Foto: LETA
Diskusiju krustugunīs nonākusi augstskolu pārvaldības reforma. Tā ir nepieciešama, taču velns slēpjas detaļās. Tās ir jānoslīpē, sabalansējot līdzsvaru starp akadēmiskajiem un ekonomiskajiem apsvērumiem, lai pārmaiņas augstskolās nestu starptautiskas un izcilas vēsmas. Taču šeit būtisks ir vēl viens aspekts – reforma paliks bez rezultāta, ja augstskolas nespēs ieguldīt akadēmiskā un zinātniskā personāla attīstībā.

Akadēmiskās karjeras sākums zema atalgojuma ēnā

Paradoksāli - sākot akadēmisko karjeru augstskolā, darba samaksa ir nozīmīgi zemāka nekā skolā. To varētu dēvēt pat par, iespējams, diskrimināciju pret augstskolu akadēmisko personālu, kas turpinās jau vairākus gadus.. Ja tā saglabāsies, mēs profesoru piesaistē nespēsim konkurēt ar kaimiņvalstīm. Vēl vairāk - turpināsim zaudēt arī jau esošo akadēmisko personālu.

Zinoši pasniedzēji ir būtiski studentiem. Bez izciliem prātiem augstskolās neattīstīsies zinātne un inovācijas. Kompetenta personāla piesaiti prasa arī pēdējos gados samērā labi sakārtotā infrastruktūra. Labs augstskolas mācībspēks mūsdienās ir ne vien zinātnieks, bet arī ar pedagoģisko talantu apveltīts cilvēks. Tikmēr šobrīd augstskolās akadēmiskā personāla, to skaitā asistentu, lektoru, docentu, asociēto profesoru un profesoru zemākās algu likmes, svārstās no 625 eiro asistentam līdz 1530 eiro profesoram pirms nodokļu nomaksas. Šie skaitļi nav konkurētspējīgi. Ja vien augstskola nerod finasējumu kādos citos savos budžeta līdzekļos, iespēja ar šādu atalgojumu piesaitīt izcilākos no izcilajiem ir pielīdzināma nullei.

Darba samaksas pieauguma grafiks jāievēro

Cerību uz labāku nākotni kaut nedaudz, bet tomēr dotu jau apstiprinātais darba samaksas pieauguma grafiks. Tas paredzēja jau ar 2020. gada janvāri zemākās likmes palielināt līdz 641 eiro asistentam un līdz 1569 eiro profesoram. Kamēr vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības pedagogu algu likmes tiek palielinātas atbilstoši grafikam, tikmēr augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla atalgojums draud palikt nemainīgs.

Mudinu Izglītības un zinātnes ministriju un valdību ievērot 2018. gada rīkojumu un piemērot jau atbalstīto augstskolu akadēmiskā personāla algu likmju pieaugumu. Uzmanību tam, ka minētais valdības rīkojums nosaka vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu ar katra gada 1. septembri, bet augstskolu un koledžu pedagogu - ar katra gada 1. janvāri, vērš arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Pārliecinošs piedāvājums akadēmiskajam personālam

Tomēr vēl būtiskāks ir kas cits. Paralēli augstskolu pārvaldības reformai Izglītības un zinātnes ministrijai būtu steidzami jārada pārliecinošs piedāvājums akadēmiskajam personālam. Tādu gaida gan tie, kas augstskolās strādā šobrīd, gan tie, kas tajās saskata savas nākotnes iespējas. Augstskolām ir jāspēj aicināt spējīgākos absolventus saistīt savu dzīvi ar akadēmisko karjeru. Akadēmiskais personāls noveco. Nerīkojoties tūlīt, jau tuvākajos gados sastapsimies ar jauno mācībspēku ataudzes problēmām. Uz to jau daudzkārt ir norādījuši arī eksperti, akreditējot augstskolu studiju programmas.

Mēs varam mainīt augstskolu pārvaldības modeli, taču bez labāko piesaistes studiju kvalitāte neuzlabosies. Jādara viss, lai augstskolu sienas nepaliktu tukšas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!