Latvijas politiskajā dzīvē šovasar ir noticis brīnums - viena un tā pati valdība pirmo reizi ir pārdzīvojusi divus augustus - nu labi, gandrīz pārdzīvojusi. Gan jau vēl izvilks atlikušās dieniņas. Taču augusts paliek augusts - bez politiķu nervu kutināšanas neiztikt. Repšes kungs kā politiskais relišers ir izrādījies reti veiksmīgs. Ar ideju dibināt jaunu labēju partiju (kad labējo nišā jau tā grūstīšanās ir tik liela, ka pilnībā brīžiem apslāpē mērķtiecīgu darbību pat pašu labā) tas nevarētu izdoties, taču pašvērtējums miljona latu vērtībā - gan.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šķiet, ka elpa politiķiem ir aizrāvusies ne pa jokam. Kā gan citādi! Jaunievedums "pieprasīt" atklāti presē to, ko gribas ir, protams , bezprecedenta gadījums ne tikai jaundemokrātiju praksē. "Prasīt" prasa daudzi un visur pasaulē (jo gan citādi lai politiķi ar savām relatīvi zemajām algām izdzīvo), taču publiski to darīt ir uzdrošinājies retais. Piedevām ne vairāk un ne mazāk kā miljonu! Nezinu gadījumu, kad tāda summa būtu tikusi pieprasīta vispār, kur nu stingri un formāli ņemot par “kaķi maisā”, t.i. pilnībā un par iepriekš nepadarītu darbu. Cik man zināms, pat kileriem maksā 50% pirms tam un 50% pēc tam - veiksmīgi padarīta darba gadījumā, protams.

Lai cik pazīstams un mīļš ikvienam Latvijas iedzīvotājam nebūtu Repšes kunga paraksts, atrautība no lata var izrādīties liktenīga un ietekmēt turpmāko sabiedriskās domas vērtējumu par topošo politiķi. Arī tāpēc, ka darbības sfēra ir cita, atbildība cita un, pat pozitīva rezultāta gadījumā, dzīves apstākļu kvalitatīva uzlabošanās visiem ir ilglaicīgs jautājums.

Iespējami ir arī varianti. Pirmkārt, nauda - un ne tikai viens miljons vien, vairs nav problēma, bet publiskā naudas vākšana ir labi apdomāts PR pasākums. Paskaidrošu. Savulaik Tautas partijas aģitatori staigāja pa mājām ar lielu kantora grāmatu rokās un jautāja: “Gribat bērnudārzu tuvumā? Gribat, lai tiktu uzcelta publiskā tualete? Tad dzērāji nenāks trepju telpā. Tad parakstieties un balsojiet par Tautas Fronti”. Tas, ka savāktie paraksti tika pēc tam izmesti ir, kā mēdz teikt, tehnikas lieta. Cilvēki tādejādi tika “piesaistīti” un, protams, varbūtība, ka viņi balsos par Tautas Fronti bija lielāka. Nav šaubu, ka, ja cilvēki noziedos latiņu Repšītim, varbūtība, ka vēlēšanās balsos par jauno partiju - vēl lielāka.

Otra varbūtība ir , ka Repšes kungs vēlas saņemt minēto summu kā kompensāciju par zaudēto sociālo statusu un ekonomisko gratifikāciju politiskās neveiksmes gadījumā, kas arī būtu vērtējams ka augsta līmeņa finansista cienīgs tvēriens.

Pagaidām atklāts jautājums ir - vai iedzīvotāji, Latvijas bizness un finansisti “metīs kolekti”? Par labu tam, ka varētu arī “mest” liecina neslēpta vēlēšanās uzskatāmi, ar savu rīcību - ne tikai vārdiem, atgādināt politiķiem par sabiedrības un varas ārēji nepieteikto, bet attīstošamies konfrontāciju, biznesa un finansistu vēlēšanos redzēt sakārtotu vidi. Bet kas liks atturēties? Varbūt latviskā mentalitāte, kas diktē nepirkt “kaķi maisā”? Jo kāds jau par savu naudu saņems, to, ko plānojis, citiem var tikt tikai prieks maksāt. Kā “piramīdas” spēlē.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form