- Žēl, ka Saeimā vairs nav Inas Druvietes, kura lepojas ar savu izgudroto un īstenoto mazākumtautību mācību modeli, par kuru arī līksmoja un gavilēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija Latvijā, Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas uzraudzības misijas un komisijas un visādas ANO komisijas un komitejas. Es gribētu zināt, ar kādu psiholingvistisko teoriju viņa šodien pamatotu viņas sabiedroto nolūku pastumt aizsaulē savas politiskās dzīves galveno sasniegumu?
Es tiešam gribētu dzirdēt, kā tagad Šadurska kungs pamatos nolūku nogalināt produktu, kuru pats radījis un ar sveci stāvēja pie tā šūpuļa. Varbūt ar to, ka bērns, kuru Jūs nolēmāt piedzimšanai, neizturēja reālas apmācības gaisu, nosmacis un tāpēc būs labāk izlikties, kā viņš vispār nekad nav bijis?
- Varētu aprobežoties ar sarkasmu, ja esošā, politiskajām vajadzībām radītā mazākumtautību bērnu apmācības sistēma tagad tiktu pakļauta jaunajam konjuktūras pagriezienam.
Bet nebūt nē. Mazākumtautību izglītības sistēmu, kuru valsts nodrošina ar valsts līdzekļiem, jaunā valdība piedāvā likvidēt. Līdz ar to tiks pārrautas vēsturiski izveidojušās tradīcijas skolmācībā mazākumtautību valodās, ar kurām Latvija ir vienmēr lepojusies, kā arī pārkāptas starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies Latvijas Republika.
- No visām mazākumtautību valodām Latvijas skolās kā mācībvaloda visbiežāk tiek lietota krievu valoda. Tāpēc šis plāns pirmām kārtām ir vērsts pret krievu valodu, kurā savās ģimenēs runā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir pamatots iemesls prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos skolā tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.
- Latvijas cittautietis, tāpat kā latvietis, uzskata skolu, kurā nosuta bērnu, par savas ģimenes turpinājumu. Lai skolēni pilnvērtīgi apgūtu savu dzimto valodu, attīstītos viņu prāta spējas un pašcieņa, kā arī lai viņi apzinātos savu kultūras un etnisko identitāti, mācībām skolā ir jānotiek valodā, kuru lieto ģimenē.
Šī patiesība ir attieksmes pret skolu pamatu pamatā. Tāpēc pie jebkādiem politiskajiem apstākļiem ģimenes valodai, kā bērna un pusaudža mācībvalodai, ir jābūt izmantojamajai pārsvarā salīdzinājumā ar citām valodām, nekaitējot oficiālās valodas apguvei vai izglītības iegūšanai šajā valodā.
- Mūsu sabiedrības saliedēšanās nav iedomājama bez Latvijas iedzīvotāju savstarpējas uzticēšanās, kuras pamatā ir cieņpilna attieksme pret katra cilvēka lepnumu, kas daudziem no mums ir nenoraujami saistīta ar etnisko pašapziņu.
Iecerot apmācības mazākumtautību valodās izbeigšanu, valdība spēlējās ar uguni, jo cērt tautas dzīvi pašā saknē. Tā ir darvas karote, kura sabojās jebkādu labiem nodomiem pilnu valdības deklarāciju. Un šī deklarācija nav izņēmums.