Pēdējo nedēļu laikā lielākajā Latvijas augstskolā – Latvijas Universitātē – ir uzvirmojušas runas un diskusijas par beidzamo gadu lielāko izglītības un zinātnes infrastruktūras projektu – Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā. Turklāt diskusijas jau izgājušas arī ārpus Universitātes "rāmjiem", tiekot gana plaši atspoguļotas arī plašsaziņas līdzekļos.
Es negribu izteikt minējumus par to, ka diskusijas varētu būt "izprovocējušas" tuvojošās LU rektora vēlēšanas, tāpat negribu spekulēt ar apgalvojumiem par patiesajiem šādu diskusiju iemesliem, taču nenoliedzams ir fakts, ka Akadēmiskā centra attīstība un Universitātes jaunās izglītības un zinātnes pilsētiņas būvniecība raisījusi bažas gan studējošajos, gan akadēmiskā personāla vidū: vai LU, attīstot zinātnes centru, nav nonākusi teju vai bankrota priekšā, kā arī par to, ka Akadēmiskā centra būvniecības izmaksas tiks segtas uz studiju maksas un pasniedzēju algu rēķina. Tādēļ vēlos izskaidrot to, kas un kā notiek, kliedējot studentu un pasniedzēju bažas.
Uzreiz varu nomierināt skeptiķus – Universitātei bankrots nedraud, finanšu plūsma un ieguldījumu apjomi tiek plānoti ilgtermiņā, projektu realizācija atšķirībā no daudziem citiem valstī realizētajiem projektiem notiek pēc grafika un paredzēto finanšu līdzekļu apjomā.
Pirmkārt, par iemesliem, kādēļ šis vērienīgais un Latvijas vēsturē vēl nebijušais attīstības projekts vispār uzsākts. Ir svarīgi, lai Universitātes fakultātes un zinātniskie institūti, laboratorijas, centri būtu vienkopus. Tas ne tikai seko pasaules tendencēm – koncentrēt mācību un zinātnes attīstības centrus, veidojot akadēmiskās pilsētiņas, bet šāds attīstības ceļš ir arī ļoti racionāls, līdzekļus taupošs un funkcionāls. Iedomājieties, ka, piemēram, Medicīnas fakultātes studentiem mācību process notiek dažādās pilsētas vietās.
Tas nekādi nerada modernu un mūsdienīgu mācību vidi. Līdzīgi ir arī ar citām fakultātēm, kas izkaisītas pa visu galvaspilsētu. Turklāt modernās tendences aizvien vairāk prasa starpdisciplināru izglītību, sadarbošanos studiju un zinātniskajā darbā, un projektos. Un tādēļ vienkopus esošs studiju un zinātnes centrs, kāds ir LU Akadēmiskais centrs, nodrošina kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību un zinātnisko vidi. Un, visbeidzot, ilgtermiņā ieguldījumi atpelnīsies ar uzviju. Tikai viens piemērs – Akadēmiskā centra ēkas būtībā ir nākotnes projekts ekoloģiskajā, energoefektivitātes, vides kvalitātes un citu prasību ziņā. Tostarp arī ēku uzturēšanas izmaksu ziņā, kas uz vienu kvadrātmetru ir nesalīdzināmas ar "vecajām ēkām", kas celtas padomju gados vai piemērotas Universitātes vajadzībām. Un te es nerunāju nemaz par Akadēmiskā centra vispārējo potenciālu: ar moderno vidi, laboratorijām, studiju un zinātniskajām iespējām piesaistīt gan Latvijas, gan ārzemju studentus, mācībspēkus un zinātniekus, kā arī funkcionāli sadarboties studentiem un zinātniekiem, iespējām veidot un turpat realizēt starpdisciplinārus zinātniskos un studiju projektus.
LU Akadēmiskā centra attīstību varam iedalīt trīs posmos. Pirmie divi projekta posmi – triju galveno studiju un zinātnes ēku būvniecība, aprīkošana un sagatavošana studijām un pētniecībai – jau ir noslēguma stadijā, jo Dabas un Zinātņu mājas jau ir nodotas ekspluatācijā un šogad noslēgsies projektēšana noslēdzošajai – Rakstu mājai, kurai saskaņā ar Akadēmiskā centra attīstības programmu (ACAP) jābūt nodotai ekspluatācijā 2022. gadā. Trīs studiju un zinātnes māju komplekss veidos vienotu Akadēmiskā centra pamatu. Paralēli ir uzsākts darbs pie priekšizpētes Akadēmiskā centra projekta trešajai kārtai, kas paredz Tehnoloģiju mājas, Sporta mājas, Veselības mājas, Viesu un Studentu māju projektēšanu un būvniecību. Lai realizētu trešās kārtas ieceres, ir noslēgts sadarbības līgums ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) Investīciju konsultāciju centru, kas sadarbosies ar ACAP trešā posma atbilstības, iespēju, pārvaldības modeļu un investīciju plānošanas jautājumos. Priekšizpēti paredzēts noslēgt līdz šī gada beigām, bet 2021. gadā paredzēts uzsākt trešās kārtas projekta realizāciju.
