Imants Parādnieks: Bērnu pabalsts pēc reformas – mērķtiecīgs un taisnīgs
Foto: F64

Martā apritēja gads, kopš mūsu valsts ierauta cīņā ar Covid-19. Pandēmijas izraisītā krīze mums visiem bija liels pārdzīvojums un ir pārbaudījums vēl joprojām. Sevišķi smagi tā skārusi ģimenes ar bērniem – ienākumu samazinājums, zaudētas darbvietas, vecāku emocionālā pārslodze un izdegšana, mēģinot balansēt starp attālinātām mācībām un darbu no mājām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc īpaši nozīmīgi ģimeņu atbalstam ir pēdējā laikā pieņemtie valdības lēmumi – Nacionālās apvienības iniciētā 500 eiro vienreizējā pabalsta izmaksa par bērnu un 24. martā atbalstītais Ģimenes valsts pabalsta reformas likumprojekts, kura izstrādē sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" ar ekspertiem ir ieguldījusi daudz pūļu un laika. Ja līdz šim ģimenes valsts pabalstam no valsts budžeta tika atvēlēti 117 miljoni eiro, tad nākamajā gadā tie būs jau 200 miljoni.

Droši par bērnu nākotni

Ģimenes valsts pabalsta reformas rezultātā pabalsts būs mērķtiecīgāks un taisnīgāks. Tas tiks piešķirts par faktiski audzināmo bērnu vecumā līdz 20 gadiem, līdz ir iegūta vidējā izglītība. Tas visās ģimenēs būs vienāds atbilstoši faktiski aprūpējamo bērnu skaitam šajā vecumā, nevis atšķirīgs, kā tas ir pašreiz, kad izmaksas tiek veiktas pēc bērna kārtas skaitļa, it kā vecākais bērns būtu "vērtīgāks" par jaunāko. Tādējādi ģimenē, kurā jau divi bērni ir izauguši un strādā, par vienu bērnu tiek izmaksāti 34,2 eiro, bet jaunā ģimene par diviem bērniem saņem vien 44,2 eiro. Šādas greizas izmaksas kārtības nav nekur citur. Arī kaimiņos Lietuvā un Igaunijā izmaksa notiek atbilstoši bērnu skaitam ģimenē, nevis to piedzimšanas secībai.

Brīdī, kad demogrāfiskā situācijā Latvijā joprojām ir kritiska, ir būtiski sniegt sistēmisku un visaptverošu atbalstu ģimenēm, iedrošināt un atbalstīt vecākus lemt par labu bērnu nākšanai pasaulē. Šobrīd jaundzimušā ienākšana ģimenē ir saistīta ar strauju ienākumu kritumu abiem vecākiem, turklāt katra nākamā bērna dzimšana samazina ģimenes dzīves finansiālo kvalitāti. Ilustrācijai – ģimenē, kur abi vecāki katrs pelna 730 eiro mēnesī (no bruto algas 1000 eiro, pēc nodokļu nomaksas), ienākumi uz vienu personu mājsaimniecībā samazinās ar katru bērnu – ar diviem bērniem ģimenē šī summa ir 390 eiro uz vienu personu, bet ģimenē ar 4 bērniem – vairs tikai 277 eiro. Pēc jaunās reformas ieguvējas būs visas ģimenes, jo pabalsts par katru bērnu tiks palielināts būtiski un – rēķinot uz vienu personu mājsaimniecībā – vismaz nedaudz izlīdzinās ienākumu līmeni.

Savukārt, lai novērtētu kuplo ģimeņu vecāku ieguldījumu bērnu audzināšanā un arī ar uzviju kompensētu pabalsta apmēra samazinājumu tām ģimenēm, kurās ir divi vai vairāk pieaugušu bērnu un viens palicis valsts pabalsta saņemšanas vecumā, reformas kompleksa sastāvdaļa ir jauna atbalsta programma sociālās stipendijas veidā augstākās izglītības iegūšanai. Tā paredzēta jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm un mazinās vecāku finansiālo slogu attiecībā uz jauniešu studijām.

"Studētgods" – iespēja daudzbērnu ģimeņu jauniešiem

Sociālā stipendija "Studētgods" jaunās reformas ietvaros ir paredzēta daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kuru vecākie bērni pēc vidusskolas beigšanas uzsāks mācības koledžā vai studēs bakalaura programmā. Šī stipendija 160 eiro apmērā ik mēnesi tiks maksāta līdz 25 gadu vecumam. Programmu paredzēts uzsākt jau ar šī gada pirmo septembri, un stipendiju varēs saņemt 2021./2022 mācību gadā pilna laika klātienes pirmajā kursā iestājušies studenti. "Studētgods" stipendija ir veids, kādā mēs paplašinām atbalsta mehānismu loku daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Tā vērsta arī uz jauniešu iedrošināšanu un iespēju iegūt augstāko izglītību, celt savu konkurētspēju darba tirgū, galu galā arī saņemt lielāku atalgojumu un vienlaicīgi sniegt savu pienesumu valsts labklājības veidošanā.

