Savulaik Makiaveli teica, ka labākie meli esot nepilnīgi teiktā patiesība… Tas ienāca prātā lasot “Dienā” (2004-10-30) variāciju par reanimācijas tēmu un skatoties uz bildi ar kārtējo vadoni nesam kārtējo koku. Un noklausoties nepabeigtā kongresā paustos viedokļus gribas tiem pievienoties ar savu viedokli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Cilvēciņš, kuru tauta par LTF karoga lomas veiksmīgu pildīšanu uznesa pašā Latvijas varas virsotnē un kurš šo tautu pateicības uzplūdā nosauca par sūdabrāļiem, kongresā saskatīja asinsradniecību starp 1905.gada LSDSP un 1999-2005.gada LSDSP. Nu ir jau, ir. Kā noplukušam sētas krancim ar brīvu meža vilku. Jo tie, toreiz idejas vārdā veica banku ekspropriācijas vācot naudu revolūcijai, uzbruka cietumiem un policijas tuptūžiem lai atbrīvotu savus partijas biedrus... Bet šitie..?

Notirgo savu politisko ietekmi un tautas uzticību tā saucamajiem sponsoriem (“Parex”, “Windau”, Šabašovs-Komogorcevs utt ) , skaiti kā gribi, lielkapitāla pārstāvjiem. Cīnoties par iekšpartijas ietekmi veikli apmelo, arī kriminālnodarījumos, savus traucējošos konkurentus (šai lomā pabijuši Rinks J., Plīrums L., Viņķelis A., Baers V., brāļi Bisinieki, Lasmanis L., Ādamsons J., Dinevičs J., Baldzēns E., Burvis I., utt. Tagad, lūk, Bērziņš V.) Tomēr radniecība ir... Kā asinīm ar žulti, ar urīnu... visi vienā organismā , kopējā organismā .

Šis cilvēciņš, atbildot par Rīgas kultūras dzīves nodrošinājumu iemanījās „pazaudēt” par labu popiem-melnsvārčiem Latvijas labāko, un par nodokļu maksātāju no drupām un gruvešiem izcelto, koncertzāli. Tagad kaut ko gvelž par nākošo piekto gadu... Vai sataisījies iet dedzināt baznīcas un savu sponsoru muižas..?

Man gan drīzāk liekas, ka ir kaut kāda sasaiste vairāku objektu apritē. Kādam politiķim izdevīga bija koncertzāles nonākšana baznīcas rokās, citiem bija izdevīga iespēja apmainīt izdevumus nesošu muzeju nomainīt ar teāri, kuru apsaimniekojot šādu tādu peļņu var gūt...

G.Bojārs noslānīja (vārdiski) JL par pusgada ilgo stīvēšanos Rīgas brīvostā, kas nesa lielus zaudējumus arī viņa sponsoru un medību draugu biznesam. Bet „aizmirsa” pateikt cik miljonu rīdzinieku nodokļu naudiņas ir iepludinājis Šabašova-Komogorceva biznesa restrukturēšanā. No tīri politiskā naftas biznesa (kur Krievija ģeopolitisku iemeslu dēļ pat saviem ietekmes aģentiem griež skābekli nost) uz ļoti politisko jūras pārvadājumu-ostas biznesu. Vienlaicīgi no Rīgas mēra un brīvostas valdes priekšsēža krēsliem regulējot-iznīcinot savu politbiznesa partneru konkurentus...

Laikam jau Bojārdēls pārteicās kad sacīja, ka LSDSP ir „saraususi vairāk, nekā visas iepriekšējās Rīgā valdošās partijas”, bet varbūt tā ir. Kā maziņš piemērs - namiņš Aldara ielā. Par citu objektu runājot , turpat blakus, Rīgas mērs izteicās, ka tirgus cena šai vietā iznomājot zemi svārstās ap 150-175 eirām par kv.m. Cik saņem Rīgas budžets no LSDSP par pieticīgajiem 300-350 kv.m.? Starp citu, kad LSDSP mitinājās Bruņinieku ielas nama „milzīgajos” 30 kv.m., - darīja vairāk, tauta tai ticēja vairāk. Bet tas tā, lirika.

Nezinu kādēļ runājot ar uzņēmējiem dzirdu runājam: „ ...ja agrāk, bīdot Rīgā kādu projektu, bija jārēķinās ar 10% uzcenojumu, tad tagad, kad valda sociķi - 17-21%.” Ko tas īsti varētu nozīmēt?

Vienā gan bija pilnīga taisnība PTCVL-LSDSP koalīcijas pārstāvim – sadarbībā ar interfrontes pārstāvjiem „ nebija neviena nopietna mēģinājuma mainīt varu šai sasaukumā”.

Interesanti, kāpēc Interfronte pēkšņi sajuta tādu pietāti pret LSDSP, Bojāriem, Īvānu?

Ar tautas atmodu, ar LTF veidošanu sākās arī LSDSP atjaunošana...ar sekojošo izpārdošanu un iznīcināšanu. Un tagad pats sociāldemokrātijas ideju bende - LSDSP grib reanimēt sociāldemokrātiju..?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form