Foto: Publicitātes attēli
Izlasot interneta vietnē "zinas.nra.lv" 27.09.2011. publicēto Elitas Veidemanes interviju ar investīciju baņķieri, finanšu konsultanta IBS Prudentia partneri Ģirtu Rungaini, kurā viņš norāda uz Latvijas elektorātam raksturīgajiem "laimes lāča vēlēšanu balsojumiem", nākas secināt, ka pēdējo dienu notikumi uz Latvijas "lielās politikas skatuves", aizgājuši šo pašu ceļu-atbildības novirzīšanu uz "laimes lāci" (Valdi Dombrovski), kas visu atrisinās.

Grūti pat pirmajā brīdī iztēloties, kaut ko tik haotisku, kā jaunievēlētās Saeimas koalīcijas veidošanas procesu. Otrajā brīdī, Latvijā notiekošais, atgādina vienu no lielākajām Maskavas maģistrālēm-Dmitrovskas šosejas satiksmes plūsmu, kur pa ātrgaitas joslu traucas Aston Martin, tam priekšā, nekur nesteidzoties, izgriež Lada Kalina, tai pašā mirklī pāri šosejas sešām joslām skrien šerpa kundzīte ar pārtikas maisu, tur pat blakus ceļa malā, aizņemot vienu braukšanas joslu, apstājušās divas kravas mašīnas, kuru vadītāji skaidro viens otram, kurš kuram iepriekšējā krustojumā nav devis ceļu, un tam visam pa vidu, vicinot zizli, cenšas veikli izspraukties policista k-gs, lai par braukšanas ātruma pārsniegšanu apstādinātu tuvojošos 'Mercedes-Benz' G-klases apvidus automobili. Viss šis process nelielā ceļa intervālā samudžinās, sapinas, saplūst vienā lielā troksnī un kņadā, kurā jau vairs neviens no satiksmes dalībniekiem nevar neko ne saredzēt, ne sadzirdēt, ne saprast. Vēl sarežģītāk paliek, kad haotiska uzvedība sāk izpausties ne vien ceļa satiksmē kopumā, bet arī transportlīdzekļu pasažieru starpā. Viens grib izkāpt, un skriet uz tuvāko metro staciju, otrs-apgriezt transportlīdzekli pie tuvākās iespējas, lai brauktu pa citu šoseju, trešais pašaizliedzīgi sēdēt turpat "līdz uzvarai". Tā visa rezultātā pirmie tiek vainoti sasteigtībā, otrie-nekonsekvencē, trešie-spītībā. Neviens, protams, nevēlas neizbraucamu satiksmes plūsmu, visi par to sūkstās un lamā, kā kaut ko nejēdzīgu un nogurdinošu, paši vienlaikus turpinot darīt visu, lai vēl vairāk sarežģītu jau tā apgrūtināto virzīšanos uz priekšu.

Atgriežoties pie valstī notiekošajiem procesiem, paliek atklāts jautājums, vai maz kāds uz šī visa partiju sarunu pretrunu fona var pateikt, kas tad īsti ir un vai vispār vēl ir tas vienojošais uzdevums, kuru partijas redz kā atskaites punktu tuvākajiem trīs gadiem. Izskatās, ka vienīgais, kas ienācis prātā jaunievēlētajam deputātu kopumam-atrast kādu, kurš tomēr uzņemsies "laimes lāča" lomu, un sakārtos visu šo neorganizēto jezgu, atvieglojot visiem tālākā ceļa mērošanu un vēl pie tam katram savā virzienā. Tas viss atsauc atmiņā slaveno I.Krilova fabulu par "Gulbi, līdaku un vēzi", kurā katrs vilka vezumu uz savu pusi.
Politikas veidošana bez partiju izveidošanas mūsdienās ir neizbēgama, un visur, kur norisinās sabiedriskie procesi, ir vērojamas gan domstarpības, gan viedokļu sakritība. Tomēr rodas sajūta, ka 11.Saeimas koalīcijas veidošanas procesā patmīlības, neiecietības, un aplamību apmēri noveduši vienīgi pie viedokļu šķelšanās, un tas viss uz absolūtas demagoģijas un cīņas ar "labo un ļauno" fona.

Tāpēc vienīgais, ko šajā domu apmaiņu krustpunktā atliek novēlēt koalīcijas veidotājiem ir Valstiskā apziņa, paliekot malā partejisko domāšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!