Inese Ikstena, Andris Skride: Taupīšana uz veselības aprūpes rēķina valstij izmaksā pārāk dārgi
Foto: Privātais arhīvs

Šī gada februārī, Pasaules vēža dienas priekšvakarā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, izdalot onkoloģiju kā vienu no galvenajām prioritātēm veselības aprūpes jomā. Jaunais vēža uzveikšanas plāns paredz lielāku uzmanību veltīt profilaksei, savlaicīgai slimības atklāšanai un ārstēšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Plāna pasākumu īstenošanai tiek paredzēts novirzīt 4 miljardus eiro. Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ joprojām ir situācijas, kad ārstu prasmēm, pieredzei un zināšanām nav nozīmes, jo viss atduras pret medikamentu un diagnostikas trūkumu. Neviens ārsts ar to nekad nesamierināsies, nedrīkstam samierināties arī mēs, Saeimas deputāti un pārējā sabiedrība.

Ļaundabīgie audzēji un to ārstēšanas rezultāti rada nozīmīgu slogu ne tikai pacientam, viņa ģimenei un veselības aprūpes sistēmai, bet arī visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Naudas izteiksmē vērtējot priekšlaicīgi mirušo pacientu dzīvības, var secināt, ka ļaundabīgo audzēju radītais ekonomiskais slogs ir milzīgs.

2019. gadā, 1614 Latvijas iedzīvotājiem priekšlaicīgi nomirstot ļaundabīga audzēja dēļ, nesasniedzot 64 gadu vecumu, tika zaudēti 14 344 darba gadi, kas nesaražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) veidā ir ekvivalenti aptuveni 373 miljoniem eiro jeb 27% no kopējā veselības aprūpes budžeta. Tā ir tikai nepielūdzama statistika, kas neparāda katras ģimenes ciešanas aiz katra no šiem gadījumiem, bet šoreiz norobežojamies no emocijām, jo mums, ārstiem, tā diemžēl ir ikdiena. Tomēr vēl grūtāk ir iet uz darbu, zinot, ka daļai pacientu varējām palīdzēt ar atbilstošu un savlaicīgu ārstēšanu. Statistikas dati liecina, ka medicīniski novēršamā mirstība ir ap 38% no kopējiem novēršamās mirstības rādītājiem. Reāli radītais slogs naudas izteiksmē ir ievērojami lielāks, jo iekļauj arī zaudējumus, kas rodas tuviniekiem, aprūpējot pacientus. Aprēķini liecina, ka vislielāko ietekmi no visiem ļaundabīgajiem audzējiem rada plaušu un krūts vēzis. Lai arī šāda pieeja var izklausīties ļoti ciniska, iespējams, šādi izklāstot skaitļus, medicīnas nozares skaidrotās problēmas kļūst saprotamākas, vismaz tiem, kas redz arī lielo, valstisko bildi.

Ar kompleksiem risinājumiem – savlaicīgu diagnostiku un tai sekojošu augsti efektīvu ārstēšanu visos slimības posmos – daļu no šī sloga var mazināt. Starptautiskā pieredze liecina, ka ieguldījumi veselībā ir saistīti ar 10 reizes lielāku ekonomisko atdevi, ar nosacījumu, ka veselības aprūpe tiek balstīta uz izmaksu efektīviem risinājumiem ar augstu ekonomiskās atdeves potenciālu.

Inovatīvo medikamentu iespējas

Klīnisko pētījumu dati liecina, ka, pateicoties mērķterapijas līdzekļiem, pacientiem tiek palielināts gan dzīves ilgums, gan tās kvalitāte. Šos rādītājus ietekmē arī savlaicīga un uzlabota diagnostika, piemēram, savlaicīgi atklājot noteiktas gēnu mutācijas un secīgi uzsākot specifisku mērķterapijas lietošanu. Atbilstoši 2020. gada nogalē pieņemtajam 2021. gada budžeta likumam šogad plānots sakārtot plaušu vēža mutāciju testēšanu, kas attiecīgi prasa arī nepieciešamību sakārtot terapijas pieejamību.

Šobrīd visuzskatāmāk par savlaicīgas un efektīvas ārstēšanas spēju mazināt ļaundabīgu audzēju radīto ekonomisko slogu liecina priekšlaicīgās mirstības rādītāji krūts vēža gadījumā. 2010. gadā papildus preventīviem pasākumiem tika uzsākta arī pakāpeniska inovatīvu ārstēšanas līdzekļu apmaksa krūts vēža pacientiem. Salīdzinot ar 2010. gada datiem, krūts vēža ārstēšanas rezultātā šīs slimības radītais ekonomiskais slogs 2019. gadā tika mazināts par 10 miljoniem eiro. Ja mirstības rādītājus analizē arī pacientiem virs 64 gadiem, ikgadējā ekonomiskā atdeve ir par 30% lielāka.

