Tomēr par īsteniem sērgas perēkļiem kļuva 184 sociālās aprūpes centri, kuros dzīvo vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Kopš pandēmijas sākuma līdz pagājušā gada rudenim centros bija inficējušies ap 9500 cilvēku, miruši - vairāk nekā 500. Mira katrs astoņpadsmitais sociālā aprūpes centrā ar Covid-19 sasirgušais! Jau 2020. gadā Veselības inspekcija un Labklājības ministrija sāka darbu pie kopīgas pārbaudes 22 valsts, pašvaldību un privātajos sociālās aprūpes centros (gala ziņojums tapa 2021. gadā). Vairāki secinājumi par centros sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti bija šokējoši. Valstij un arī pašvaldībām jābūt vienlīdz motivētām ikvienu risku bez vilcināšanās novērst.
Ieraksti par zālēm un veselību ar augstu kļūdu risku un joprojām kladītēs
Veiktā pārbaude nejauši izvēlētos sociālās aprūpes centros diemžēl liecina, ka senioru veselības aprūpe ir vāji koordinēta. Nav pārliecība, ka labā roka zina, ko kreisā dara. Zāļu nozīmēšana un sadalīšana sociālās aprūpes centru klientiem nav pārskatāma; nevienā no pārbaudītām sociālās aprūpes iestādēm pilnā apjomā nav ievērota zāļu marķēšanas labā prakse. Vairumā gadījumu centru aprūpētāji organizē konsultācijas, zāļu izrakstīšanu, pierakstus pie speciālistiem un uz izmeklējumiem, sadarbojoties ar pārsvarā pieciem līdz desmit ģimenes ārstiem.
Tātad darbiniekiem jābūt kvalificētiem, lai spētu ziņas par senioram vajadzīgo atbalstu nodot ģimenes ārstam. Jo tikai ciešā seniora, aprūpētāja un ģimenes ātra sadarbībā iespējama regulāra zāļu terapijas pārskatīšana, kas pilnībā izslēdz ilgstošu nevajadzīgu medikamentu lietošanu vai vajadzīgu - nelietošanu.
Līdzīgi kā zāļu nozīmēšana arī pieraksti par senioru veselības stāvokļa izmaiņām ar augstu kļūdīšanās vai pārrakstīšanās risku tiek veikti kladītēs vai uzskaites žurnālos. Digitālie risinājumi centros jāmeklē kā ar uguni, nemaz nerunājot par iespēju saņemt attālinātās medicīnas pakalpojumus. Mūsdienu pasaulē, kurā IT tehnoloģijas piedzīvo strauju izaugsmi un attīstību, Latvijas sociālo aprūpes centru digitalizācijas līmenis ir katastrofāls un kalpo kā būtisks šķērlis drošas un kvalitatīvas aprūpes attīstībai.
Vāja profilakse un slikta agrīna slimības atpazīšana
Nav sistemātiskas pieejas vitālo veselības rādītāju mērīšanai un pasliktināšanās atpazīšanai, nav izstrādātu aprūpes metožu izgulējumu, stomu, katetru u.c. aprūpei. Diemžēl tie arī ir pārbaudes secinājumi. Vai senioriem, kas saņem pretspiediena zāles vai pārcietuši insultu regulāri tiek mērīts asinsspiediens, kā to iesaka darīt pacienta tuviniekiem mājās? Klātienes pārbaudēs par to nav iespējams pārliecināties. Labi atminamies, ka arī vakcinācija pret Covid-19 sociālās aprūpes centros sākotnēji virzījās gausi un tas neizbrīna, jo arī, piemēram, vakcinācija pret gripu nodrošināta tikai 51 centrā. Veselības profilaksei līdz šim daļā centru netika pievērsta vajadzīgā vērība. Šobrīd valsts sociālās aprūpes centros pret Covid-19 vakcinējušies visi klienti un balstvakcīnu saņēmuši 84%.
