Lai cik pazīstams un mīļš ikvienam Latvijas iedzīvotājam nebūtu Repšes kunga paraksts, atrautība no lata var izrādīties liktenīga un ietekmēt turpmāko sabiedriskās domas vērtējumu par topošo politiķi. Arī tāpēc, ka darbības sfēra ir cita, atbildība cita un, pat pozitīva rezultāta gadījumā, dzīves apstākļu kvalitatīva uzlabošanās visiem ir ilglaicīgs jautājums.
Iespējami ir arī varianti. Pirmkārt, nauda - un ne tikai viens miljons vien, vairs nav problēma, bet publiskā naudas vākšana ir labi apdomāts PR pasākums. Paskaidrošu. Savulaik Tautas partijas aģitatori staigāja pa mājām ar lielu kantora grāmatu rokās un jautāja: “Gribat bērnudārzu tuvumā? Gribat, lai tiktu uzcelta publiskā tualete? Tad dzērāji nenāks trepju telpā. Tad parakstieties un balsojiet par Tautas Fronti”. Tas, ka savāktie paraksti tika pēc tam izmesti ir, kā mēdz teikt, tehnikas lieta. Cilvēki tādejādi tika “piesaistīti” un, protams, varbūtība, ka viņi balsos par Tautas Fronti bija lielāka. Nav šaubu, ka, ja cilvēki noziedos latiņu Repšītim, varbūtība, ka vēlēšanās balsos par jauno partiju - vēl lielāka.
Otra varbūtība ir , ka Repšes kungs vēlas saņemt minēto summu kā kompensāciju par zaudēto sociālo statusu un ekonomisko gratifikāciju politiskās neveiksmes gadījumā, kas arī būtu vērtējams ka augsta līmeņa finansista cienīgs tvēriens.
Pagaidām atklāts jautājums ir - vai iedzīvotāji, Latvijas bizness un finansisti “metīs kolekti”? Par labu tam, ka varētu arī “mest” liecina neslēpta vēlēšanās uzskatāmi, ar savu rīcību - ne tikai vārdiem, atgādināt politiķiem par sabiedrības un varas ārēji nepieteikto, bet attīstošamies konfrontāciju, biznesa un finansistu vēlēšanos redzēt sakārtotu vidi. Bet kas liks atturēties? Varbūt latviskā mentalitāte, kas diktē nepirkt “kaķi maisā”? Jo kāds jau par savu naudu saņems, to, ko plānojis, citiem var tikt tikai prieks maksāt. Kā “piramīdas” spēlē.