Protams, divreiz vienā upē neiekāpsi. Vilšanās sagaida to, kurš gribēs tieši to pašu, kas reiz bijis. Nebūs vairs tādas sociālo zemtekstu un patriotiskās uzdrošināšanās kopīgās sajūtas. Šajā nozīmē "Mikrofona" vēsturē ir divas neizmirstamas virsotnes.
1981. gads ar "Tik un tā". Tas patiešām bija notikums, ko var likt Atmodas spilgtāko notikumu priekšvēstnešu goda rindā. Paliek intriģējošais jautājums, vai "Tik un tā" uzvara politiski tika aizliegta vai nošmaukta? Togad "Mikrofonā" vēl nestrādāju, taču par šo jautājumu esmu daudz iztaujājis vecākos kolēģus. Viennozīmīgas atbildes nav, jo Stabulnieka dziesma aptaujā ienāca pašās pēdējās dienās un vairums vēstuļu tika saņemtas pēc noteiktā termiņa. Taču neapšaubāmas ir divas lietas: "valsts orgānu" uzraudzība un bardzība bija pamatīga; un "Tik un tā" bija tā gada galvenā dziesma.
Otra virsotne bija 1986. gads ar "Dzimto valodu". Tā kā drīz pēc tam sākās Atmodas notikumi, tad "Dzimtā valoda" kā vienojošais faktors aptauju vēsturē palika nepārspēta. Faktiski tas bija arī "Mikrofona" aptauju misijas piepildījuma augstākais punkts. "Mikrofona" aptauju godpilna izdzīvošana mežonīgā kapitālisma laikā vēl līdz 1994. gadam pirmām kārtām ir producentes Elitas Mīlgrāves talanta nopelns. Taču "Mikrofona" tradīcija kā tāda neapšaubāmi saistās ar mikrofoniešu "veco gvardi", kas organizēja 2005. gada leģendāro dziesmu aptauju. Tāpēc pavīdējusī viena "Mikrofona" norobežošanās no otra ir saprotama tikai šaurākam lietpratēju lokam.
Šogad "Mikrofona" koncertu rādīs nevis sabiedriskā televīzija, kurai tas pienācās saskaņā ar tradīciju, kurai arī šoreiz bija "pirmās nakts tiesības", bet gan - LNT, kura bija vairāk ieinteresēta. Šis šķietami subjektīvais fakts saistās arī ar mediju attīstības tendencēm visā Eiropā. Ne tikai mūsu pamiskajā tradīcijā, bet arī Eiropā vēl astoņdesmitajos gados TV bija nācijas vienotās skatīšanās medijs. Tieši tas, kas lieliski atbilst "Mikrofona" vai "Eirovīzijas" tradīcijai. Un tikai attīstoties daudzkanālu televīzijai Eiropā, pati TV, pirmām kārtām sabiedriskā TV, šo bez liekas piepūles garantēto monopolu zaudē. Komerctelevīzijas ātri vien nonāk pie atziņas, ka modernā izklaides industrija visnotaļ labi savienojama arī ar nāciju vienojošām un nostalģiskām lietām. Tā ir laba prece. Arī valsts pirmo personu TV jaungada uzrunas, pie kurām esam radināti no padomju laikiem, ir laba prece.
Nostalģija ir cilvēka būtības neatņemama sastāvdaļa. Jautājums ir tikai par profesionālu tās ekspluatāciju. Tā arī aizvadītais gads pierādīja, ka "Līvi" ir mūžam dzīvi ar vecām dziesmām. Pasaules futbola čempionāta izloze izvērtās par aizraujošu izrādi, kur šodienas modele Heidi Klumma bija vienā studijā ar stipri padzīvojušu futbola zvaigžņu atmiņām. Būtībā arī Dziesmu svētku panākumu pamatā ir ne mazums nostalģijas.
Šodien ne "Tik un tā", ne "Dzimtā valoda" vairs nevar būt tādas misijas dziesmas kā agrāk. Toties "Mikrofona 2005" noslēguma koncertā atsevišķas leģendārās dziesmas dzied pavisam jauni izpildītāji, kuri paši veco "Mikrofonu" nemaz nav piedzīvojuši. Tieši šīs senās dziesmas jaunās skaņās kļūst par paaudžu vienojošu lietu. Atmiņas par izdzīvoto laiku parādās nevis kā gaudulīgs sentiments, bet gan kā skatījums no cita redzespunkta uz senām lietām. Kur bija pārlieka nopietnība, tur tagad parādās smaids. Tur ir tas nostalģijas jaukums. Bet rituāla spēks ir tā nemainīgumā.
HansaMedia veidotās populārāko dziesmu vizītkartes ļaus no jauna izdzīvot mūsu vēsturi "Mikrofona 2005" leģendāro dziesmu aptaujas noslēguma koncertā LNT šovakar 20.30.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
