiem medijiem un žurnālistikas vidē kaitē Latvijas biznesa vides starptautiskajam tēlam. Latvieši paši sevi attēlo un izspoguļo kā pret "citādajiem" netolerantu vidi, ārvalstu investori Latvijā nav gaidīti.

Esmu strādājusi ar un sekojusi līdzi "Stendera" jaunajiem īpašniekiem, to aktīvajam darbam Ķīnā, personīgi pazīstu Ķīnas biznesa franšīzes īpašniekus kā profesionālus un globāli domājošus uzņēmējus, un esmu pārliecināta, ka viņu turpmākā stratēģija un operatīvā darbība ir vērsta uz kompānijas pozitīvu izaugsmi. Izmantojot Latviju kā "Made in EU" kvalitātes zīmi, kas ir būtisks faktors veiksmīgai produktu pārdošanai Ķīnā, izmantojot kompānijas jau esošo radošo un inovatīvo darbaspēku, lai radītu konkrētiem tirgiem atbilstošu produkciju un lai virzītos uz priekšu.

Tāds ir biznesa mērķis! Ķīnas uzņēmēji novērtē "Stendera" jau paveikto, un pieņemt krasus biznesa virzības lēmumus, manuprāt, nav viņu interesēs, jo "Stenders" ir daļa no latviskā, daļa no Ziemeļeiropas zīmola, kam Ķīnā ir labs pārdošanas potenciāls. Turklāt, skatoties no investīciju vides aspekta, šā brīža "Stendera" īpašnieki ir ārvalstu investori Latvijā – ar tiesiskās vides noteikto vienlīdzību un aizsardzību. Kamēr tas darbosies Latvijā, "Stenders" turpinās maksāt nodokļus un algot darbiniekus, līdzīgi kā citi ārvalstu investori, nodrošinot finanšu līdzekļu apriti Latvijas ekonomiskajā vidē.

Jāņa Dombura latviskā pieeja kļūdu meklēšanā un negatīvā sociālo mediju attieksme pret Ķīnas uzņēmējiem liecina par būtisku neizpratni par uzņēmējdarbības būtību un globālajiem biznesa procesiem. Pirmkārt, uzņēmējdarbība ir par risku uzņemšanos. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Ir apsveicama Jāņa Bērziņa drosme dalīties savā pieredzē fantastiska zīmola izveidē, tādējādi palīdzot valstij veidot Latvijas valsts tēlu. Otrkārt, Ķīna ir neizbēgams ekonomiskais un nu jau arī sociālpolitiskais ģeogrāfiskais spēks, ar kuru ir jāstrādā kopā, veidojot citādu pasaules globālo spēku telpu. Šodien pasaules ekonomika un tirgi ir neizbēgami saistīti. Tos izmantot un gūt peļņu no piedāvātajām starptautiskajām iespējām ir tikai mūsu pašu spēkos.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form