Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis un iesniedzis Finanšu ministrijā ziņojumu par izveidojušos kritisko situāciju dienestā ar darbinieku atalgojumu. Dienests, kas ikdienā atbild gan par nodokļu iekasēšanu, to uzraudzību un piedziņu, gan par preču drošu kustību starp ES un trešajām valstīm, kas šobrīd ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka Latvija robežojas ar divām lielām agresorvalstīm, un tas papildus ierastajiem pienākumiem uzdod uzraudzīt ES noteikto sankciju ievērošanu.
Protams, varam teikt – kurš gan sev negrib lielāku algu un, ja nu VID ierēdni neapmierina saņemtais atalgojums, lai dodas strādāt uz privāto sektoru. VID apkopotā informācija liecina, ka šobrīd situācija izveidojusies ļoti kritiska, arvien vairāk darbinieku dienestu pamet, bet jaunus vietā nevar atrast. VID darbā nepieņem "ierēdņus" – tur pieņem IT speciālistus, finansistus, juristus, analītiķus utt. Citiem vārdiem sakot, pieņem speciālistus, kas ir ļoti pieprasīti gan valsts, gan privātajā sektorā, un tas nozīmē, ka darbinieku piesaistē konkurē brīvā tirgus apstākļos. Turklāt liela darbinieku maiņa būtiski ietekmē darba un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Šajā kontekstā jāatgādina, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad aktualizējas jautājums par VID darbinieku atalgojumu. Jau 2016. gadā, pirms es nolēmu atstāt VID ģenerāldirektores amatu, tika aktualizēts jautājums par atalgojumu šajā iestādē – bija skaidrs, ka tas ir nekonkurētspējīgs. Turklāt paralēli sabiedrība uzstājīgi pieprasīja būtiski samazināt darbinieku skaitu. Ņemot vērā Saeimas pieņemtos sarežģītos, lielus administratīvos resursus prasošos nodokļu likumus (Cik resursu neprasa iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana vien!), tas bija liels izaicinājums. Pārskatījām visus procesus, ko var vienkāršot, automatizēt, no kā var atteikties, un pakāpeniski sākām samazināt darbinieku skaitu, lai tādējādi neciestu nodokļu maksātāji, bet rastu finansējumu atalgojuma palielināšanai.
Arī pēc manas aiziešanas no VID šis process turpinājās. Toreiz pēc Finanšu ministrijas vadības iniciatīvas valsts līmenī tika izveidota īpaša atalgojuma skala. Jānorāda, ka pēdējos gados VID tika uzdoti lielus resursus prasoši papildu pienākumi, kas saistīti ar "valsts atbalsta sniegšanu pandēmijā finansiāli cietušajiem". Diemžēl, bet joprojām nav atrisināta kāda būtiska problēma – ar tiem līdzekļiem, kas tiek piešķirti VID, un darbinieku skaita samazināšanu šīs algu skalas realizācijai finansējuma nepietiek. Ir radīti priekšnosacījumi, bet nav iespējas to realizēt. Atbilstoši VID aprēķiniem, lai iestāde varētu maksāt atbilstoši šai atalgojuma skalai, būtu jāatbrīvo vēl ap 40% darbinieku. Taču, lai ietu šo ceļu, vispirms jāpieņem jauni nodokļu likumi, kuri ir vienkārši un kuru administrēšana neprasa tik daudz cilvēkresursu, un nodokļu maksāšanas kultūrai jābūt pavisam citai. Jāpiebilst, ka, arī realizējot šo atalgojuma skalu, VID speciālistu mēnešalga joprojām būtiski atpaliktu no tirgū piedāvātā.
Var jau atkal teikt – lai taču VID samazina to darbinieku skaitu un atlikušie 60% strādājošie saņem lielāku atalgojumu, bet... VID šobrīd ir uzdots veikt dažādas funkcijas, sniegt daudz dažādu pakalpojumu, un tā visa izpildei ir nepieciešams noteikts darbinieku skaits – ar noteiktām zināšanām un prasmēm. Katrs cilvēks, lai cik ātrs un čakls viņš būtu, darba dienā spēj izdarīt noteiktu darba apjomu.
