Tas liek domāt, ka latviešu "lielpolitikai" nav sava satura, un tās galvenais un vienīgais uzdevums - nepārtrauktu mākslīgu pretstatu caur "savējo" un "pretinieku" elementu kultivēšana, aizvien izteiksmīgāk atšķaidot to visu ar tuvu konfabulācijas, kas ir viens no paramnēzijas veidiem, stāvoklim līdzīgām runām par lielā Austrumu kaimiņa interesēm varas pārņemšanā Latvijā. Šobrīd sāk izskatīties, ka valdošās aprindas vairs nepiešķir lielu nozīmi ne sevis pašas radīto pretstatu iemesliem, ne to sūtībai.
Redzot šo nepārtraukto valsts vīru un sievu iekšējo un ārējo konfrontāciju, rodas pārliecība, ka labāk gulēt dziļā miegā, lai, runājot mūsu literatūras dižgara Kārļa Skalbes vārdiem: jaunais cilvēks netiktu apsūdzēts, "ka pašā tanī divdesmit ceturtā miega mēneša naktī, kad visi gulēja svētā mierā, esi pārdroši atstājis savu guļu vietu, izgājis ārā un kliedzis tā, ka vesels apgabals ir iztraucēts no miega. Troksnis ir bijis tik satricinošs, ka daudz pilsoņu vairāk naktis nav varējuši mierīgi iemigt. Tu esi pārkāpis šās zemes svētāko likumu: miegu, - un tā esi izdarījis lielāko noziegumu, kuru kāds cilvēks var izdarīt: miega traucēšanu."
Tomēr, dienu no dienas vēlmi "pamosties" varētu pielīdzināt slimību diagnožu kodam ar nosaukumu "valstiskās apziņas sindroms". Valstiskās apziņas termins nav līdz galam nodefinēts ne politisko, ne juridisko terminu vārdnīcās, tomēr, vadoties pēc psiholoģijas teorijas pamatiem, šīs parādības galvenās iezīmes izpaužas valsts iedzīvotāju izpratnē par sabiedrības interesēm kopumā un pretreakciju uz valsts varas nespēju šīs intereses sabalansēt. Varētu teikt, ka bez valstiskās apziņas sabiedrība kā kopums nevar pastāvēt. Šeit jāprecizē, ka valstiskā apziņa nav kaut kāds nenosakāms lielums, ar ko var kārtējo reizi spekulēt visas sabiedrības vārdā.
Valstiskā apziņa ir katra konkrētā indivīda apziņas stīga, kas atspoguļo valstī notiekošo caur konkrētu pieredzes un zināšanu prizmu. Proti, minētais lielums iekļauj sevī valsts iedzīvotāju ikdienas attieksmi pret valsts varu un politiskās elites uzvedības modeli to mijiedarbībā. Un, jo vairāk sabiedriskie procesi nonāk pretrunās, jo lielāka vēlme politikas veidotājiem nonivelēt tos vismaz cilvēku prātos. Taču, lai traucētu cilvēka prātam aptvert apkārt notiekošās nejēdzības un pretrunas, būtu kā minimums jānoliedz šo nejēdzību un pretrunu esamība vai nu jācenšas kopīgiem spēkiem kultivēt "pareizo domāšanas kultūru", kas noved pie tā, ka "patiesās", "pareizās" domas tiek atvasinātas no politikas veidotāju domām. Taču tas joprojām nerada vēlamo rezultātu, jo cilvēka prāts tajā mirklī sāk dzīvot it kā divās paralēlās pasaulēs - savā un vispārpieņemtajā - tajā, par ko stāsta valdošās aprindas, bet tas nedod vēlamo rezultātu - iekšējais nemiers un tautas neapmierinātība paliek.
Metot pie malas Čārlza Dikensa romāna "Lielās cerības" mēroga cienīgas vīzijas par gaišo nākotni, gribētos ticēt, ka vismaz šajā pirmsvēlēšanu gadā vēlētājiem pietiks gribas "pamosties" un disciplinēt savu domāšanu, atstājot malā neproduktīvo sapņošanu.
Šajā momentā atmiņā atsaucas 1918.gada "Baltijas Lauksaimniekā" lasītie Kārļa Ulmaņa vārdi: "Katrai tautai galu galā visvairāk nākas ciest no tiem saviem dēliem, kuri, gribēdami viņai labu darīt, tomēr neapzinās, kas viņai patiesi derīgs un vajadzīgs, bet vienkārši sauc par tautas labumu to, ka viņus pašus nosēdina mīkstā krēslā un pilda viņu vēderus". Lai izvairītos no šo vārdu iedzīvināšanās Latvijas ikdienā, katram atsevišķam indivīdam beidzot būtu jātiecas uz valstisko apziņu kā vienotu domu, izbeidzot uztvert valsti kā "šauru, aizsprostotu malu" , šeit dzīvojošajiem asociējot Latviju nevis ar ģeogrāfiska punkta jēdzienu, bet valsti kā vienotu zemi, nebaidoties no "saaukstēšanās un kāju samirkšanas" atklāti paužot savus pilsoniskos uzskatus un, atstājot malā šaubas un neizlēmību, liekot ar savu pilsonisko attieksmi politiķiem beidzot izvirzīt valstiskus mērķus, nevis kārtējo reizi spekulēt ar nacionālo jautājumu lielumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
