Garās rindas bērnudārzos ir tas, kas pirmais nāk prātā, runājot, par pirmskolas izglītības pieejamību. Taču ir vēl kāds būtisks aspekts, kas bieži mulsina vecākus - vide, kādā mazajam bērnam jādzīvo, jāmācās un jāspēlējas, ja vecākiem izdevies viņu iedabūt bērnudārzā. Lielākā daļa valsts bērnudārzu joprojām atrodas vēl padomju laikos celtās ēkās, kuras fiziski un morāli jau novecojušas. Pateicoties Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAF) līdzfinansējumam, šogad pie renovētām un skaistām pirmskolas izglītības iestādēm tikušas daudzas pašvaldības.

Pieci jauni un 47 renovēti vai rekonstruēti bērnudārzi. Tāda ir statistika par ES devumu Latvijas bērnudārzu sakārtošanā. Viens no tiem – Kuldīgas bērnudārzs "Cīrulītis". Tā vadītāja Brigita Beinaroviča ir priecīga, ka celtniekiem visu izdevies pabeigt līdz jaunā mācību gada sākumam un mazuļi tikuši pie tiešām skaistas vides. "Līdz šim darbojās sešas grupas, spējot uzņemt 140 bērnus. Nu to skaits pieaudzis līdz 10 un šeit varēs mitināties jau 240 bērni," stāsta B.Beinaroviča. "Visa ēkas vecā daļa tika rekonstruēta, un katrā taš galā tapa vēl pa piebūvei jaunajām grupiņām. Ir tik patīkami uz to visu tagad raudzīties – mums ir pilnīgi jauni visi laukumi, mēbeles, apstādījumi, āra aprīkojums. Vēl gan varētu kādu projektu atrast, lai atjaunotu ietsādes materiālo bāzi, kas domāta darbam ar bērniem, jo – skolās taču ir dažādas programmas, peimeŗam, par datorklašu izveidi. Kāpēc tā nevarētu būt arī pirmskolas izglītīabs iestādēs?," neizpratnē ir direktore.

Savukārt Bauskas bērnudārzs "Pasaulīte" tiek sakārtots Eiropas Savienības siltināšanai atvēlētās programmas ietvaros. Tā direktore Daina Kadiševska stāsta: "Pirms pieciem gadiem paši ogļu apkures istēmu nomainījām pret gāzes katlu, tādējādi daudz labāk varam regulēt siltuma patēriņu. Nomainījām arī logus, nosiltinājām jumtu, bet ēka palika kāda bijusi. Tad nu tagad tā tiks nosiltināta, pilnībā nomainīs arī 1965.gadā liktās grīdas un mēs varēsim dzīvot mierīgi."

Tos bērnudārzus, kuros veikt rekonstrukcijas darbus, izvēlējās pašvaldības. Tās drīkstēja kā būvēt jaunus bērnudārzus, tā renovēt vai rekonstruēt esošos. Pašvaldību vadītāji atzīst -praktiski visu projektu īstenošanas rezultātā rinda uz vietām pašvaldību bērnudārzos tiešām sarūk, tādējādi attiecīgi palielinot vecāku iespējas atgriezties darbā vai sākt darba meklējumus.

Kā norāda Valsts Reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA), kura pārrauga šos projektus, pašlaik noslēgti 40 līgumi, kuru kopējais finansējums ir 24 652 286 LVL, tostarp ERAF - 20 787 138 LVL, valsts budžeta dotācija - 953 077 LVL un pašvaldību līdzfinansējums - 2 912 071 LVL.
Šī projekta lielākais pluss, kā atzīst pašvaldību vadītāji, ir tas, ka ES sedz līdz pat 85% no visām izmaksām, projektu iesniedzējiem bija jānodrošina vien 15% finansējuma, kas kopā ar valsts dotajiem līdzekļiem ir 3 865 148 LVL, jeb 15.7% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Līga Baltiņa, VRAA Starptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītāja: "Līdz ar Latvijas reģionos jaunizveidotajiem un renovētajiem bērnudārziem ir radītas arī vairāk mazuļu vietas bērnudārzos, kas, savukārt, sievietei sniedz iespēju ērtāk savienot darba, ģimenes un privāto dzīvi. Mazsvarīgas nav arī socializēšanās iespēja, ko sniedz komunikācija ar bērnu dārzu grupas biedru vecākiem un audzinātājiem. Savukārt, sarunas ar bērnu par viņa jauniegūtajiem draugiem un iespaidiem bērnudārzā padara arī krāsaināku sievietes ikdienu. Daudzveidīgāka kļūst arī sievietes privātā dzīve – pašizglītošanās, rūpes par sevi, aktīvāka sabiedriskā dzīve - pēc kā ilgojas daudzas jaunās māmiņas. Šāda veida ES fondu aktivitāte ļauj sievietēm rast risinājumu bērnu pieskatīšanas jautājumā un plānot savu laiku pēc iespējām un vajadzībām neatkarīgi no tā, vai sieviete izvēlās atsākt algotu darbu, strādāt darbu, kas veicams no mājām, vai veikt citas aktivitātes. "

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!