Pētījumā gandrīz puse eiropiešu (48%) un tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju (49%) atzinuši, ka viņu finanšu labklājība pēdējo mēnešu laikā ir samazinājusies. Covid-19 ietekme ir bijusi tūlītēja - katru trešo iedzīvotāju Latvijā ir skārušas arī nodarbinātības izmaiņas, piemēram, samazināta alga, iestājusies dīkstāve vai vispār zaudēts darbs (priecē gan, ka šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo). Pētījums iezīmē arī to, ka cilvēku individuālais satraukums un stresa līmenis par personīgajām finansēm un nākotnes izredzēm ir būtiski palielinājies.
Diemžēl paaugstinātu finanšu spiedienu visvairāk izjūt mājsaimniecības ar bērniem un jaunieši, kam kopumā ir zemāki ienākumi un mazāk uzkrājumu. Puse (51%) Latvijas mājsaimniecību atzīst, ka pieaugošais rēķinu daudzums negatīvi ietekmē viņu labklājību un 39% pēc rēķinu apmaksas nepietiek līdzekļu līdz mēneša beigām. Tas noteikti atstās iespaidu uz daudzu ģimeņu finanšu labklājību un attiecīgi arī dzīves kvalitāti.
Īpaši satraucoša ir situācija ar, tā sauktajiem, mileniaļiem (22-37 g.v.), jauniešiem un jauniem profesionāļiem, kuri salīdzinoši nesen ienākuši darba tirgū un kuriem parasti ir mazāk ietaupījumu, nenomaksāti studiju kredīti un zemāki kopējie ieņēmumi. 61% respondentu šajā vecuma grupā atzīst, ka krīze ir negatīvi ietekmējusi viņu labklājību, rezultējoties aizvien pieaugošā aizņemšanās kultūrā. Proti, kopumā 17% Latvijas respondentu atzīst, ka Covid-19 rezultātā uzņēmušies vēl lielākas parādsaistības, lai nosegtu ikdienas tēriņus, un šī proporcija ir lielāka tieši jauniešu vidū - ceturtā daļa Z paaudzes (18-21 g.v.) un tikpat daudz mileniāļu paaudzes pārstāvju norāda, ka viņiem bieži jāaizņemas, lai varētu apmaksāt ikdienas rēķinus.
Jāatzīst, ka Covid-19 radītā krīzes situācija ir katalizators arī mūsu finanšu pratībai jeb izglītībai par personisko finanšu jautājumiem. Drošība, tostarp finansiālā drošība, ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kas ietekmē arī kopējo pašsajūtu. Liela daļa ikdienas stresa mazinās, ja cilvēks zina, kā pārvaldīt savas personiskās finanses, kā uzkrāt priekšdienām, neatkarīgi no savu ieņēmumu lieluma. Dažādi eksperti iesaka ik mēnesi uzkrājumiem novirzīt ap 10-20% no saviem ieņēmumiem. Iepriekšējā Intrum veiktajā pētījumā (2019. gada Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumā) gan redzam, ka tikai 65% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus, bet 35% atzina, ka to nedara (kas bija par 10% augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā). Šajā pavasarī, Covid -19 izraisīto seku rezultātā, 41% respondentu atzina, ka spēj atlikt saviem uzkrājumiem stipri mazāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka saasinoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē, un domājot par ikdienas izdzīvošanu tuvāko mēnešu laikā, finanšu stress vien pieaugs.
Tomēr šajā situācijā ir arī daži "gaismas stari". Daudzi no mums šajā laikā - apzināti vai nē - ir pārskatījuši naudas tērēšanas paradumus. Kamēr veikali un iestādes bija slēgtas, varējām ietaupīt no restorānu, izklaides un kultūras pasākumu neapmeklēšanas vai dažādiem ne pārāk vajadzīgiem pirkumiem. Eiropā vidēji 36% respondentu norādījuši, ka tērējuši daudz mazāk, savukārt, Latvijā pat vairāk - 42%. Iespējams, ka tas atstās arī ilgstošāku pozitīvu ietekmi uz mūsu ikdienas finanšu paradumiem - pragmatiskāk izvērtēt savas spējas aizņemties kredītus, "divreiz nomērīt" pirms veikt spontānus vai lielākus pirkumus un tomēr ik mēnesi atlikt uzkrājumiem, lai ilgākā laikā izveidotu "drošības spilvenu nebaltām dienām" un sasniegtu uzkrājumus līdz ekspertu rekomendētajam trīs līdz sešu mēnešu vidējo ieņēmumu līmenim.
