Ināra Pētersone: Kurš valsts pārvaldi atstājis novārtā?
Foto: LETA

Nu jau pusgadu kā nestrādāju valsts pārvaldē, un atskatoties uz laiku, kāds tas bijis gan pēdējo mēnešu laikā, gan iepriekšējos gados, gan arī manas darbības beigu posmā Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ir skaidrs, ka situācija tajā neuzlabojas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ir izveidojusies situācija, kad katras valsts pārvaldē esošās iestādes vadītājs ķepurojas pats saviem spēkiem, mēģinādams strādāt tā, kā viņš pats to saprot, katra iestāde izvirzot savus mērķus. Iemesls tam ir vienkāršs – nav "cepures", kas varētu valsts pārvaldi vadīt, saturēt kopā. Šādas "cepures" funkcija, manā skatījumā, Latvijā ir Valsts kancelejai (VK), kam, manuprāt, būtu jārūpējas par valsts iestāžu attīstību, virzību uz kopīgiem mērķiem, bet tas ir atstāts novārtā.

Jāsaprot, ka katrs valsts pārvaldē strādājošais, tāpat kā jebkurš cits, ir tikai cilvēks: ar savām iemaņām, zināšanām un stratēģisko redzējumu. Rezultātā, katra no šīm iestādēm virzās savā virzienā, atbilstoši tam, kā katras iestādes vadītājs ar savu komandu redz iespējamo attīstības scenāriju. Valsts pārvaldei nav vienots mērķis, skaidri uzdevumi. VK pašreiz sagatavo Ministru kabineta sēdes un Valsts sekretāru sanāksmes, koordinē dokumentu apriti, tagad arī organizē atlases procesu iestāžu vadītāju vakancēm. Bet ar to nepietiek! Nozīmīgi jautājumi, problēmas valsts pārvaldē netiek risinātas un ja arī tiek, tad pienācīgi netiek skaidroti, iesaistīti, uzklausīti valsts iestāžu vadītāji.

Ilgu laiku esmu strādājusi VID, tāpēc vislabāk varu izskaidrot situāciju, raugoties caur šīs iestādes prizmu. Man šķiet, ka būtu loģiski, ja pāri visam būtu VK virsvadībā izstrādāts stratēģiskais redzējums, kam atbilstoši būtu izstrādāts katra resora, VID gadījumā, Finanšu ministrijas darba plāns, kam savukārt sekotu konkrēti uzdevumi VID. Latvijā šāda kaskāde secīgi, pārdomāti nav izveidota. Valsts kontrole, veicot revīziju VID, aizrādīja, ka vispirms savu darba stratēģiju izstrādājis VID, kam secīgi laikā sekojusi Finanšu ministrijas, bet kopīgas valsts pārvaldes līmenī vispār nav, tāpat arī uzdevumu kaskadēšanas no augšas neesot.

VID par to saņēma pārmetumus, joprojām domāju, ka nepamatoti! Vai iestādes vadītājam jāuzņemas atbildība par šīs stratēģijas secīgas kaskādes neesamību valsts pārvaldē? Ja "cepure" to neizstrādā, vai iestādes vadītājs to var ietekmēt?!

Svarīga loma valsts pārvaldē ir dažādu iestāžu sadarbībai. Piemēram, lai optimāli notiktu darbs uz valsts robežas, jābūt labai sadarbībai starp muitas dienestu un Pārtikas veterināro dienestu (PVD) dokumentu aprites jomā. Realitāte ir tāda, ka, ja VID vadība ar PVD vadību vienojas par neapgrūtinātu dokumentu apriti, tā notiek, savukārt, ja abu šo dienestu vadītājiem vienoties neizdodas – nenotiek. (Minēto lūdzu uztvert tikai kā piemēru, jo VID un PVD sadarbība ir ļoti laba!)

Normāli būtu, ja VK vai Starpresoru koordinācijas centra līmenī šī dažādu dienestu sadarbība, attīstība tiktu koordinēta, tādējādi mazinot administratīvos šķēršļus uzņēmējiem, un nepaļaujoties tikai uz divu cilvēku rakstura īpašībām, spēju savā starpā vienoties par darba pilnveidošanu. Nereti, lai likvidētu kādu administratīvo šķērsli uzņēmējam, darbi veicami vairākām iestādēm: viena iestāde juridiski par to ir atbildīga, bet atrisināt to var tikai tad, ja to izprot cita iestāde un sniedz atbalstu jautājuma atrisināšanā, nereti tam abām iestādēm jāiegulda arī finanšu līdzekļi.

