Ilze Durņeva: Uzņēmējdarbība ar sociālu mērķi
Foto: Privātais arhīvs

Pagājušā gada nogalē Latvijā noslēdzās jaunas politikas izstrādes posms, kas saistīts ar jaunu reformu – sociālās uzņēmējdarbības kā atzītas nozares ieviešanu. Līdz šim Latvijā tādas nebija. Šajās dienās stāsies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir labvēlīgas sociālās ietekmes radīšana, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības veicināšana, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sociālajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir tik lielas iespējas kā nekad agrāk. Eiropā šāda nozare pastāv jau sen. Taču Latvijā par šo jomu sākts runāt tikai pēdējos gados, kad tika atvērti pirmie labdarības veikali, dibināti uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus sociālajā un veselības jomā, tāpat arī uzņēmumi, kas darbojas vides, izglītības un citās jomās. Pirms trim gadiem dibināta arī Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kas Latvijā veic virkni izglītojošu pasākumu.

Mūsdienīgā sabiedrībā sociālās atbildības ideja ir ļoti svarīga, un es patiesi priecājos, ka sociālā uzņēmējdarbība ir oficiāli atzīta arī Latvijā. Tas rada skaidrus spēles noteikumus gan tādiem kā mums, kas ir sociālās uzņēmējdarbības veicēji, gan pašvaldībām un valsts institūcijām, gan arī mūsu ziedotājiem un dažāda veida atbalsta sniedzējiem.

Kad 2008. gadā Liepājā ar nelielu domubiedru atbalstu tika veidota sabiedriskā labuma organizācija biedrība "Dižvanagi", mēs par galvenajiem mērķiem noteicām rehabilitācijas un socializācijas programmu īstenošanu bērniem ar invaliditāti un atbalsta sistēmas nodrošināšanu viņu ģimenēm. Desmit gadu garumā, piesaistot gan projektu finansējumu, gan ziedojumus, kā arī ieguldot brīvprātīgo darbu un piesaistot motivētus speciālistus, mēs mērķtiecīgi virzījāmies uz centra izveidi, un jau 2016. gadā tika atklāts Baltijas Rehabilitācijas centrs.

Rehabilitācijas centrā tiek veidots savstarpēji saistītu pakalpojumu komplekss, domājot ne tikai par bērniem, bet arī par šo bērnu ģimenes locekļiem, īpašu uzmanību pievēršot skaidrojošam un izglītojošam darbam ar ģimeni. Skaidrs, ka šādu – regulāri pieejamu un kvalitatīvu – pakalpojumu kopumu nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt, izmantojot tikai ziedojumus. Tādēļ 2016. gadā mēs savu darbību sākām attīstīt arī sociālās uzņēmējdarbības virzienā. Šāds lēmums tika pieņemts, lai turpinātu mērķtiecīgu organizācijas un pakalpojumu attīstību, vienlaikus demonstrējot potenciālajiem ziedotājiem, ka biedrība nav tikai ziedojumu patērētāja.

Mēs esam pateicīgi Latvijas, kā arī ārvalstu mediķiem, kuri savu kompetenci ir veduši uz Latviju, un mēs spējam to koncentrēt šeit uz vietas. Šis ir viens no mūsu galvenajiem mērķiem – nostiprināt un paplašināt kompetenci Latvijā, konkrēti – Liepājā. Mūsu gadījumā tā ir būtiska sociālās uzņēmējdarbības pievienotā vērtība. Lai to pilnveidotu, mēs esam saņēmuši atbalstu gan no Liepājas pašvaldības, gan Labklājības ministrijas, gan arī privātajiem ziedotājiem.

Pirms pāris nedēļām holdings "LNK Group" ziedoja mums ievērojamus finanšu līdzekļus – vienu no lielākajiem ziedojumiem Latvijā pēdējo gadu laikā. Tas mums ļaus uzsākt otrās kārtas rekonstrukcijas darbus, kā arī paplašināt un pilnveidot pakalpojumu klāstu. Tādējādi mēs spēsim pie sevis izmitināt un piedāvāt rehabilitācijas kursu ne tikai ģimenēm no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Uzņēmumam kā ziedotājam bija būtiski, ka tā sniegtais finansējums ļaus mums pilnveidot medicīnisko kompetenci. Tā ir pievienotā vērtība, kas šķita svarīga ar vadībai, jo arī šis uzņēmums savā privātajā biznesā orientējas uz pievienotās vērtības radīšanu.

Pagājušā gada beigās Baltijas Rehabilitācijas centrs ir iekļauts ārstniecības reģistrā un šobrīd spēj darboties kā pilnvērtīga ārstniecības institūcija. Līdz šim darbojāmies tikai kā sociāla rehabilitācijas iestāde. Turklāt patlaban tiek veidota Starpprofesionāļu padome, kas individuāli katram pacientam izstrādās rehabilitācijas programmu. Šādu pieeju esam varējuši aprobēt, pateicoties sadarbībai ar dažādiem ārvalstu speciālistiem. Esmu ļoti gandarīta, ka, sadarbojoties valsts, pašvaldības un privātajam sektoram, šādu kompetenci varam veidot Latvijā un bērniem vairs nav jādodas uz ārvalstīm, lai noteiktu efektīvāko ārstēšanas metodi.

Tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts, ko var sniegt nevalstiskās organizācijas, attīstot dažādām mērķauditorijām aktuālus pakalpojumus, padarot tos pieejamus. Nevalstiskās organizācijas patiešām ir atbalsta mehānisms, kas var palīdzēt valstij realizēt nozīmīgas iniciatīvas, kompensējot atsevišķu pakalpojumu ierobežoto pieejamību. Vienlaikus – finansējuma piesaiste pilnvērtīgai darbībai un ideju attīstīšanai – tas nebūt nav tik vienkārši. Tomēr nebūtu arī taisnīgi visu atbildību par šādu organizāciju finansēšanu prasīt no valsts vai arī uzņēmējiem. Labā ziņa ir tā, ka ir vidusceļš. Un tā ir sociālā uzņēmējdarbība.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form