Igors Dambrāns: Praktiski padomi ABLV un PNB kreditoriem
Foto: Publicitātes attēli

Latvijas finanšu sektora sakārtošana ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām prioritātēm 2019. gadā, turklāt valdība ir apņēmusies nepieļaut iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu.1 Šī gada 30. augustā Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai – "Moneyval" – vērtējumam tika iesniegts apkopojums par 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi Latvijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas1 finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas uzlabošanai šo principu ievērošana ir būtiska, lai varētu nodrošināt savu statusu kā uzticama valsts no finanšu drošības viedokļa, kā arī ievērotu prasības, kas attiecināmas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Praktiski šo principu ievērošana izpaužas arī kā pastiprināta darījumu kontrole un uzraudzība. Ja sākotnēji darījumu uzraudzība bija pienākums, piemēram, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, tad šobrīd ar šo prasību mēdz sastapties arī citi saimnieciskās darbības veicēji. Visspilgtāk cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju izpaudīsies situācijā ar šobrīd procesā esošo divu banku darbības izbeigšanu.

2018. gada 12. jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atļāvusi AS "ABLV Bank" īstenot pašlikvidāciju, bet 2019. gada 12. septembrī tika pasludināts AS "PNB Banka" maksātnespējas process. Abi procesi nozīmē to, ka bankās ir iesaldēti līdzekļi, kuru izmaksa abu banku kreditoriem ir pakļauta reglamentētai procedūrai un valsts iestāžu kontrolei. Pie šādiem apstākļiem ir sagaidāms, ka tiks pārbaudīta katra bankas klientu centa izcelsme, bet ko tas nozīmē banku klientiem?

"ABLV Bank" gadījumā pašlikvidācija, kad bankas akcionāriem paliek kontrole pār banku, un bankas paustā nostāja, ka bankas aktīvi ļauj segt pilnīgi visus kreditoru prasījumus, deva cerības, ka visi kreditori savus līdzekļus atgūs ātri. Banka solīja, ka izmaksa varētu sākties jau 2018. gada nogalē. Kreditoru pieteikšanās termiņš beidzās 2018. gada 18. septembrī, bet tikai 2019. gada 6. martā FKTK saskaņoja "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes metodoloģiju NILLTPFN un sankciju atbilstības kontrolei. Vēl pēc tam risinājās saskaņošanas darbi starp bankas likvidatoriem un iesaistītajām iestādēm, kas aizkavēja kreditoru un to darījumu pārbaudes sākumu un sekojoši arī līdzekļu izmaksu. Šobrīd ne tikai cilvēks no malas, bet arī procesā iesaistītās personas nevar prognozēt, kad tiks pabeigta kreditoru pārbaude un veikta kreditoru prasījumu summas izmaksa.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka bankā iesaldēti aptuveni 90 miljoni eiro, kam ir aizdomīga izcelsme.2 Presē parādījusies informācija, ka par aizdomīgiem var tikt atzīti līdzekļi ar kopējo vērtību 1 miljards eiro,3 kas ir puse no visiem kreditoriem pienākošajiem līdzekļiem.

"PNB Bankas" likvidators jau ir noteicis, ka 3 mēnešu kreditoru pieteikšanās termiņā kreditoriem reizē ar savu kreditora prasījumu bankā ir jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina naudas līdzekļu izcelsmi, norādot un detalizēti paskaidrojot naudas līdzekļu likumīgo izcelsmi. Tā kā pastāv risks, ka administrators varētu nepieņemt un neatzīt kreditora prasījumu, ja dokumenti, kas apliecina naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi, nav iesniegti vai ir iesniegti nepilnīgi, būtu svarīgi jau sākotnējā posmā piesaistīt juridiskās palīdzības sniedzējus dokumentu paketes sagatavošanai.

Ko abu banku veiktās pārbaudes nozīmē praksē?

Bankas veiktā pārbaude var novest pie tā, ka bankas vai, šajā gadījumā, likvidatoru vai administratora speciālistiem rodas aizdomas, ka klienta konti bankā ir izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai vai proliferācijai. Ziņojums par to ir jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (iepriekšējais nosaukums – Kontroles dienests), kas arī veic pieejamās informācijas par klientu un tā darījumu analīzi, kā rezultātā vai nu iesaldē līdzekļus, līdz tiek panākts noregulējums, vai arī atbrīvo tos. Jāsaka, ka Finanšu izlūkošanas dienesta pārbaudei likums paredz noteiktus termiņus. Savukārt banka savu līdzekļu pārbaudi var veikt tik ilgi, kamēr subjektīvi nepārliecinās par savu secinājumu pareizību. Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums, kurā apstiprinātas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tiek nodots Valsts policijai, kuras kompetencē ir kriminālprocesa uzsākšana un aresta uzlikšana iepriekš iesaldētiem līdzekļiem. Kriminālprocess var tikt ierosināts, pamatojoties, piemēram, uz Krimināllikuma 195. pantu (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) vai 84. pantu (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana), un izmeklēšana, kuras laikā finanšu līdzekļi ir arestēti, var ievilkties līdz pat 2 gadiem.

Līdzšinējā prakse liecina, ka gan banku pārbaudes, gan policijas izmeklēšana turpinās ilgāku laiku. Tas ir saistīts gan ar vēlmi gūt pārliecību par secinājumu pareizību, gan ar banālu speciālistu trūkumu un to noslogotību. Sagaidāms, ka situācija laika gaitā tikai pasliktināsies un līdzekļu pārbaude būs ilgāka. Bet tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka, nespējot tikt galā ar lielu lietu skaitu, izmeklēšana notiks ātrāk, lai pabeigtu pēc iespējas vairāk lietu, bet, iespējams, arī nekvalitatīvāk.