Tāpat, ja izveidojas neordināra situācija, iestādes vadītājam nav kam paprasīt padomu, jāpaļaujas vienīgi uz savu pieredzi, zināšanām. Joprojām arī nav informācijas par to, ka VK rīcībā būtu izstrādāts valsts pārvaldes attīstības stratēģiskais plāns, un tas nozīmē, ka katra valsts iestāde "sitīsies" pa savam, un tas nav normāli.

Mums ir izstrādāti daudz, sadrumstaloti plāni, kuri nereti ir pretrunā viens ar otru, bet viena: gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldei skaidra, saprotama nav! Skaidrs, ka nevar prasīt, lai ar valsts iestāžu darba koordinēšanu nodarbotos Ministru prezidents – ja viņš to darītu, viņam laiks neatliktu nekam citam, un tas nebūtu pareizi. Savukārt katrs konkrētais ministrs var risināt tikai tos jautājumus, kas ir svarīgi konkrētajam resoram. Tāpēc savulaik tika izveidota gan VK, gan Starpresoru koordinācijas centrs, lai būtu institūcija, kas izstrādā valsts pārvaldes attīstības plānu un koordinē tā realizāciju. Valsts pārvaldei jābūt kā puzlei, kurā katrai šūniņai ir savs paveicamais darbs kopīga mērķa sasniegšanai. Taču, lai šis process varētu veiksmīgi notikt, kādam tas ir jāmenedžē. Un vajadzības gadījumā jāskaidro pieņemtie lēmumi, rīcība, jāaizstāv valsts pārvalde un tajā strādājošie!

Šobrīd ir sajūta, ka nevienam neinteresē, kas notiek valsts pārvaldē, kas notiek ar valsts pārvaldē strādājošajiem. Pavisam neapskaužama situācija izveidojusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Vai tiešām, nu jau bijušais, KNAB priekšnieks nebija pelnījis, lai kāds izskaidrotu iemeslu, kāpēc viņš netika pāri pirmajai, dokumentu kārtai? Neticu, ka visus šos gadus KNAB ir vadījis cilvēks, kuram kaut kas ar to nav bijis kārtībā?! Un, ja tomēr nav, tad kāpēc tas tika pieļauts? Iztrūkstot paskaidrojumam, veidojas nevajadzīgas sazvērestības teorijas, intrigas. VK direktors publiski ir paziņojis, ka KNAB neesot klasiskā valsts pārvalde, savukārt VK neesot nepieciešamās kvalitātes, lai strādātu ar KNAB vadītāja izvēli, problēmām.

Faktiski tādā veidā tika atzīta savas līdzšinējās darbības kļūda. VK vadītājam skaļi paziņot, ka nav ne jausmas, kā strādāt ar kādu savā pārziņā esošu jautājumu, turklāt pēc konkursa, ir neprofesionāli. Ja nav pietiekamu zināšanu, tad tās jāapgūst! Turklāt tas jādara pirms jautājuma risināšanas uzsākšanas!

Nav tā, ka cilvēki uz valsts pārvaldi dodas vai nedodas strādāt tikai atalgojuma, sociālo garantiju dēļ – ļoti svarīgs ir darba novērtējums. Cilvēkam ir jāsaprot, vai tam, ko viņš dara, ir jēga, vai tas sabiedrībā tiek akceptēts. Ir svarīgi, lai sabiedrība saprot, kas un kāpēc valsts pārvaldē notiek, kāpēc tiek īstenots viens vai otrs pasākums. Ar katru mēnesi šī pārliecība rūk, vismaz man. Šobrīd vairs pat nevar teikt, ka valsts pārvalde Latvijā ir "nolikta uz ceļiem" – tā ir rāpus. Šo situāciju ir pieļāvusi iztrūkstošā "valsts pārvaldes cepure", to ir stimulējuši arī medīji, soctīklu komentētāji, arī valdības pārstāvji, deputāti. Lai celtu savu personību, arvien biežāk tiek izmantota samazgu gāšana pār valsts pārvaldi, ierēdņiem, neiedziļinoties jautājumā, necenšoties noskaidrot patiesību. Sen ir aizmirsts, kurš mūsu valstī pieņem likumus, izdod MK noteikumus, kurš par ko atbild! Atbildība par visu notiekošo tiek prasīta vienīgi no ierēdņa. Tieši tas ir būtiskākais iemesls, kāpēc ir grūti atrast piemērotus kandidātus vadošiem amatiem.

Kamēr visi šie jautājumi nebūs atrisināti, būs grūti sagaidīt, ka sabiedrība izprastu, cienītu valsts pārvaldi un tajā notiekošos procesus un spēcīgi vadītāji rautos tur strādāt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts kanceleja VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form