Otrkārt, par finansējuma avotiem. Tie ir vairāki. Vispirms Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums vairāku projektu ietvaros, kur nodrošināts arī atbilstošs valsts budžeta līdzfinansējums, kopā 72 miljoni eiro. Finansējums tiek piesaistīs arī kā aizņēmums Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB) un Eiropas Investīciju bankā (EIB), kopā 41,5 miljoni eiro. Visbeidzot ir LU līdzfinansējums 8,5 miljonu eiro apmērā. Finanšu plānošana, investīciju apjomi un naudas plūsmas ir ļoti rūpīgi izplānotas. Ir izveidota vienota vadības programma ACAP (Akadēmiskā centra attīstības projekts), atbilstoši ļoti rūpīgi izstrādātajiem Akadēmiskā centra būvniecības projektiem nodrošināts Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, piesaistīti stratēģiskie partneri no Eiropas Investīciju un Eiropas Padomes Attīstības bankām. LU rīcībā ir ievērojams skaits nekustamo īpašumu, kuru uzturēšana prasa būtisku finansējuma apjomu, ēkas ir novecojušas gan fiziski, gan arī morāli, lai tās atbilstu mūsdienīgai studiju un zinātnes infrastruktūrai, tām jau šobrīd nepieciešamas ļoti lielas investīcijas un nākotnē ieguldījumu apjoms tikai pieaugtu. Izvērtējot potenciālos attīstības ceļus, sekojot līdzi mūsdienu starptautiskajām tendencēm, LU Akadēmiskā centra izveide ir tikai loģisks un racionāls lēmums.
Noslēdzot otrā attīstības posma realizāciju, LU aizņēmumi plānoti 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu 41,5 miljoni eiro viedos tieši investīcijas Rakstu mājas projektēšanai un būvniecībai, kā arī iekārtu un aprīkojuma iegādei, savukārt atlikušos 3,5 miljonus eiro veidos atlikusī aizņēmuma daļa pirmā posma jeb Dabas mājas realizācijai. Aizņēmumus plānots atmaksāt līdz 2045. gadam.
Lai kliedētu bažas par LU spējām atmaksāt saņemtos aizņēmumus, vēlos norādīt, ka galvenais atmaksas avots ir LU nekustamā īpašuma portfelis, ieņēmumi no atbrīvotā un cita LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā iezīmētā īpašuma atsavināšanas un efektīvas apsaimniekošanas. LU rīcībā, neskaitot studijām un zinātnei nepieciešamo infrastruktūru, ir nekustamais īpašums, kura vērtība krietni pārsniedz aizņēmuma kopsummu, tas nozīmē, ka LU ir pietiekošs segums aizņēmuma atmaksai. ACAP komanda seko līdzi nekustamo īpašumu tirgus vērtību izmaiņām, kā arī veic rūpīgu tirgus analīzi, lai LU vadība varētu operatīvi pieņemt Universitātei izdevīgākos lēmumus katra nekustamā īpašuma gadījumā. Īpašumi, kuri nākotnē var nest LU papildus ieņēmumus, tiks saglabāti kā peļņas centri, savukārt nerentablie īpašumi atsavināti, iegūstot līdzekļus aizdevumu atmaksai. Uzreiz varu nomierināt gan studentus, gan pasniedzējus – Akadēmiskā centra un citu ar LU ilgtermiņa attīstības vīziju saistītie projekti neietekmēs ne studiju maksas pieaugumu, ne akadēmiskā personāla plānoto darba samaksu.
Lai piesaistītu tik ievērojamu finansējumu, ir nepieciešami pietiekami daudzi saskaņojumi un izvērtējumi. Tādēļ lēmumu par atbalstu Eiropas Reģionālā attīstības fonda, valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējuma piešķiršanai Latvijas un Eiropas publiskās finanšu institūcijas pieņēma pēc rūpīgas LU darbības, iesniegto projektu sociāli ekonomiskā nozīmīguma un biznesa plānu analīzes. Gan ņemot vērā LU kapacitāti projektu īstenošanā, gan labas pārvaldības principus LU darbībā, gan komandas pieredzi lielu projektu realizācijā un risku vadības monitoringa nodrošināšanā. Tā galvenā ziņa ir, ka visu izvērtējumu rezultāti bija ļoti labi, projekti tika apstiprināti un rezultātā arī abi aizdevumi ir bez ķīlas, garantiju līgumiem un galvojumiem. Tātad – LU sagatavotās vīzijas par Akadēmiskā centra attīstību ir pārliecinošas.
Treškārt, viennozīmīgi varu apgalvot: LU finanšu situācija ir stabila, prognozējama un visi riski tiek kontrolēti. Senātā apstiprināts sabalansēts Universitātes 2019. gada budžets, kura plānotie ieņēmumi šogad pārsniedz 83 miljonus eiro, kur būtisku daļu no tiem veido tieši zinātnisko projektu īstenošana. Katru gadu tiek precizēts arī vidēja termiņa budžeta plāns. Lai mazinātu riskus un atkarību no ES struktūrfondu finansējuma, aktīvi tiek strādāts pie citu finanšu avotu piesaistes, tai skaitā starptautisko projektu un līgumpētījumu, kā arī šobrīd notiek intensīvs darbs pie komercializācijas procesu veicināšanas, sadarbības stiprināšanas ar privāto sektoru. Papildus Akadēmiskā centra būvniecībai, Universitāte nopietni strādā pie studiju programmu satura kvalitātes pilnveides un modernizācijas, veidot daudzpusīgu, pētniecībā un praksē balstītu un uz inovācijām vērstu studiju programmu piedāvājumu, kā arī pagājušajā gadā ir uzsākts LU pārvaldības pilnveides projekts, kura ietvaros tiks stiprināta organizatoriskā un pārvaldības struktūra, kā arī personāla kompetenču un prasmju paaugstināšana. Esmu pārliecināta, ka, turpinot uzsākto attīstības ceļu, rīkojoties atbildīgi un prasmīgi, savienojot visas attīstības komponentes kopā, Universitāte tuvāko gadu laikā būtiski uzlabos savu konkurētspēju studiju un zinātnes jomās ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā arēnā.