Sistēmiska pieeja ģimeņu atbalstam

Ģimenes stabilitāte cieši sasaucas ar lēmumu par atbalstu bērnu nākšanai pasaulē. Vecāki izsver daudzus aspektus, kas saistīti ar nākamās atvases ierašanos, un valsts uzdevums ir radīt drošības sajūtu, kas noteikti stipri sniedzas pāri ģimenes valsts pabalstam kā tādam, tas ir tikai viens zobrats lielajā mehānismā. Tūlīt varēsim pretendēt uz ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem, kuri būtu mērķtiecīgi jāiegulda, lai radītu jaunas darbvietas, veicinātu pārkvalifikācijas izglītību un reģionus padarītu konkurētspējīgus. Tikai vidē, kur ir stabils un pienācīgi atalgots darbs, pieejams bērnudārzs, pamatskola un kvalitatīva interešu izglītība, ir iespējams pilnvērtīgi un droši audzināt bērnus. Reģionos izglītības iestādes tiek slēgtas pamatā tieši sarūkošā bērnu skaita dēļ, un tam seko jau lavīnas efekts – reģionu iztukšošanās.

Savs, pietiekami plašs mājoklis arī ir viens no priekšnoteikumiem izvēlei par labu vairākiem bērniem ģimenē. Jau šobrīd mājokļu programmā "Balsts" daudzbērnu ģimenēm ir iespēja iegūt valsts subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai. Arī šīs subsīdijas ir atbalsts ģimenes lēmumam par labu vairākiem bērniem. Šī pusgada pieredze programmas īstenošanā norāda, ka tieši reģionos šo atbalstu izmanto ar lielāku intensitāti. Tomēr valsts mājokļu pieejamības politikai ir jābūt daudzšķautnainākai – plašs īres dzīvokļu fonds pašvaldībās, ekonomiska tipa ģimenes māju vai dvīņumāju programma ar pašvaldību iespēju uz savas zemes piedāvāt ģimenēm nomu ar izpirkuma tiesībām. Tā, lai arī jaunās ģimenes, kas vēl tikai plāno bērnu, var izveidot stabilus pamatus bērna ienākšanai ģimenē.

Reforma ir tikai viens posms

"Demogrāfisko lietu centrs" (DLC) līdz šim izstrādājis daudzus risinājumus ģimeņu atbalstam, panākot to ieviešanu, un turpina aktīvi virzīt arī citas iniciatīvas, kas saistītas ar pārmaiņām jomās, kas tieši saistītas ar bērna audzināšanai labvēlīgas vides radīšanu.

Drīzumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā nonāks DLC izstrādātais sistēmisks risinājums pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas un izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Mums jāpanāk, lai bērna intereses ir centrālās un vecākam ir brīva izvēle, kā parūpēties par paša bērnu. Rūpes par bērniem nedrīkstētu būt atkarīgas no pašvaldības "labās gribas" vai bieži – negribas. Visā Latvijā rindā uz bērnudārzu ir vairāk nekā 10 000 bērnu, vietu trūkst, bet lielākā daļā pašvaldību līdzfinansējuma privātam bērnudārzam nesedz šī pakalpojuma izmaksas. Te noteikti jāizceļ Babītes pašvaldība, kur tas ir 364 eiro apmērā. Ne visās pašvaldībās tiek sniegts atbalsts aukļu pakalpojumam, un vairumā gadījumu tā apmērs ir neatbilstošs. Pozitīvs piemērs ir Olaines un Ķeguma novads ar 215 eiro atbalstu. Tomēr nevienā pašvaldībā netiek dota iespēja pašam vecākam, pieskatot savu bērnu, saņemt šo auklēm pienākošos atbalstu, pat ja mamma pati ir strādājusi par aukli.

Tad nu vecāki ir spiesti izdomāt "shēmas" – "krusteniski" reģistrē un deklarē, ka pieskata citu bērnu, bet kāds no tā bērna vecākiem vai vecvecākiem savukārt viņu bērnu... Protams, rūpējoties par savu bērnu pašiem. Tā nav cienīga valsts politika! Par atbilstošām izmaiņām ir iestājušies arī 10 155 balsstiesīgie pilsoņi, parakstoties zem Sintijas Šternas iniciatīvas "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem". "Demogrāfisko lietu centra" izstrādātajā modelī ir paredzēts noteikt līdzfinansējumu vismaz 70% apmērā no PII izmaksām ne vien aukļu pakalpojuma sniedzējiem, bet arī vecākam, kurš izvēlas būt kopā ar savu bērnu līdz viņa 3 gadu vecumam. Visi eksperti un bērnu psihologi ir vienisprātis, ka tieši vecumā līdz 3 gadiem vislabākais bērna attīstībai ir pašu vecāku rūpes.

Vēl minēšu vienu no prioritārajām lietām, kas jau kopš 2016. gada ir "Demogrāfisko lietu centra" darba kārtībā, taču līdz šim taisnīgam risinājumam ir pietrūcis koalīcijas veidojošo partneru politiskās gribas. Tas ir par nepelnīto pensijas samazinājumu, kas rodas tieši sievietēm, kuras ir rūpējušās par bērnu. Mātei, dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, iemaksas pensiju kapitālā būtiski krītas, valsts tās neveic pienācīgā apmērā, kas rezultējas vēlāk, saņemot mazāku pensiju. Šī netaisnība nekavējoties ir jānovērš, un papildus tam pensiju kapitāls būtu jāpapildina ar vismaz 1% no katra bērna veiktajām sociālajām iemaksām, vai arī par katru izaudzināto bērnu jāpiemēro procentuāls koeficients pensijas kapitāla pieaugumam.

Šobrīd, kad valdība ir parādījusi, ka ģimenes ar bērniem ir prioritāte, ir pamatotas cerības, ka visas iepriekš minētās iniciatīvas izdosies realizēt pilnā apmērā, lai tiktu pienācīgi novērtēts krietnu vecāku devums bērnu audzināšanā un šodienas ieguldījumi ilgtermiņā veicinātu tautas ataudzi.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Demogrāfija Ģimene Imants Parādnieks Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam