Imants Baumanis: Vai gada koka godā izraudzītā priede saglabās līderpozīcijas mūsu mežos?
Foto: DELFI

Priede pašlaik ir visizplatītākā koku suga Latvijā, tā aizņem vairāk nekā 30 procentu no kopējās mežu platības. Latvijas priede pasaules tirgū jau vairākus gadsimtus ir slavena ar savu augsto kvalitāti – taisnu, slaidu stumbru un augstas kvalitātes koksni. Šo īpašību dēļ jau 17. un 18. gadsimtā no Latvijas caur Rīgas ostu uz daudzām zemēm kuģu būvēšanai izveda mastu priedes, kuras tirgotāji dēvēja par Rīgas priedēm. Arī augu sistemātiķi, vērtējot šīs priedes atšķirības, deva tai nosaukumā Rīgas vārdu (Pinus sylvestris var. rigensis Loudon). Tajā laikā Rīgas priedi sāka audzēt daudzās pasaules valstīs, tostarp Francijā, Vācijā, Beļģijā un Holandē, kur tā ieguva augstu novērtējumu. Labos augšanas apstākļos priede var sasniegt 40 m augstumu un 500–700 m3 koksnes krāju hektārā.

Priedes saimnieciskā nozīme ir ļoti plaša. Priežu meži izmantojami gan kokmateriālu iegūšanai, gan arī vides aizsardzībai un rekreācijai – veselības uzturēšanai, atpūtai, sportam, medībām, sēņošanai un ogošanai. Priedes ļoti veiksmīgi pasargā kāpas un jūras piekrasti no vēja postījumiem, jo smilts augsnē tās veido dziļu un spēcīgu sakņu sistēmu. Vairāk nekā piektdaļa Latvijas priežu mežu atvēlēta vides aizsardzībai.

Kara un pēckara periodā tika nopostītas lielas mežu platības, to atjaunošanai trūka kvalitatīva sēklu materiāla. Pagājušā gadsimta vidū mežzinātnieki pievērsās priedes selekcijas pasākumiem – labākā priedes genofonda apzināšanai, koku pavairošanai un sēklu plantāciju izveidei. Pašlaik Latvijā visas meža atjaunošanai nepieciešamās priežu sēklas tiek ievāktas sēklu plantācijās, kas nodrošina efektīva un ģenētiski augstvērtīga reproduktīvā materiāla ieguvi.

Mūsdienās, ieviešot modernās konteinerstādu audzēšanas un stādīšanas metodes, priežu mežu platībām būtu jāpalielinās, tomēr pēdējās desmitgadēs strauji samazinājušās priežu jaunaudžu platības. Iemesli tam ir vairāki:

- pagājušā gadsimta 60. gados piedzīvotas divas postošas vējgāzes, pēc kurām meža atjaunošanā netika izmantotas priedes – tika stādītas egles vai arī izcirtums atstāts dabiskai atjaunošanai;

- pēc 1978.–1979. gada bargās ziemas priežu audzēs aktivizējās dažādas slimības – skujbire, sakņu trupe, zaru vēzis u. c., kas mežkopju aprindās radīja satraukumu par priedes izdzīvošanu;

- 80. gadu beigās priežu jaunaudzēs ievērojamu postu nodarīja aļņi, kas bija lielā skaitā savairojušies;

- pēdējās desmitgadēs mežu īpašnieki nelabprāt stāda priedes tām piemērotā augsnē, jo priedes ieaudzēšana, salīdzinot ar egli, ir sarežģītāka un dārgāka. Priežu jaunaudzes prasa rūpīgāku kopšanu, un tās biežāk bojā pārnadži, kuru skaits ievērojami palielinājies;

- pielietojot pakāpeniskās cirtes, notiek sugu maiņa, platības aizaug ar lapu kokiem un krūmiem, kā arī eglēm.

Pēdējā desmitgadē Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs tiek realizētas pakāpeniskās cirtes ar dabiskās atjaunošanās veicināšanu, jo likumdošana šeit nepieļauj kokus cirst un mežu atjaunot kailcirtē. Pieņemot likumu, savulaik meža zinātnieku viedoklis netika prasīts un lēmumu pieņēma bez zinātnes un prakses atziņu izzināšanas.

Pakāpeniskās cirtes ir piemērotas nabadzīgā smilts augsnē augošās dažāda vecuma priežu audzēs, kur izveidojušās paaugas grupas (0,3 ha un lielākas). Turpretī auglīgākā augsnē augošās viena vecuma pieaugušās priežu audzēs tās nav piemērotas. Pēc tam, kad šāda priežu mežaudze tiek izretināta līdz minimālajai biezībai (0,4) un veicināta priedes dabiskā atjaunošanās, mineralizējot augsnes virskārtu, platībā veidojas zālaugu un avenāju sazēlums un iesējas un strauji attīstās lapu koki (bērzi, apses u. c.).

Zinot priedes bioloģiju, gaismas prasības un slimību uzņēmību, šajās platībās zem vainagu klāja kvalitatīvs priežu mežs atjaunoties nevar. Rezultātā – vērtīgas priežu mežaudzes vietā veidojas nekvalitatīva un mazražīga lapu koku audze. Šāda metode nav zinātniski pamatota un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē nenodrošina ilglaicīgu priežu mežaudžu apsaimniekošanu un saglabāšanu.

Ilustrācijai – pat samērā lielās kailcirtēs, kur gaismas ir pietiekami, var redzēt, ka priedes neaug zem nenozāģēto lielo ekoloģisko koku vainagiem, un arī cirsmu malās, kur ēnu met lielie koki, jaunās priedes ir sīkākas.

Protams, lēmumu aizliegt kailcirtes radīja vēlme nodrošināties pret iespējamu priežu mežu platību samazināšanos. Taču tieši tas, no kā baidījās, tagad notiek. Meži dabiski noveco, gribam mēs to vai negribam. Priedes, kas aug mežā, mūžs ir aptuveni 200–300 gadi, turklāt skābekli tā aktīvi ražo līdz gadiem 100–120. Tad koki dabiski iet bojā, un tikai mūsu spēkos ir noteikt, vai to vietā augs jaunas priedes vai mazvērtīgi lapu koki. Ja vēlamies priedes, tad savu laiku nodzīvojušie koki ir jāizzāģē, veidojot vismaz 1–2 hektārus lielus atvērumus, un vietā jāstāda jaunas selekcionētas priedītes. Tā kā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā vēsturiski ir uzkrātas lielas pieaugušu mežu platības, kas veido pierastu meža ainavu, atzīstams ir meža nozares priekšlikums cirsmas veidot 5–10 reizes mazākas, nekā atļauts pārējos Latvijas mežos.

Neaizmirsīsim, ka viena no Latvijas nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm ir mežsaimniecība. Latvieši vienmēr zinājuši, ka koki ir jāzāģē, kamēr tie ir lietaskoki, bet pārauguši un krituši koki der tikai malkai. Protams, ir cilvēki, kas samērā nicīgi izturas pret ekonomiku un tās vajadzībām, lepni aicina stāvēt pāri materiāliem apsvērumiem, kas gan pašiem parasti netraucē saņemt algu (un nākotnē arī pensiju) no valsts budžeta, kurā lielu daļu līdzekļu dod meža nozare.

Mežsaimniecībai un mežkopībai Latvijā ir dziļas tradīcijas, mūsu valstī ir veikti nopietni zinātniskie pētījumi, ko nevajadzētu tā vienkārši ignorēt, kad ienāk prātā akli kopēt citu valstu pieredzi, kur ir citas koku sugas, cita augsne un citi klimatiskie apstākļi. Tāpēc atbalstāma ir iniciatīva izbeigt priežu mežaudžu degradēšanu, atgriezties pie profesionālas mežsaimniecības un atcelt kļūdaino aizliegumu veidot nelielas kailcirtes piejūras teritorijās.

Uzskatu, ka, samazinot priežu mežu platības, radīsies zaudējumi gan Latvijas dabai, gan mūsu nākamajām paaudzēm. Aicinu paaugstināt gada koka līderpozīcijas un Latvijas mežos stādīt mūsu pašu izloloto "zaļo zeltu" – RĪGAS PRIEDI!

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus