Ieva Keiča: Pahana vara
Foto: Saeimas administrācija

Saeima 2. lasījumā ir atbalstījusi VDK dokumentu publicēšanu internetā. Tas nozīmē, ka atlicis tikai viens lasījums, lai likumprojekts1 kļūtu par likumu (turpmāk – Likums).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Neatkarīgās Latvijas parlamentā pagājušonedēļ Atmodas aktīvists tika nosaukts padomju impērijā dzīvojošajiem plaši zināmā krievu valodas žargonvārdā. Šis vārds, aizgūts no PSRS "zonas" zagļu valodas, padomju valstī kopš 50. gadiem tika lietots aizvien plašāk arī vienkāršo pilsoņu sarunvalodā.

Nav apšaubāma demokrātiskas valsts sabiedrības vajadzība apstrādāt personas datus nolūkā sniegt informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro režīmu laikā. Likumā šīs darbības ar personu datiem likumdevējs ir noteicis arhivēšanas ietvaros, visus VDK dokumentus izvēloties nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Datu regulā1 šajā sakarā atrunāts jēdziens "konkrēta informācija"2.Tātad datu apstrādes mērķim jābūt sniegt konkrētu informāciju, un minēto mērķi likumdevējs norādījis Likuma pantā, kas paredz interneta vidē publicēt VDK dokumentus. Piekļuvi dokumentiem internetā savā tīmekļvietnē nodrošinās Nacionālais arhīvs.

Vai Latvijas valsts iedzīvotāji saņems konkrētu, nepārprotamu informāciju par cietušajiem nodarīto? Vai tas, ka par kādu no mūsu līdzpilsoņiem ir VDK aģenta kartīte, būs neapšaubāms pierādījums viņa līdzdalībai noziegumā? Kā lasāms sabiedrībā pazīstamu cilvēku aicinājumā Saeimai3, mazākais ļaunums, ko radīs VDK dokumentu izvietošana tīmeklī bez vēsturiska skaidrojuma par to, kādos gadījumos ir iespējams izteikt nosodošu vai notiesājošu slēdzienu, ir sabiedrības savstarpēja neuzticēšanās. Lielākais – līdzīgi incidenti kā indēšanas notikumi Lielbritānijā gadījumos, kad personas sniegušas Latvijas drošības iestādēm derīgu informāciju par VDK.

Satversme nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Saeima ar Likumu mūs mudina publiskai apskatei izliktos cilvēku personu datos "atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas" un pārvarēt tās, nosodīt "noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus", "novērst totalitārisma atkārtošanās iespējamību", veicināt "demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību". Bez lietpratīga starpnieka – zinātnieka – skaidrojuma par VDK sistēmu, aģentu darbības virzieniem, atsevišķa notikuma pierādījumiem un izvērtējuma tas nav iespējams. Līdz ar to Likuma atrunai par publicēto ziņu informatīvo raksturu ir tikai deklaratīva nozīme. Datu regulā datu apstrāde arhivēšanas nolūkos tiek precīzi raksturota ar jēdzienu "sabiedrības interesēs".4

Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Likumdevējam ir pienākums izvērtēt sabiedrības un atsevišķas personas tiesiskās intereses. Kādas atbildes par šādu izvērtēšanu sniedz Saeimas 20. septembra debašu stenogrammas? Lūk, dažas no tām: "Beram ārā tos čekas maisus! Vēl mums vajag, lai tagad te visādi pētnieki un mākslinieki sāk dejot tam pa virsu. Ja es iepriekš biju pilnīgi pārliecināts, ka vajag komentārus tām lietām un akadēmiskus pētījumus, tad pēc tā, kas tagad ir noticis, es teikšu, pasarg Dievs, jo tālāk, jo trakāk ar tiem pētījumiem. Un tad beram ātrāk ārā [..]."5

Vai arī: "Tiem stukačiem, kas stučīja par mūsu līdzpilsoņiem, nu, ir jābūt valsts interesei un visas sabiedrības interesei beidzot tikt galā ar to."6

Nekādas publiskojamo datu analīzes, nekāda samērīguma izvērtējuma. Būtībā debates izvirza vainas prezumpciju – jebkuras personas atrašanās brūkošas impērijas drošības iestādes kartotēkās vai žurnālos nozīmē sadarbību. Kādu? Atbildes uz šo 28 gadus veco izaicinošo situāciju vēl joprojām nav, nav un nav.

Nacionālais arhīvs atrodas neapskaužamā situācijā, ja Likums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā. Arhīvam kā tiešās pārvaldes iestādei ir saistošs normās noteiktais7 princips par datu aizsardzības ievērošanu un darbošanos sabiedrības interesēs8. Vienlaikus tam būs jāpiemēro Likuma normas, kas konstitucionālajā tiesā var netikt atzītas par pamatotām sabiedrības interesēm. Uz sensācijām un tenkām balstīta interese netiks atzīta par pamatotu. Šobrīd ir acīmredzami, ka Likums ir pretrunā proporcionalitātes principam. Eiropas Kopienu tiesa ir atzinusi: ja valsts institūciju "noteiktie pienākumi ir klaji neproporcionāli sasniedzamajam mērķim, līdzeklis tiks anulēts".9

Izmantojot pašas Saeimas debatēs lietoto padomju cietumu leksiku, jāsecina, ka deputāti uzvedas kā bezrūpīgs "zonas" pahans. (Tas krievu valodā kriminālajā žargonā nozīmē – noziedzīgas grupas vadītājs; noziedznieks, kam ir vara, autoritāte.) Viņš cietumā nevēlas darīt nekādus darbus, viņa labā strādā citi ieslodzītie – tie, kas tam parādā, kaut ko nav izdarījuši pa prātam vai pahana norīkoti tāpat vien. Dot pieeju pētniekiem? – Lai par to domā citi! Gādāt par valsts politiku, lai pilsoņiem būtu sasniedzams jēdzīgs skaidrojums par VDK dokumentos atrodamo? – Lika pagaidīt! Piesaistīt ārvalstu palīdzību? – Nekā tamlīdzīga! Apspriest jautājumu par ziņošanas ētisko pusi? – Nē un vēlreiz nē!

Nodrošināt privātumu? – Pahan ņe pašet!10

1 Eiropas Parlamenta un padomes regula (es) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L119, 04.05.2016.

2 Regulas 158. apsvēruma trešais teikums.

3 http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*par+bijušās+Valsts+drošības+komitejas*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

4 Jebkurš Regulas apsvērums; arī 5. panta pirmā punkta b) apakšpunkts.

5 http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0920_037-0858.htm

6 http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0920_038-0858.htm

7 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektā daļa

8 Turpat, trešā daļa.

9 Daiga Iļjanova. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. 83. lpp.

10 Pahans nestrādā, neraujas – tulkojums no krievu valodas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form