Informācija par HIV infekciju un tās radītiem draudiem vēl joprojām, vairāk nekā 20 gadus pēc HIV vīrusa atklāšanas, izraisa domstarpības speciālistu vidū. Diemžēl ir gadījumi, kad sabiedrībā plaši pazīstami mediķi izsaka savu viedokli par HIV inficēšanās risku, samērā brīvi interpretējot zinātniski un medicīniski pierādītus faktus. Pēdējais šāds gadījums bija radio SWH ēterā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Var vai nevar iegūt HIV ar siekalām, sviedriem un odu kodieniem? Šis jautājums ļoti bieži tiek uzdots mediķiem. Tas ir jautājums, uz kuru mūsdienu zinātniskie pētījumi jau ir devuši konkrētas atbildes. Vai mediķim ir tiesības paust savu viedokli un brīvi interpretēt atbildes uz šiem jautājumiem uzstājoties plašas nespeciālistu auditorijas priekšā? Kāda ir žurnālista vai ētera cilvēka loma gadījumos, kad izveidojas pretēju viedokļu apmaiņa tiešajā ēterā? Ko darīt, ja plaši pazīstamais speciālists apliecina, ka HIV inficēšanās ar siekalām, sviedriem un odu kodieniem ir iespējama, tajā pašā laikā vairāki zvanītāji sniedz pretēju viedokli un norāda uz alternatīviem informācijas avotiem – kā Pasaules Veselības organizācija un ANO programma cīņā ar AIDS, kā arī citām publikācijām.

Ideālā variantā ir jācer, ka ētera cilvēks vai žurnālists būs pietiekami kompetents šajos jautājumos. Diemžēl – ideālas situācijas ir reti, un nevar prasīt, lai žurnālisti vai ētera cilvēki būtu informēti par zinātniskiem pētījumiem infekciju slimību jomā. Kuram tad ir taisnība un kam ticēt? Vai sabiedrībā plaši pazīstama ārstam, vai zvanītājiem, kuri šoreiz sniedza pretēju viedokli un kuru profesionālais līmenis tika apšaubīts - tas tika piedāvāts arī radio SWH klausītājiem otrdienas vakarā.

HIV infekcija

HIV infekcija ir hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss – HIV:
H – Human (Cilvēka)
I - Immunodeficiency (Imūndeficīta)
V - Virus (Vīruss)

HIV ir viens no visvairāk pētītajiem vīrusiem cilvēces vēsturē. HIV pieder lentivīrusu jeb “lēno vīrusu” apakšgrupai, ko dēvē par “retrovīrusiem”. HIV vīruss eksistē un vairojas tikai parazitējot citās šūnās.

Vīrusa ģenētisko informāciju satur divas RNS (ribonukleīnskābes) molekulas un olbaltumvielas – atgriezeniskā transkriptāze, integrāze un proteāze. Vairošanās un eksistences nodrošināšanai vīruss izmanto saimniekšūnu, kuras kodols satur 100 000 reižu vairāk ģenētiskās informācijas nekā pats vīruss. Neskatoties uz to šūna nav spējīga cīnīties ar vīrusu, kas iekļuvis tās iekšienē.

Cilvēka imūndeficīta vīruss – HIV, iekļūstot cilvēka organismā, lēni un neatgriezeniski iznīcina organisma pretošanās spējas (imunitāti) dažādām infekcijas slimībām un audzējiem.

Inficēties ar HIV ir iespējams:

· seksuālo kontaktu (anālo, vaginālo vai orālo) laikā, nelietojot prezervatīvu

HIV var tikt pārnests no vienas personas uz otru gan heteroseksuāla, gan homoseksuāla dzimumakta laikā. Seksa laikā audi tiek mehāniski traumēti – uz dzimumlocekļa, makstī vai taisnajā zarnā rodas mikrotraumas.

Īpaši riskants ir anālais sekss – taisnās zarnas gļotāda ir vieglāk ievainojama nekā maksts gļotāda. Otrajā vietā ierindojams vaginālais sekss ar inficētu personu. Nereti arī šī seksa laikā notiek traumatiski gļotādas bojājumi.

Nav drošu pierādījumu, ka orālo seksuālo kontaktu laikā notiek inficēšanās ar vīrusu, tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst. Risks inficēties ir lielāks, ja partneriem ir mutes gļotādas bojājumi – asiņojošas smaganas, asiņojoša brūce pēc zoba ekstrakcijas, dažādas kakla infekcijas: rīkles gonoreja, sifiliss vai citas slimības, kas lokalizējušās mutē.

Seksuāli transmisīvas slimības un dzimumorgānu ievainojumi palielina risku inficēties ar HIV caur bojātu gļotādu.

Tomēr pastāv iespēja inficēties arī no viena vienīga seksuāla kontakta ar inficētu cilvēku.

· ar inficētām asinīm, to preparātiem un citiem organisma bioloģiskajiem šķidrumiem, ja tie satur asinis. Biežāk inficēšanās notiek ar koplietošanas šļircēm un adatām, injicējot narkotikas, tetovēšanās vai pīrsinga laikā

HIV inficētu personu asinis satur vīrusus lielā koncentrācijā. Tādējādi, izmantojot kopējas šļirces narkotisko vielu injicēšanai, ir paaugstināts risks inficēties ar HIV. Tas ir galvenais iemesls straujajai HIV infekcijas izplatībai intravenozo narkomānu vidē visā pasaulē, arī Latvijā.

· māte var inficēt bērnu grūtniecības, dzemdību laikā un barojot ar krūti (vertikālā transmisija)

Risks nodot HIV infekciju bērnam atkarīgs no HIV vīrusa daudzuma mātes organismā un mātes organisma aizsardzības spējām, kā arī iepriekšējo grūtniecību skaita.

Inficēties ar HIV var TIKAI tad, ja inficētas personas bioloģiskie šķidrumi – asinis, sperma, vagīnas izdalījumi nonāk vesela cilvēka asinsritē – tieši (injekcijas ceļā) vai caur ādas, gļotādas bojājumiem. Infekciozi ir arī mātes piens un augļa ūdeņi.

Ar HIV nevar inficēties:

* Sadzīves kontaktu ceļā
- sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties,
- šķaudot vai klepojot,
- lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus (telefonu, datoru, u.c.),
- apmeklējot ārstniecības iestādes,
- lietojot kopīgu uzturu, traukus,
- apmeklējot kopīgas tualetes un dušas,
- peldoties vienā baseinā,
- braucot sabiedriskajā transportā,
- saskaroties ar izkārnījumiem, urīnu, vēmekļiem, asarām, siekalām vai deguna izdalījumiem (ja vien tie nesatur asinis!).

· Insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā.

Brīdī, kad ods sūc asinis, tas ielaiž brūcītē nevis iepriekšējā upura asinis, bet gan savas siekalas, kas nesatur HIV.

AIDS profilakses centrs piedāvā radio SWH darbiniekiem izglītojošu semināru par HIV/AIDS un ētisku attieksmi pret ētera dalībniekiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form