Konkrētajā gadījumā runa ir par strauju pagriezienu Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma apspriešanas gaitā, kur pretstatā sākotnējam plānam Varakļānu novads no iekļaušanas Madonas novadā tiek bīdīts uz Rēzeknes novadu. Šo nostāju kategoriski pauž nacionālkonservatīvie politiķi (NA, JKP), no kuriem labi ja retais pārzina konkrētos apstākļus.
Vai Varakļānu novads turpmāk tiks iekļauts Madonas vai Rēzeknes novadā? Pats fakts par sevi Latvijas iedzīvotāju lielākajai daļai būs "ne silts, ne auksts". Toties lēmuma pieņemšanas gaita uzskatāmi parāda, ka daudzi politiķi ir gatavi ignorēt reālo situāciju un cilvēku, par kuru dzīvi tiek lemts, intereses, aizbildinoties ar ideoloģiskām frāzēm. Atliek vien cerēt, ka tā ir nevis akla ticība, bet gan viegli pārvarama konkrēto apstākļu nezināšana, kas politiķu darbā ir dabiski sastopama parādība.
Atgādināšu dažas vietējo apstākļu pazinējiem vispārzināmas lietas, kas lēmumu pieņēmējiem no malas var izrādīties arī jaunumi.
ATR sākotnējā projektā Varakļānu novads tika iekļauts topošajā Madonas novadā. Tas bija loģiski, jo gandrīz pusgadsimtu (1963 – 2009) Varakļāni bija Madonas rajonā. Arī pēc patstāvīga Varakļānu novada izveidošanas varakļāniešu dzīve ir vērsta bijušā Madonas rajona virzienā. Bērni Madonā piedalās mācību olimpiādēs un mākslinieciskās pašdarbības pasākumos. Madonu un Varakļānus vieno sporta infrastruktūra un pasākumi. Bijušā rajona avīze "Stars" un interneta vietne turpina uzturēt vienotu informatīvo telpu. Un tā tālāk.
Tikai no vietējiem apstākļiem attālināts cilvēks var neredzēt un nenovērtēt laika gaitā izveidojušos ciešo saikni starp Varakļānu novadu un Madonas apkārtni. Varakļānieši neprasās pēkšņi pievienoties Rīgai vai Igaunijai, bet gan ļaut viņiem turpināt ierasto dzīves virzību.
Nav noliedzams, ka daļai vietējo iedzīvotāju var šķist pievilcīgāka jaunā iniciatīva par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Tieši tālab Saeima (ATR komisija) Varakļānu novadam deva ierosinājumu organizēt iedzīvotāju aptauju. Pārliecinoša vairākuma (84%) izvēle bija par labu Madonas novadam. Apšaubīt to nozīmē totāli ignorēt vietējo iedzīvotāju intereses un reālo situāciju. Arī savu iepriekš pieņemtu lēmumu un pat likumu ignorēšana Saeimā sāk uzrādīt recidīva pazīmes.
Demokrātija, protams, prasa cienīt arī mazākuma viedokli. Tomēr piederību novadam nevar sadalīt – 84% vienam, 16% otram. Tāpēc risinājums būtu, iekļaujot Varakļānus Madonas novadā, rūpīgi izvērtēt arī visus alternatīvā redzējuma "par" un "pret".
Tā vietā, lai iedziļinātos novadu reālajā dzīvē un palīdzētu iedzīvotājiem risināt konkrētus jautājumus, deputāti ķeras pie abstraktiem ideoloģiskiem pamatojumiem. Sanāk tādas totalitāras manieres.
Pirmais ir kultūrvēsturiskās pēctecības un identitātes jautājums. Varakļānu novads esot Latgale. Taču ne līdzšinējā ciešā saistība ar Madonu ir apdraudējusi varakļāniešu latgalisko identitāti, ne tas notiks arī turpmāk. Bez tam arī nedz latgaliešu, nedz vidzemnieku identitāte nav homogēna. Varakļānu novada Murmastienē nav tāds pats latgaliskums, kā tas ir Krievijas pierobežas Goliševā. Tāpat arī topošā Madonas novada Barkavā nav tas pats vidzemnieciskums, kāds ir Salacgrīvā. Tieši iekļaušanās Madonas novadā var izcelt varakļāniešu īpašo identitāti - latgaliskumu ar vidzemniecisku akcentu. Cienījamie kultūras cilvēki un deputāti, labāk atstājiet varakļāniešu identitāti viņu pašu ziņā!
