Ilmārs Dūrītis: Civilās savienības likums – par tiesiskumu un vienlīdzību visiem Latvijas pilsoņiem
Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Šonedēļ civilās savienības likums nonāk vairāk nekā 22 gadu ilga procesa finišā – Saeimā pirmajā lasījumā skatīs daudz apspriesto Civilās savienības likumprojektu, kurš, no vienas puses, mudina vairāk pieņemt citam citu viņu dažādībā, no otras – tā apstiprināšanas gadījumā ierindos Latviju to valstu vidū, kas ļauj attiecības starp diviem cilvēkiem reglamentēt ne tikai laulību, bet arī civiltiesiskā izpratnē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To, ka šāds likums Latvijā ir nepieciešams, 2020. gadā skaidri norādīja Satversmes tiesa, liekot Saeimai līdz 1. jūnijam novērst pretrunas starp Darba likuma normu par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas bērna tēvam. Satversmes tiesa arī atzīmēja, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība, un līdz ar to valstij ir jāaizsargā arī šādas attiecības.

Ko tad paredz šis likumprojekts? Tas paredz pāriem – kā heteroseksuāliem, tā viendzimuma – kas nevar vai nevēlas būt laulībā, reglamentēt savas attiecības. Proti, tiks atzīts, ka civilajā savienībā varēs stāties divi pieauguši cilvēki, izdarot to pie notāra. Atbilstoši likumprojektam, abiem cilvēkiem būs pienākums rūpēties vienam par otru, kopīgo mājsaimniecību. Turklāt likumprojekts nosaka civilās savienības pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Raugoties no šāda viedokļa, likumprojekta pašreizējā redakcija, lai gan ir vērtējama kā liels solis uz priekšu, tomēr nav perfekta. Tāpēc, gatavojot likumprojektu uz otru lasījumu, Saeima tajā varētu risināt arī citus nepieciešamus jautājumus, piemēram, interešu konflikta novēršanu, kas var izvērsties starp nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem cilvēkiem viņu profesionālajā dzīvē, mantas šķirtību, uzturlīdzekļu maksāšanu, medicīnas un nodokļu jautājumu sakārtošanu, kā arī aizbildniecības un adopcijas lietas.

Tomēr ir noiets garš ceļš, lai Latvijas parlamentā šādu likumprojektu vispār skatītu. Proti, diskusiju ilgums par civilo savienību pārsniedz 22 gadus.1 Vēl 2000. gada janvārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja likumprojekta "Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju" virzīšanu izskatīšanai parlamentā. Tam sekoja daudz dažādu sociālu akciju un diskusiju gan politikā, gan ārpus tās.

Vērojot Latvijas sabiedrību, šķiet, ka tā pakāpeniski arī kļūst atvērtāka. Par to liecina kaut vai "Eurobarometer" dati, kur 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka homoseksuāliem un biseksuāliem cilvēkiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem. Pret bija 43%.2 Un ne velti – ikdiena liecina, ka arī Latvijā, piemēram, ir bērni, kuri jau šobrīd aug viendzimuma ģimenēs. Atbilstoši kustības "Dzīvesbiedri" datiem, Latvijā 2021. gada decembrī tādas ir 52 ģimenes.3

Iespējams, gan, ka skaits varētu būt citāds, kaut vai emigrācijas dēļ. Tāpat aug atbalsts tiesiskā regulējuma ieviešanai ārpus laulības esošiem pāriem – 2020. gada septembrī 63% aptaujāto sacīja jāvārdu šāda mehānisma ieviešanai.4

Ļaujot reģistrēt attiecības civilā savienībā, Latvija pievienotos tām daudzajām Eiropas valstīm, kuras to jau ir sakārtojušas, to vidū Ungārija, Čehija, kā arī kaimiņvalsts Igaunija. Es ceru, ka Latvijas parlaments varēs un valstiski atbildīgi spers šo soli tuvāk tiesiskākai, iekļaujošākai, sociāli drošākai un izprotošākai sabiedrībai.

1 Jēkabs Kārlis Rasnačs: Ilgi atliktais partnerattiecību regulējums Latvijā – kāpēc un cik ilgi jau aktuāls?, Rasnačs, J.K., 20.01.2022., Delfi, https://www.delfi.lv/news/versijas/jekabs-karlis-rasnacs-ilgi-atliktais-partnerattiecibu-regulejums-latvija-kapec-un-cik-ilgi-jau-aktuals.d?id=53969127

2 Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ebs_493_data_fact_lgbti_eu_en-1.pdf

3 Tāda pati ģimene kā citas, Burve-Rozīte, A., 02.12., Žurnāls "Ir", https://ir.lv/2020/12/02/tada-pati-gimene-ka-citas/

4 ILGA Europe, https://www.ilga-europe.org/sites/default/files/2021/latvia.pdf

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form