Šādos apstākļos bankas klienti nedrīkst paļauties uz to, ka bankas un valsts iestādes pašas tiks skaidrībā ar situāciju un ka piemērotā līdzekļu iesaldēšana vai arests ir īslaicīgs. Klientiem būtu pašiem pēc savas iniciatīvas jāsniedz informācija par sevi un naudas līdzekļu izcelsmi, nodrošinot pilnvērtīgu un visaptverošu informācijas klāstu.

Pirmajā posmā, kad tiek veikta bankas pārbaude, bankas atvieglo dzīvi un, veicot klienta padziļināto izpēti, pašas norāda, kāda informācija un dokumenti ir nepieciešami. Klientu interesēs ir nodrošināt šo informāciju banku noteiktajos termiņos un apjomā, jo jebkura minstināšanās var novest pie ziņojuma iesniegšanas Finanšu izlūkošanas dienestā.

Otrajā posmā, ja jautājums par līdzekļu iesaldēšanu jau ir nonācis Finanšu izlūkošanas dienestā, ir ieteicams izrādīt pašiniciatīvu un iesniegt dienestam dokumentus, kas iesniegti bankai, kā arī sniegt papildu informāciju. Praksē Finanšu izlūkošanas dienests paļaujas tikai uz informāciju, kas saņemta no bankām, un patstāvīgi banku klientiem jautājumus neuzdod. Tas neliedz bankas klientiem sniegt dienestam informāciju, ko tie uzskata par noderīgu. Tā kā Finanšu izlūkošanas dienesta pārbaudes termiņi ir ierobežoti, informācija jāsniedz pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad klients ir informēts par dienesta pārbaudi, vai pat preventīvi, ja klients pieļauj, ka banka gatavojas informāciju nodot izvērtēšanai dienestam. Jāņem vērā, ka aktīvi jāizmanto arī iespējas pārsūdzēt Finanšu izlūkošanas dienesta lēmumus prokuratūrā.

Visbeidzot, ja ir noticis sliktākais scenārijs un Finanšu izlūkošanas dienests Valsts policijai ir nodevis materiālus kriminālprocesa uzsākšanai un aresta uzlikšanai līdzekļiem, bankas klientiem jāsaprot, ka tālākās darbības lielā mērā būs atkarīgas no pašiniciatīvas. Jau šobrīd Kriminālprocesa likuma 126. panta trešā prim daļa paredz – ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.

Krimināllietām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju piemītošā vainīguma prezumpcija piespiež banku klientus būt aktīviem izmeklēšanas dalībniekiem un pēc pašu iniciatīvas sniegt Valsts policijai ziņas par arestēto līdzekļu izcelsmi. Paredzams, ka līdzekļu īpašnieku dzīve tiks sarežģīta vēl vairāk, jo šobrīd Saeimā izskatāmie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz, ka personai ziņas par līdzekļu izcelsmi jāiesniedz 45 dienu laikā pēc aresta uzlikšanas mantai. Ja tas nenotiek, personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesa ietvaros uzlikto arestu.

Praksē izmeklētāji reti, vismaz kriminālprocesa sākumposmā, uzdod jautājumus saistībā ar līdzekļu izcelsmi un to, kas būtu iesniedzams to likumiskās izcelsmes pierādīšanai. Savukārt līdzekļu īpašnieki neizprot, kādas ziņas kriminālprocesa ietvaros tiek atzītas par ticamām un var kalpot par pierādījumiem. Trūkst izpratnes, ka jāpierada līdzekļu sākotnējā izcelsme, nevis tikai jānorāda, no kura sadarbības partnera tie ir saņemti. Piemēram, ja darījumā ir iesaistīta vairāku personu ķēde, tad līdzekļi ir jāizseko līdz gala klientam (patērētajiem vai uzņēmumam ar tādu reputāciju, kas neļauj apšaubīt līdzekļu izcelsmi).

Policijai iesniedzamie pierādījumi ir līgumi, rēķini, pavaddokumenti, bet nedrīkst noniecināt arī tādus pierādījumus kā klientu apliecinājumi par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, valsts iestāžu izziņas (par nodokļu nomaksu, sociālo iemaksu veikšanu), kā arī darbinieku un amatpersonu liecības, kas var būt iesniegtas arī rakstveidā.

Jāatceras, ka kriminālprocess, kurā tiek izvērtēts, vai notikusi noziedzīgu līdzekļu legalizācija, var novest pie personas kriminālatbildības, savukārt līdzekļi var tikt konfiscēti arī procesa par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ietvaros, nesaucot nevienu pie kriminālatbildības.

Pēdējos gados cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju ir pārvērtusies pilntiesīgā tiesību nozarē ar saviem rakstītiem un nerakstītiem noteikumiem. Lai nodrošinātu šo noteikumu izmantošanu kā priekšrocību un aiz nezināšanas neiekristu lamatās, banku klientiem ir ieteicams rīkoties, izmantojot lietpratēju konsultācijas.

1 Proliferācija ir kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču, to nogādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports.

2 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ablv-banka-iesaldeti-jau-aptuveni-90-miljoni-aizdomigas-izcelsmes-eiro-vesta-lnt.d?id=51376895

3 https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/ablv-bank-aizdomas-par-miljardu-iespejami-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-vesta-zurnals.d?id=51432451

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form