Taču, neskatoties uz visiem uzlabojumiem, šobrīd no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātās iespējas krūts vēža ārstēšanā nenosedz visas medicīniskās vajadzības dažādos ārstēšanas posmos un terapijas potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots.

Citu valstu pieredze liecina, ka, uzlabojoties zāļu pieejamībai, tiek panākts arī priekšlaicīgās mirstības samazinājums. Priekšlaicīgai mirstībai onkoloģijā ir pierādīta tiešā saistība ar ārstniecisko līdzekļu skaitu, kas ir pieejami ļaundabīgu audzēju ārstēšanai. Pieaugot pacientu ārstēšanai pieejamo medikamentu skaitam, priekšlaicīgā mirstība samazinās. Vislielākais priekšlaicīgās mirstības samazinājums tiek novērots desmit gadus pēc zāļu reģistrācijas, kad attiecīgā medikamenta lietošana ievērojami palielinās un kļūst par ikdienas klīniskās prakses rutīnas sastāvdaļu. Liela nozīme ir arī ārstēšanas uzsākšanas laikam. Jebkurai terapijai ir jābūt uzsāktai savlaicīgi, novēlota ārstēšana, pat par dažām nedēļām, ir saistīta ar statistiski nozīmīgu mirstības pieaugumu.

Situācija ar inovatīvo medikamentu onkoloģijā pieejamību Latvijā

  • Latvijā laikā no 2015. līdz 2018. gadam vidējais laiks no onkoloģijas zāļu reģistrācijas Eiropas Zāļu aģentūrā līdz iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) bija 981 diena – visilgākais laiks starp Eiropas valstīm. Dānijā šis rādītājs bija 86 dienas.
  • Vēža ārstēšanai pieejamie inovatīvie medikamenti: Latvijā – 34, Igaunijā – 49, Lietuvā – 60.
  • Vēža ārstēšanas izmaksas Latvijā ir 57 eiro uz iedzīvotāju – trešais zemākais rādītājs Eiropā; 13 eiro uz iedzīvotāju par medikamentiem – ceturtais zemākais rādītājs Eiropā.
  • Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta aplēsēm ir nepieciešami 28 miljoni eiro onkoloģijas medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.
  • Saskaņā ar NVD aprēķiniem uz informatīvā ziņojuma apstiprināšanas brīdi, lai nodrošinātu pacientu terapijas turpināšanu un uzsāktu arī jaunu pacientu ārstēšanu ar jau kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem inovatīvajiem medikamentiem, 2020. gadā veselības aprūpes deficīts sasniedza 12 777 400 eiro.
  • Skatot 2021. gada budžetu, vairākas organizācijas norādīja uz nepieciešamību atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu medikamentiem. Tāpat bija arī vairāku frakciju deputātu priekšlikumi par finansējuma palielināšanu onkoloģijas medikamentiem. Papildus 2021. gadam piešķirtais finansējums inovatīvo zāļu onkoloģijā iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai 1 146 511 eiro apmērā ne tuvu nenosedz pašreizējās vajadzības. Turklāt, neatrodot finanšu līdzekļus kompensējamo medikamentu iekļaušanai KZS, veidosies vēl lielāks deficīts un pacienti nesaņems dzīvību glābjošu terapiju.

Nākotnes vīzija un citu valstu pieredze

Veselības nozare ir galvenais ekonomikas virzītājspēks. Ieguldījumi iedzīvotāju veselībā potenciāli rada pienācīgas un iekļaujošas darbavietas, palielinot sociālo aizsardzību, cilvēku un veselības drošību, taisnīgumu, kā arī palielina ekonomiskās izaugsmes iespējas.

Ir statistiski pierādīta saistība starp potenciāli zaudēto mūža gadu skaita samazinājumu un iedzīvotāju paredzamā dzīves ilguma pieaugumu. Šobrīd viszemākais priekšlaicīgās mirstības rādītājs ir Šveicē – 161 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, standartizētais priekšlaicīgās mirstības rādītājs tur ir par 70% zemāks nekā Latvijā. Analizējot šīs valsts vēsturiskos rādītājus, var redzēt, ka šobrīd kopējie izdevumi veselībai ir vieni no augstākajiem Eiropas valstu vidū, no tiem valdības izdevumi veselības sistēmas finansēšanai ir ap 64%. Izvērtējot Šveices rādītāju dinamiku, var redzēt, ka, palielinoties finansējumam veselībai, tiek ievērojami samazināta iedzīvotāju priekšlaicīgā mirstība, pieaug iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, kā arī ir vērojama kopējā valsts ekonomiskā izaugsme. Šveice šajā gadījumā ir tikai piemērs, jo šis princips vienādi darbojas visās valstīs. Arī trīs Baltijas valstu salīdzinājumā Latvijas novēršamās mirstības rādītāji ir augstāki salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju – 521 uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā salīdzinājumā ar 487 un 385 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju Lietuvā un Igaunijā. Arī valdības izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir zemāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Cik ilgi vēl varam atļauties šādu veselības sistēmu?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form