Aprūpētāju darbs ir fiziski, emocionāli un psiholoģiski smags, vajadzīgas īpašas prasmes, iemaņas, pacietība un empātija, bet atalgojums - ir minimālās algas līmenī. Diemžēl apburtais loks novedis pie tā, ka aprūpētāju kompetence atpazīt akūtas veselības situācijas nav pietiekoša. To netieši raksturo arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumi uz sociālās aprūpes centriem. Ir iestādes, kurās tikai 36% līdz 60% gadījumos klients pēc NMPD apskates tika nosūtīts uz slimnīcu, tātad varēja ārstēties ambulatori.
Lielā daļa centru veselības aprūpes kvalitātes kontroles "pelēkajā zonā"
Labklājības nozare virzās uz ģimenisku vidi sociālās aprūpes centros, kuros seniors ir aktīvs, iesaistīts savā aprūpē, nevis ir pasīvs vērotājs. Ideālā situācijā šādā vidē pat nebūtu lielas vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Diemžēl pagaidām realitāte ir cita. Centros dzīvo klienti, kuru aprūpes neatņemama sastāvdaļa ir sarežģīti un atbildīgi ārstniecības procesi. Tie jāvada gluži tāpat kā ārstniecības iestādēs, vajadzīgs arī personāls ar medicīnisko izglītību. Neskatoties uz to - no 208 Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajiem centriem tikai 46 jeb 22% bija ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti veselības punkti (8 no visiem centriem paši ir ārstniecības iestādes, arī valsts pārraudzītajos sociālajos centros darbojas veselības punkti).
Tas nozīmē, ka lielā daļā sociālās aprūpes centru Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus pacientu drošībai un ārstniecības kvalitātei var neieviest. Tas nozīmē, ka lielā daļā sociālās aprūpes centru māsu kompetences uzturēšana nav obligāta. Tas nozīmē, ka lielā daļā sociālās aprūpes centru aprūpes procesus neuzrauga Veselības inspekcija. Tas nozīmē, ka lielā daļā sociālās aprūpes centru arī higiēnas normas ir atšķirīgas un var neatbilst prasībām, kādas noteiktas ārstniecības iestādēm. Tas nozīmē, ka lielā daļā sociālās aprūpes centru veselības aprūpes procesu pārvaldība nav apzināta kā būtiska. Var teikt, ka liela daļa centru atrodas sava veida veselības aprūpes kvalitātes kontroles neredzamajā jeb "pelēkajā zonā".
Veselības punkts lielajos sociālās aprūpes centros
Sociālās aprūpes centrs ir cilvēku mājas, bieži tās ir arī daudzu senioru "pēdējās mājas", tādēļ tās nav un tām nav jābūt slimnīcām. Tomēr visos centros jāiedzīvina minimālie veselības aprūpes pamatprincipi, kādiem seko ārstniecības iestādes. Tāpēc Veselības ministrija rosina ilgstošas sociālās aprūpes centros, kuros uzturas vismaz 49 pilngadīgi klienti, izveidot ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautus veselības punktus. Tas nozīmētu ieviest minimālas un kontrolētas veselības aprūpes prasības arī lielajos pašvaldību sociālās aprūpes centros. Tas ļautu radiniekiem, bērniem un draugiem justies droši par savu senioru aprūpi. Tas ļautu sakārtot zāļu apriti un dokumentāciju, dotu iespēju pieslēgties vienotajai veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmai, nodrošinātu kontrolētu epidemioloģisko un higiēnas prasību ievērošanu. Un pats būtiskākais - tas ļautu sociālās aprūpes centriem piesaistīt darbā māsas un citus speciālistus, kuriem tikai darbs ārstniecības iestādē ļauj uzturēt profesionālo kvalifikāciju. Jā, veselības aprūpes punkti neatrisinās visas problēmas, kuras valda sociālās aprūpes centros, taču tas ir būtisks solis pareizajā virzienā.
Veselības ministrija ar priekšlikumu par veselības punktiem lielajos sociālās aprūpes centros ir vērsusies Saeimā, kas šonedēļ trešajā lasījumā skatīs attiecīgus grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Paldies Labklājības ministrijai, kuras pakļautībā esošajos centros jau darbojas veselības aprūpes punkti. Tādi jāievieš arī pārējos lielajos centros, kuru klientus pašvaldības nevar atļauties atstāt veselības aprūpes kvalitātes "pelēkajā zonā".