Imants Burvis: Prezidents valstij, ne lobijs šauram lokam

Ceturtdien valstij tiks ielikts prezidents. Tieši ielikts, ne ievēlēts, jo skaidrs, ka lēmēju skaits bija krietni mazāks par balsotāju skaitu.Tautas viedoklis lēmējiem, protams, bija pie kājas. No mugurpuses. Taj vietā,kur mugura zaudē savu nosaukumu.

Kandidāta izvēle protams ir iekrāsota ar savdabīgu "kartblanš" visiem zagļiem. Visiem. Jo visā pasaulē nodokļu nemaksāšana tiek uzskatīta par valsts un tās pilsoņu apzagšanu. Nav runas par tā cilvēka godīgumu, kurš pats to atzina, un nav tagad jānosoda. Bet mums var nepietikt amatu visiem valsts apzadzējiem, un tā īsti - arī sodīt zagļus vairs nav loģikas. Tātad ģenerālprokuratūra atklāti tiks izmantota kā iekšpolitiskas cīņas ierocis. Jo jau pirms ievēlēšanas bija skaidrs ka ja tiks ievēlēts Aivars Endziņš - trūkties nāksies Šķēles stipendiātiem, ja Valdis Zatlers - tad Lemberga stipendiātiem. Zagļus šķiros pareizajos un nepareizajos. Savējos un nesavējos. Paklausīgajos un sodāmajos. Piemēram čekas profesors nosauc savus partijas oponentus par Lemberga stipendiātiem, bet ģenerālprokuratūra pat baidās uzdot jautājumu: "kapēc Lembergs finansēja SIA "Starptautisko ekonomisko attiecību institūts", par kādiem politiskiem pakalpojumiem deva naudu tās īpašniekam?".Jo tas, ka tā ir bijis, ir paša šī institūta īpašnieka daudzkārt teiktais savas partijas domes un valdes sēdēs. Bet simptomātiski, ka valdošā koalīcija balsojumā "par" tika pārstāvēta todien ar 54 deputātiem. "Par" Zatleru nobalsoja 58. Tātad izteiktās prognozes un cerības par nesaskaņām valdošajā koalīcijā praksē izvērtās par daļas opozīcijas balsošanu pozīcijas labā.

Vēl viena simptomātika. Tauta atbalstīja Endziņu, baznīca – Zatleru. Retā reize, kad baznīcas atbalsts nesakrita ar tautas piesaukto. Iemesls? Baznīca saņēma solījumus neizlaist viendzimumu laulības atbalstošos likumgrozījumus. Bet Endziņš sākā runāt par vispārēju demokrātiju un cilvēktiesībām.

Žurnālistiem gan ir jāņem vērā tas, ka ārsta un cilvēka Valda Zatlera vairs nav. Ir ievēlētais valsts prezidents, kura pilnvaras sākas jau drīz.To es pieminu sakarā ar Valda Zatlera pirmo preses konferenci. Pagaidām visi pārmetumi ir palikuši ārstam Valdim Zatleram. Prezidents Valdis Zatlers vēl nekā, ne laba nedz slikta, nav izdarījis. Jā, preses konferenci tapušais prezidents izmantoja slikti, nemākulīgi. Pierādīja ka patiešām nav vēl gatavs tam darbam, kuru uzņēmās. Un kas ir vēl sliktāk - izrādās arī komandas viņam nav. Jo šādu izgāšanos pieļaut nedrīkstēja. Kaut vai valsts prestiža dēļ. Bet žurnalisti pierādīja ka trūkstot profesionalitātei ir viegli asus jautājumus aizstāt ar sliktu uzvedību. Izrādot pilnīgu necieņu ne tikai amatā ievēlētajam cilvēkam, bet arī valsts pilsoņiem, kurus paši žurnalisti uzdodas pārstāvam. Parādot sevi kā angažētus žurnalistus, kuri ir sarūgtināti par to, ka nav izdevies atstrādāt jau saņemto un nopelnīt vēl piesolīto.

Galvenais strīds par iespējamiem variantiem prezidenta amatam bija viens - amīšu vai ivanu ietekmes palielināšana Latvijā .

Valdošās koalīcijas pārstāvju bizness vairāk ir saistīts ar Skandināviem, kas prasa sliekšanos Krievijas virzienā. Tas arī izskaidro Abrenes risinājumu un dažas citas mazāk pamāmas lietiņas. Jo skandināvu ekonomiskās intereses ne vienmēr sakrīt ar ASV ģeopolitiskajām interesēm. Bet par Latvijas interesem vispār nav runas. Endziņš – ir visu mūžu smēlies savu domāšanu un pieredzi, tāpat kā lielākā daļa no zāle sēdošiem, iepriekšējā ideoloģija. Es nesaku ka viņš ir tā virziena atbalstītājs tagad, bet šīs šaubas daudziem ir. Un domāju ka tieši tāpēc VVF gribēja abus finālistus noēst. Atbrīvojot vietu finiša taisnē tīram amišu pārstāvim. Taču izrādījās ka spēlēt politiskās spēlītes līmenī, kurš ir iekšpolitisks, arī ir jāmāk. Amats visu nenosaka, un iedomātā tautas mīlestība uz amatā sēdošo nemaz tik liela nebija. Tauta palika savās domas, un bez sava, vismaz pagaidām, prezidenta. Valdošie kārtējo reizi parādīja – kurš ir saimnieks mājā. Vai vismaz pārvaldnieks taj mājā , kuru daži uzskata kā visas tautas māju.

Kas ir sāpīgi no valsts veidošanās procesa viedokļa? Valstī katastrofiski trūkst kandidatu augstiem valsts amatiem. Jo partijas netaisa, neveido, neaudzina valstsvīrus un sievas. Bet "sarunā" tos izejot no tirgus loģikas, no konjuktūriskas čomu būšanas. Tas arī ir iemesls cilvēku trūkumam uz valsts nozīmes amatiem.Gan valstī, gan partijās. Jo partijās politiķi "noēd" viens otru, tikko kāds kļūst pārāk spēcīgs, politiska konkurence, tā teikt. Kompromatu kari, kuri sabiedrībai tiek rādīti piemēram prezidentu izvēles laikā, notiek jau arī iekšpartejiski. Kā arī starppartejiski, laikos kad sākas kāds normāls sīkpartiju apvienošānās process. Un tāds "sarunāts" valstsvīrs amata parasti nonāk bez komandas. Kas arī garantē tiem, kuri "sarunāja", šāda valsts vīra atkarību un ietekmējamību.

Un tieši tādēļ apsveicot ar ievēlēšanu Valdi Zatleru, novēlot kļūt par tautas prezidentu un cerot uz viņa stingru mugurkaulu, nevaru cerēt kaut vai uz mierīgām simts dienām. Nav vairs laika tautai un valstij gaidīt. Nav laika uz apmācības kursu, ja patiešām viņam ir velme kļūt par tautas prezidentu.