Ekonomisko satricinājumu gadījumos nereti izmanto arī frāzi, ka krīze pa īstam iestājas tad, kad tā pārņem arī mūsu prātus un sirdis. Šī brīža situācija, protams, nav vienkārša, bet tomēr satraucoši ir tas, ka Latvija ir viena no pesimistiskākajām Eiropas nācijām - tikai 15% respondentu tic savas personiskās labklājības uzlabošanās iespējai nākamā pusgada laikā, ierindojoties otrajā vietā aiz beigām un apsteidzot tikai Itāliju (8%). Līdzīgi noskaņoti ir arī lietuvieši (18%), kamēr igauņi ir Eiropas optimistu čempioni - vairāk nekā 55% sagaida personiskās labklājības uzlabošanos turpmāko sešu mēnešu laikā. Par to ir vērts aizdomāties, jo iespējams, ka "Koronavīrusa efekts" uz stresu par mūsu finanšu labklājību varētu būt pat lielāks, nekā faktiskā situācija. Šādos gadījumos ir vērts aizdomāties, kas ir tas, ko mēs varam kontrolēt un par ko ir vērts satraukties un, kas tomēr ir ārpus mūsu kontroles.
Protams, ka šādai tik visaptverošai globālai krīzei mēs neviens nebijām gatavi, tomēr šobrīd mēs katrs individuāli varam veikt revīziju savos finanšu paradumos. Daudzi šo laiku sauc arī par vērtību pārvērtēšanas brīdi - būsim samērīgāki savos tēriņos, sabalansētāk plānosim savu budžetu, aizņemsimies atbilstoši saviem ieņēmumiem un spējai ik mēnesi norēķināties par savām kredītsaistībām, mēģināsim atlikt arī "nebaltām dienām". Šobrīd mums vairāk kā jebkad ir jāapbruņojas ar zināšanām, kas vajadzīgas savu finanšu sekmīgai pārvaldīšanai gan šodien, gan ilgtermiņā.
Strādājot starptautiskā uzņēmumā, kas ik dienas kontaktējas ar vairāk nekā 200 000 debitoru visā Eiropā un konsultē cilvēkus, kas nokļuvuši parādsaistībās, bieži redzam, ka zaudējot kontroli pār savām finansēm, cilvēkiem var būt grūti saskatīt skaidru ceļu uz priekšu, un tas visbiežāk rada papildu stresu. Taču mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no parādiem un sakārtot personīgās finanses, lai nākotnē spētu pieņemt finansiāli izsvērtākus lēmumus. Finanšu grūtību gadījumā svarīgi situāciju risināt ļoti savlaicīgi - "strausa taktika" te nepalīdzēs un saistību nepildīšana noteikti nav risinājums, jo tā cilvēks var nokļūt finansiāli vēl sarežģītākā situācijā. Savukārt, valsts ekonomikai ir kritiski svarīgi, lai arī uzņēmumi saņemtu samaksu par savām precēm un pakalpojumiem - tas ietekmē to spēju izdzīvot un augt, attīstīties, maksāt nodokļus un nodarbināt cilvēkus.
Mēs visi esam savstarpēji saistīti, tādēļ, svarīgi, ka daudz piesauktā termina "finanšu pratība" jeb personisko finanšu izglītības kontekstā apzināmies, ka finanšu grūtību gadījumos mums visiem pēc iespējas ātrāk ir jāsadarbojas - ja ir naudas sarežģījumi, tad ātri jāmeklē risinājums. Šādas sarunas var šķist biedējošas, tāpat kā iešana pie ārsta ar kādas slimības simptomiem, bet tā ir vienīgā izeja - ķeroties pie problēmas risināšānas, mazinās arī finanšu problēmu radītais stress.