Uzkrājumiem jāmotivē
Kā liecina "Eurostat" dati, Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz Privātpersonu uzkrājumu lielumu rādītājā - "Uzkrājumi pret valsts iekšzemes kopproduktu". Slovākijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā iedzīvotāju uzkrājumi, kā izrādās, nepārsniedz valsts kopproduktu. Savukārt Šveicē, Lielbritānijā un Nīderlandē uzkrājumi kopproduktu pārsniedz pat trīs reizes. Baņķieri saka - šāda statistika liecina par mūsu valsts iedzīvotāju klibojošo "finanšu disciplīnu". Savukārt cilvēki tam īsti nepiekrīt.
Kristīne (37) viena pati audzina trīs dēlus. Viens nule iestājies augstskolā, otrais un trešais vēl mācās pamatskolā. Strādājot maiņu darbu, viņa mēnesi nopelna aptuveni 450 latus. To pietiek, lai nomaksātu īri un komunālos maksājumus, kā arī nodrošinātu puikām nepieciešamo. Sev ziemas zābakus viņa vēl nav atļāvusies nopirkt. "Kad vidējais mēnesi slimoja, zālēs vien iztērēju aptuveni 70 latus. Visiem trim nopirku arī apavus ziemai - vēl 150 lati. Vecākajam jādod ceļa nauda līdz universitātei, jo tas iznāk lētāk,nekā ja viņš dzīvotu kopmītnēs. Salūza dators,puiku draugiem bija jubilejas, pārtika arī jāpērk - tā man mēnesī visa šī nauda aiziet. No kā varētu iekrāt - īsti neredzu," atzīst Kristīne.
Savukārt Anna (27), strādā valsts iestādē un cenšas iekrāt kaut vai pa mazumiņam. "Kamēr nebiju precējusies un nebija piedzimusi meitiņa, ik mēnesi, lai tur lūst vai plīst, krājkontā atliku 50 latus. Četru gadu laikā iekrāju pietiekami, lai, piedzimstot bērnam, varētu atļauties ilgāk neatgriezties darbā," skaidro Anna. Un arī tagad, kad valsts sektorā algas visiem "nogrieztas", viņa ir apņēmības pilna ik mēnesi atlikt kaut vai desmit latus.
Kā norāda Nordea bankā - ir grūti noteikt, kuru - sievieti vai vīrieti -, būtu vieglāk motivēt sākt veidot uzkrājumus. "Ir dažas raksturīgas iezīmes - uzkrājumu veidošana kļūst aktuāla, sasniedzot 30 gadu vecumu, tātad - līdz ar ģimenes dzīves sākšanu. Parasti līdz 45 gadiem turīgāki ir vīrieši, savukārt pēc tam nedaudz lielāki uzkrājumi raksturīgi sievietēm, kuras šajā vecumā naudai piešķir lielāku vērtību," skaidro Armands Jaševs, Nordea bankas uzkrājumu produktu attīstības vadītājs.
Domājot par nākotni
Attīstītajās eriozonas valstīs iedzīvotāji uzkrājumiem novirza aptuveni 10% no saviem ienākumiem. ASV - 5%. Kā norāda baņķieri - pēdējo divu gadu laikā situācija uzlabojas arī Latvijā - pašlaik uzkrājumi tiekot veidoti aptuveni 8% līmenī. Tomēr SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis atzīst - uzkrāšanas kultūra Latvijā ir tikai "bērna autiņos".
E.Rudzītis: "Ienākumu līmenis, protams, ir viens no priekšnosacījumiem, kāpēc iedzīvotāji bagātākajās valstīs vairāk var atļauties atlicināt naudas līdzekļus nebaltām dienām. Tajā pašā laikā naudas uzkrāšanu ietekmē arī iedzīvotāju paradumi un naudas plānošanas disciplīna, kura Latvijā "pieklibo". Latvija uzkrājumu veidošanā būtiski atpaliek arī no salīdzinoši ne tik bagātām Austrumeiropas valstīm kā, piemēram, Čehijas vai Polijas. Arī Baltijā finanšu uzkrājumu veidošanā esam pēdējā vietā."
Kā liecina "Swedbank" jaunākais pētījums - 42% Latvijas iedzīvotāju vēl nekādus uzkrājumus nav izveidojuši, lai gan, ņemot vērā krīzes laika pieredzi, finanšu "drošības spilvenam" vismaz trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā, vajadzētu būt katra iedzīvotāja prioritātei. Nopietni ŗegulārai krāšanai pievērsušies 30% Latvijas iedzīvotāju, bet 28% "Swedbank" aptaujāto cilvēku uzkrājumus pat neplāno veidot. "Lai gan vēl aizvien ir liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveido regulārus uzkrājumus ik mēnesi, varam novērot pakāpenisku noguldījumu apjoma pieaugumu. Sabiedrībā ir notikusi vērtību maiņa - aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas veidot uzkrājumus rītdienai," skaidro Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Jāpiebilst, ka vēsturiski vislielākie "krājēji" ir Vācijas, Francijas, Itālijas un Slovēnijas iedzīvotāji. Turklāt Rietumeiropas valstis dominē ilgtermiņa uzkrājumi, piemēram, Zviedrijā teju pusi no mājsaimniecību finanšu uzkrājumiem veido uzkrājošā apdrošināšana un pensiju fondi. Savukārt Latvijā minēto krāšanas veidu izvēlas nedaudz vairāk kā 3% cilvēku. Izrādās, ka mēs esam gatavi daudz vairāk krāt, izvēloties vienkāršus īstermiņa uzkrājumus.
Uzziņa:
Kam krājam:
Nebaltām dienām 53%
Ceļojumiem 12%
Bērnu nākotnei 11%
Kredītsaistību segšanai 10%
(Avots: "Swedbank" pētījums)