Neveicot fundamentālus priekšdarbus no likumdevēja puses un vēl samazinot darbinieku skaitu vai arī panākot, ka viņi aiziet strādāt uz labāk apmaksātām darbavietām privātajā sektorā, jārēķinās, ka jau ātri vien var iestāties tās sekas, par ko VID publiski jau ir brīdinājis: "Samazināsies elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbības laiks no pašreizējā 24/7 režīma uz mazāku, nodrošinot tā darbību darba dienās no plkst. 8 līdz 17; gada ienākumu deklarācijas netiks izskatītas trīs mēnešu laikā, bet, piemēram, pusgada; samazināsies slodžu skaits darbam ar konsultatīvo tālruni, kas nozīmē mazāk apkalpotu nodokļu maksātāju zvanu skaitu dienas laikā; saruks slodžu skaits darbam ar klientu apkalpošanu klātienē, kas nozīmē ilgāku gaidīšanas laiku uz konsultāciju..." Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi.
Te nav runa par kaut kādām VID kaprīzēm, bet gan dzīves realitāti. Situācija, līdzīga kā būvniecībā, "ātri, lēti un kvalitatīvi vienlaikus" ir faktiski neiespējama. Turklāt tā visa rezultātā cietēja lomā būs nevis politiķi, nevis ministrijas, pat ne pats VID, bet gan nodokļu maksātāji – galvenokārt uzņēmēji, kuriem bremzēsies uzņēmējdarbība, jo vienkārši nebūs, kas viņus savlaicīgi apkalpo.
Turklāt šī brīža ģeopolitiskajā situācijā runa vairs nav tikai par pakalpojumu pieejamību un cilvēku sociālo aizsardzību, bet arī mūsu valsts drošību. Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, veicot Eiropas Savienībā pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanas kontroli, VID ir jānodrošina visu sankcionēto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Tādējādi muitas amatpersonas ir viens no galvenajiem Latvijas valsts iekšējās drošības pamatiem un faktiski atbild par Eiropas Savienības vienotā tirgus un sabiedrības aizsardzību. Militārais konflikts ļoti lielā mērā izmainīja ne tikai kravu pārvietošanas maršrutus starptautiskajā tirdzniecībā, bet nepārprotami radīja drošības un drošuma draudus ne tikai Latvijas valsts drošībai, bet arī Eiropas Savienības ārējās robežas un interešu aizsardzībai.
Eiropas Savienības muitas dienestiem kā vienotas muitas politikas īstenotājiem nākas saskarties ar vēl iepriekš nebijušiem izaicinājumiem – pārorientēt muitas kontroli, liekot uzsvaru uz drošības aspektu. Muitas kompetence līdz šim bija koncentrēta uz sektorālo sankciju piemērošanu preču līmenī, taču šobrīd ir jauni pienākumi saistībā ar finanšu sankcijām fiziskām un juridiskām personām un šo personu darbības ierobežošanu, kārtojot muitas formalitātes. Šādos apstākļos grūti iedomāties situāciju, ka šo darbu veic cilvēki, kuru bruto alga nesasniedz pat 1000 eiro robežu, bet tieši tā tas mūsu valstī notiek. Manuprāt, to nevar nodēvēt par drošību veicinošu faktoru.
Nupat maijā profesors Arnis Sauka prezentēja ikgadējo ēnu ekonomikas indeksu, un tas pēdējos gados pieaug. Ja mēs, sabiedrība, vēlamies, lai darbs "ēnu ekonomikas apkarošanā" būtiski uzlabotos un tiktu iekasēts vairāk nodokļu, uzlabotos uzņēmējdarbības vide, tiem cilvēkiem, kuri veic šo sarežģīto, nozīmīgo darbu, ir jāsaņem atbilstošs atalgojums. Savukārt tos, kas joprojām uzskata, ka VID strādā "liekēži", "kafijas dzērāji", aicinu uzdrošināties un pieteikties darbā, jo vakanču ir daudz, gan jau atradīsiet arī savām zināšanām un prasmēm atbilstošu, turklāt tur taču "nekas nav jādara". Tad pēc kāda laika ar jums esmu gatava padiskutēt, kā ir īstenībā, kā saka: "Nepamēģināsi, nezināsi!"