Otrs izskanējušais arguments ir visnotaļ tendencioza nacionālās drošības jautājuma interpretācija. Kaut kas tiekot šķelts, kaut kas tiekot atņemts Latgalei! Pilnīgi tukšs un nepamatots sauklis, kura tiražēšana var liet ūdeni tikai uz Latgales separātistu dzirnavām. Varbūt vēl varētu teikt, ka kaut kas tiks atņemts varakļāniešiem. Bet arī to, lūdzu, ļaujiet izlemt viņiem pašiem.
Esmu runājis ar politiķiem un esmu sapratis, ka daži no viņiem jūtas zināmās sprukās. No vienas puses, esot konkrētā novada cilvēku intereses, kuras varakļānieši pārliecinoši izteikuši aptaujā, bet, no otras puses, kopīgās Latgales un Latvijas intereses. Bet, dāmas un kungi politiķi, padomājiet labi, vai šis interešu konflikts nav mākslīgi uzkurināts? Vai nav tā, ka vieglāk ir pakļauties no dzīves atrautiem ideoloģiski "pareizajiem" lozungiem, nevis iedziļināties konkrēto apstākļu būtībā? Tālab aicinu aizdomāties par vēl diviem jautājumiem, par kuriem skaļi nedomā un nerunā.
Pirmais. Politiķi it kā ir politiskās konjunktūras izvēles priekšā. No vienas puses, Varakļānu novada vēlētāji. No otras - cerība uz pārējās Latgales elektorātu. Taču tas ir mākslīgi uzspiests konflikts. Tā ir izkropļota realitāte. Tā ir ļaušanās bīstamai koķetēšanai ar Latgales īpašā separātā statusa idejām. Ja Latgale ir Latvijas kā unitāras valsts sastāvdaļa, tad ar Varakļānu novada administratīvi teritoriālo piederību latgaliskajai identitātei nekas netiek nedz atņemts, nedz pielikts.
Otrais. Ja jūs ieklausītos vietējo cilvēku viedoklī, tad jūs sadzirdētu, ka patiesā izvēle ir nevis starp Latgali un Vidzemi, bet gan starp "latvisko" Varakļānu vai Madonas novadu un "krievisko" Rēzekni. Par to jo īpaši vajadzētu aizdomāties politiķiem, kuri sevi pieskaita nacionālkonservatīvajam virzienam. Un ne jau ar nacionālā sastāva ziņā izteikti latviskā (92%) Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknei Latgale kļūs patiesi latviskāka.
Es ar dziļu cieņu es lasu to kultūras darbinieku vārdus, kuri parakstījuši publisko vēstuli par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknei. Bet es vienlaikus uzdrošinos viņiem arī uzdot jautājumu: Vai jums ir kāda saistība ar Varakļānu novadu, vai jūs esat iedziļinājušies šo cilvēku dzīvēs, vai esat ar viņiem runājuši? Vai jūs savu pilsonisko aktivitāti nevērīgi nepakļaujat ideoloģiskiem saukļiem, totalitārām manierēm?
Es pārzinu Saeimas deputātu ikdienu, kad tu nevari iedziļināties visos konkrētajos apstākļos, par kuriem tev jāpieņem lēmumi. Tad tev ir jāpaļaujas uz citu zināšanām. Dažkārt vadies no kādiem vispārīgākiem principiem. Nav viegli pretoties "frakcijas disciplīnai", kas bieži vien sakņojas nezināšanas maldos. Maldi ir cilvēciska lieta. Taču maldi kopā ar idejisku pārliecību ir ļoti bīstama lieta.
Epitetā "100 gudrās galvas", ko attiecina uz Saeimas deputātiem, ir sava deva ironijas. Jo vairāk deputāti reālo dzīvi aizstāj ar ideoloģisku lozungu un partiju konjunktūras diktētiem lēmumiem, jo nievājošāka top tautas attieksme pret "100 gudrajām galvām".
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kāda telefona sakaros nomaldījusies balss izsauca spārnoto frāzi "Varakļōni pīci pīci". Cits to uztvēra ar vienkāršu smaidu, cits saklausīja nievas. Tagad, pieņemot ATR likumu parādīsies, cik cienīga vai nievājoša ir "gudro galvu" attieksme gan pret Varakļānu, gan pret citu novadu iedzīvotājiem.
P.S.
Varakļānu novada jautājumā ATR kontekstā iedziļinājos atsaucoties novada iedzīvotāju aicinājumam. Varakļāni ir mana dzimtā un bērnības zeme.