Igors Šuvajevs: Nabaga patērētājs?
Foto: F64

Mūsdienu sabiedrība lielā mērā ir patērētāju sabiedrība. Tajā veidojas arī tērēti indivīdi. Tērēšana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Sabiedrībā netrūkst izpravītāju, kas gatavi tiesāties par visu, kaut nereti viņiem nav taisnība. Tomēr mūsdienu indivīds ne vienmēr apzinās savas tiesības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc pastāv visdažādākās institūcijas, kas sakās viņu aizstāvam un šādi pamato savu pastāvēšanu. Nav noliedzams pozitīvais veikums, taču nereti risinājums ir tikai iedomu pasaules risinājums.

Viena no šādām organizācijām Latvijā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sanita Gertmane norāda, ka sūdzības pēdējā laikā saņemtas galvenokārt par neatbilstošām precēm, pakalpojumiem un līgumiem (lielākoties kreditēšanas un elektronisko sakaru jomā). Vienlaikus viņa norāda uz sūdzību mazināšanos, jo mazinājusies cilvēku pirktspēja. Indivīdi ir tendēti konfliktēt, nevis rast civilizētu risinājumu. Turklāt veidojas paradoksāla situācija līgumu slēgšanas gadījumos: indivīdam ir jābūt zinošam ekonomiskajos un juridiskajos jautājumos, kaut dzīvē tā nepavisam nav. Lai netiktu apčakarēts, viņu sagaida jauni tēriņi - vai nu pašam jāapgūst nepieciešamās zināšanas, vai arī jāalgo kāds, kam ir attiecīgās zināšanas.

Problemātiska joma patērētājiem ir virtuālā vide. Tomēr ne mazāk problemātiska ir ierastā tradicionālā vide. Piemēram, rotaļlietu iegāde. Gertmane norāda, ka, testējot rotaļlietas, tiek konstatēts, ka gandrīz pusē no preču klāsta ir neatļauti vai neatbilstoši ķīmiskie savienojumi. Kā lai patērētājs zina, ka iegādātais peldriņķis īstenībā galina bērnu? Latvijā patērēšanas ieradumos ietilpst arī pirkt lētāko, vislētāko, kas lielākoties nemaz nav tik kvalitatīvs. Turklāt tērētais indivīds bieži vien iegādājas arī to, kas nemaz nav vajadzīgs.

Patērēšana attiecas arī uz ēšanu un dzeršanu, ko savā ziņā cenšas pārņemt veselīgā dzīvesveida apustuļi. Bieži vien gan viņu piedāvājums nekādi neatbilst realitātei, turklāt pasakās nav iespējams dzīvot. Taču Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektots Māris Balodis bramanīgi norāda, ka Latvijas patērētāji nav nekādi "nabaga patērētāji", jo viņa vadītais dienests "īsteno patērētāju veselības un interešu aizsardzības funkcijas". No apgrozības tiekot izņemti neatbilstošie pārtikas produkti, indivīdi tiekot informēti, lai pārtikā tiktu izmantoti atbilstoši produkti. Dīvaini, jo pētījumi (piemēram, Daces Šantares) liecina par ko citu. Latvijas iedzīvotāju ikdienas uzturā ir vērojama cinka, kalcija, fluora, joda, kālija, magnija, sēra un vara deficīts. Sievietēm ir izteikta dzelzs un fosfora nepietiekamība. Uztura nodrošinājums ar vitāmīniem kopumā ir nepietiekams, it īpaši pensijas vecuma cilvēkiem.

Zinātieris Pēteris Apinis, paredzot sarunu ievirzāmies vulgārā gultnē, ir gatavs stundām runāt par desām, baltmaizi u. tml. Bet varbūt to arī vajag darīt? Pie reizes arī pastāstot, ka vislielāko dioksīna daudzumu Latvijā var uzņemt ar Baltijas jūras zivīm un zivju konserviem, kā arī ar pienu un tā produktiem. Apinis ieteic uzturā ļoti daudz lietot  svaigus dārzeņus un augļus. Taču atliek vien palūkoties, no kādām aizjūras zemēm tas viss atceļojis, lai apetīte rimtos. Citviet Eiropā produkti pirms garantijas laika beigām tiek izlikti no veikaliem, lai trūcīgie tos varētu lietot. Latvijā jāuzmanās, lai nenopirktu produktu, kam sen jau beidzies termiņš. Tā ka patērētajam Latvijā jābūt divkārt uzmanīgam.

Jā, un viņam ir arī jāpiesargās no baltās nāves. Prātā gan nāk spāņu sociologa Amando de Migela darbs "40 miljoni spāņu pēc 40 gadiem" (1976). Nenāktu par sliktu līdzīgs pētījums par latviešiem, sliktākajā gadījumā šo darbu varētu izdot latviski. Viņš raksta, kādu trauksmi Spānijā ārsti esot cēluši saistībā ar šo balto nāvi, kas figurējusi gan kā sāls, gan kā cukurs. Un paskaidro, kādi tautsaimnieciskie cēloņi ir bijuši šai trauksmei. Ticība ārstiem ir viena no mūsdienu māņticības formām, tiesa, tāda pati māņticība ir neticība viņiem.

Šie ir tikai daži aspekti, par kuriem mēģināsim tikt skaidrībā diskusijā "Nabaga patērētājs?", kas notiks šā gada 8. decembrī pulksten 17.00 Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulv. 28, Rīgā, Sarunu istabā (1.stāvā).

Kā eksperti uzstāsies Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis un Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form