Ceturtās zinātniskās un tehnoloģiskās revolūcijas straujā attīstība, lielie dati, mākoņdatošana, blokķēdes, 5G un citu tehnoloģiju izmantošana ir padarījusi cilvēku pārvaldības digitalizāciju arvien acīmredzamāku. Angļu valodā tam ir radīs speciāls termins – intelligentization. Savukārt latviešu valodā tikai pavisam nesen Valsts valodas centrs ierosinājis šo jēdzienu atveidot kā "viediskošana". Kāpēc tieši "viediskošana"?
Angļu valodā bārds intelligent ir smart sinonīms, ko latviešu valodā visbiežāk tulkojam kā vieds. Ar intelligentization tiek domāta viedo tehnoloģiju ieviešana dažādos darba procesos, sistēmās, transportā, piemēram, viedās pašbraucošās mašīnas, dažādas viedās drošības sistēmas aviācijā, elektroniskā robežkontrole ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju, un citos ikdienas pakalpojumos, lai uzlabotu attiecīgos procesus un padarītu tos pēc iespējas precīzākus, drošākus un ērtākus lietotājiem, tādēļ uzsvars šajā gadījumā ir uz jēdzienu viedās tehnoloģijas.
Jēdziena "viediskošana" attīstība meklējama pavisam nesen. Lai gan zinātniskajā literatūrā, pētniecībā pazīstamās Scopus un Web of Science datu bāzēs, pirmā publikācija datēta ar 1993. gadu saistībā ar programmatūras viediskošanu elektromagnētiskā lauka skaitliskajos aprēķinos, šis jēdziens tikai pēdējo dažu gadu laikā atrodams pasaulē vien dažos simtos publikāciju par šo tematu.
Lai paveiktu jebkuru darbu, ir nepieciešamas zināšanas, prasmes un spēja to veikt. Profesijās, kurās zināšanu ieguves metodes ir balstītas sensenās tradīcijās, ir lielāka pretestība pret inovācijām, mākslīgo intelektu un digitalizāciju. Tomēr vairumam tas, vai mums jābūt digitāliem, vairs nav jautājums. Šobrīd svarīgi kļuvis, kā būt kvalitatīvi digitāliem. Turklāt Covid-19 periods piespieda ātri ieviest tehnoloģiskos risinājumus, neatstājot laiku piemērotības un risku izvērtēšanai.
Uzņēmumi ātri atrada tehnoloģiskus risinājumus, lai darbiniekiem būtu piekļuve darbam nepieciešamajiem uzņēmuma dokumentiem. Komandu darbs tika pārorganizēts un procesu pārraudzība veikta citādi. Tam tika izmantota viediskošana – kāds no projektu vadības digitāliem rīkiem, kas pārvalda procesus un seko uzdevumu izpildes statusam.
Turklāt jāņem vērā, ka jaunā paaudze var profesionālo prasmju apguvi sākt citā veidā nekā tradīcijas to paredz; vai funkcijas, kuras ir automatizējamas var un tiek automatizētas; vai jaunpienācējam uzņēmumā viņa prasmju attīstībā uzsvars var tikt likts uz pakalpojuma/ darba pievienoto vērtību, nevis tehnisko izpildi.
Ja turpināsim prasmes mācīt un attīstīt tradicionālā veidā, vai šādi darbinieki būs nepieciešami/vērtīgi pēc jau dažiem gadiem? Tāpēc personāla procesu digitalizācijas jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Covid-19 globālās pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi bija spiesti pārdomāt personāla lietvedības procesus un rast iespējas strādāt attālināti.