Jāteic, ka katru gadu pirmā marta diena lielā mērā atgādina laiku, kad tiek sākts tirgot biļetes uz Dziesmu svētku koncertiem, – liela daļa iedzīvotāju cenšas iespējami ātrāk pieslēgties attiecīgajai interneta mājaslapai vai arī fiziski nonākt pie pakalpojuma sniedzēja. Tomēr atšķirība ir tāda, ka biļetes uz koncertiem ļoti ierobežotā laika posmā tiek izpārdotas un vairs nav pieejamas, bet sev pienākošos nodokļu pārmaksu iedzīvotāji atgūst neatkarīgi no tā, vai deklarācija ir iesniegta 1. martā, nedēļu vēlāk vai mēnesi vēlāk.
Te nav arī situācija, kāda ekonomiskās krīzes gados bija veselības aprūpes sistēmā, kad pirmajos gada mēnešos valsts apmaksājamie pakalpojumi tiešām tika apmaksāti no valsts budžeta, bet vēlāk pacientiem nācās maksāt pašiem, jo kvotas bija beigušās. Nauda pārmaksāto nodokļu atmaksai valsts budžetā ir, un tās pietiks visiem, kam tā pienākas.
Citiem vārdiem sakot, 1. marts ir pirmā diena, kad var iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu, bet ne vienīgā. No tā, kad persona ir iesniegusi savu gada ienākumu deklarāciju, nemainīsies ne VID attieksme pret viņu, ne atmaksājamās naudas summa. Tāpat saglabājas princips, ka pārmaksātie nodokļi personai VID jāatmaksā trīs mēnešu laikā pēc maksājuma dokumentu iesniegšanas. To uzsveru tāpēc, ka jau pērn – pirmajā gadā pēc nodokļu reformas spēkā stāšanās – marta sākums atnāca ar garām rindām VID klientu apkalpošanas centros (KAC), kā arī tehniskiem traucējumiem VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iemesls tam bija viens – jau pirmajā dienā savas deklarācijas vēlējās iesniegt daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Vēl jo vairāk – jau dažu minūšu laikā pēc pusnakts 2019. gada 1. martā EDS savas deklarācijas mēģināja iesniegt vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku vienlaicīgi. Lai cik jaudīga šī elektroniskā sistēma nebūtu, tik jaudīgas kapacitātes tai nav, un dažu dienu gadā dēļ nav lietderīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai to palielinātu. Tāpat arī KAC ietilpība gan Rīgā, Talejas ielā 1, gan arī citur Latvijā ir ierobežota, un pat tad, ja tiktu nolemts uz vienu mēnesi pieņemt papildu darbiniekus (kuri pirms tam vēl būtu jāapmāca), fiziski nebūtu, kur viņiem ierīkot darbavietas.
Ņemot vērā minēto, aicinu iedzīvotājus gada ienākumu deklarācijas necensties iesniegt obligāti jau dažās pirmajās darba dienās, turklāt dodoties uz kādu no KAC. Tāpat aicinu šo ikgadējo procedūru tomēr veikt elektroniski, nevis mērojot ceļu uz kādu no KAC, lai tur pavadītu daudzas stundas rindā, lai gan to pašu elektroniski ar datora vai viedtālruņa palīdzību var izdarīt dažu minūšu laikā.
Tāpat, iesniedzot deklarāciju, būs iespēja pārliecināties, vai gada laikā nav izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemaksa vai, vienkārši sakot, parāds, kas jāatmaksā valstij. Šajā kontekstā jāatgādina, ka pēc tam, kad Latvijā tika realizēta 2018. gadā Ministru kabineta un Saeimas pieņemtā nodokļu reforma, atklājās, ka būtiski palielinājies to fizisko personu jeb iedzīvotāju skaits, kuriem VID obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Ir svarīgi, lai iedzīvotāji arī neignorētu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, tādējādi neradot problēmas paši sev. Pagājušā gada pieredze liecina, ka sākotnējais iedzīvotāju skaits, kam bija obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu radušās nodokļu starpības dēļ, bija vairāk nekā 80 tūkstoši, un VID ir pateicīgs visiem, kuri to izdarījuši termiņā vai arī atsaucoties VID atgādinājumam. Gadam beidzoties, to joprojām nebija izdarījuši vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Vairāk GID neiesniedzēju ir vīrieši (56,9%), vidējais vecums sievietēm ir 47 gadi un vīriešiem 43 gadi.
Deklarācijas neiesniegšana vai apzināta atgādinājuma ignorēšana nekādā veidā neatbrīvos personu nedz no pienākuma šo deklarāciju iesniegt, nedz no pienākuma samaksāt radušos nodokļa starpību. Lai iespējamo piemaksas summu mazinātu, iedzīvotājiem ir iespēja atgūt nodokļa pārmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, ar savu tālruni fotografējot un iesniedzot VID čekus. Turklāt, ja persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu un turpmākajiem gadiem, konstatē, ka aprēķinātā nodokļa piemaksas summa nepārsniedz 1 (vienu) eiro, to neaprēķina un valsts budžetā tā nav jāiemaksā.