Šajā kontekstā gribētos izprast, vai šobrīd ir kāda saikne, kas vieno Latvijas sabiedrību ne tikai ar mūsu olimpiešiem Sošos, bet arī ar visu olimpiskās kustības ideoloģiju kopumā.
Kā zināms oficiālais Soču Olimpisko spēļu sauklis ir: "Karstas. Ziemas. Tavas." ("Жаркие. Зимние. Твои.", angl.versijā: "Hot. Cool. Yours."), tomēr, vērojot Latvijas mēdiju vidē sniegtās informācijas saturu par Sočos notiekošo, nepamet sajūta, ka esam nonākuši kaut kādā sev vien izprotamā opozīcijā gan Olimpiādes galvaspilsētai, gan tās organizētājiem.
Lasot līdz šim publicētās ziņas par skandāliem un kurioziem Sočos, ar ko ir piesātinātas plašsaziņas līdzekļu slejas, vienlaikus gaidot Latvijas favorītu kamaniņu braucēju divniekos Andra un Jura Šicu, kā arī skeletonistu Mārtiņa un Tomasa Dukuru sacensību rezultātus (attiecīgi 12.,15.februārī), rodas vēlme ar Olimpiskajām spēlēm saistīto informāciju atspoguļot diametrāli pretējā gaisotnē.
Atgriežoties pie šā gada Olimpisko spēļu saukļa, jānorāda, ka sacensību organizētāji tajā ir iekļāvuši trīs galvenās domas: vārds "Karstas" tiek asociēts ar līdz šim Ziemas Olimpisko spēļu vēsturē vistālāk uz dienvidiem Ziemeļu puslodē esošo pilsētu Sočiem, kas atrodas subtropiskā klimata joslā.
Vārds "Ziemas" norāda uz Olimpiādes norises gada laiku. Šajā sakarā vērts atcerēties, ka I Ziemas Olimpiskās spēles norisinājās pirms 90 gadiem Francijas pilsētā Šamonī (fr.Chamonix-Mont-Blanc),t.i. 28 gadus pēc I Olimpisko spēļu, kas vēlāk tika nodēvētas par Vasaras Olimpiskajām spēlēm, atklāšanas Atēnās. Savukārt, vārds "Tavas", simbolizē ikviena cilvēka iespēju izjust uzvaras un zaudējumu brīžus kopā ar sportistiem.
Soču Olimpiādē piedalās 88 dalībvalstis, kas ir lielākais valstu skaits visā spēļu vēsturē. Kopumā sacensību laikā tiks izspēlēti 98 medaļu komplekti, kas ir par 12 medaļu komplektiem vairāk nekā 2010.gadā Vankūverā. 7 sacensībās, kas notiks 15.februārī, t.sk. 3. un 4.brauciens skeletonā vīriešiem, uzvarētāji tiks apbalvoti ar īpašām limitēta izlaiduma par "kosmiskajām" nodēvētajām zelta medaļām, kurās iestrādāti gabaliņi no meteorīta, kas eksplodēja virs Čeļabinskas 2013.gada 15.februārī.
Šīs īpašās medaļas izgatavojuši Zlatoustas juvelieri. Jāatzīmē, ka pēdējo reizi Olimpiskajās spēlēs zelta medaļas no "tīra" zelta tika pasniegtas 1912.gadā Stokholmā.
Soču olimpiskās lāpas stafetes maršruts sasniedzis 65 000 km. Pirmo reizi lāpas stafete notika 1936.gadā Berlīnes Olimpisko spēļu laikā, šīs idejas autors ir Alfrēds Šifs (Alfred Schiff) – ebreju izcelsmes vācu arheologs un vēsturnieks, lai gan oficiālajā versijā šī ideja tiek saistīta ar Trešā Reiha Sporta sekretāra (Deutscher Reichsausschuss für Leibesübungen (DRL)), Berlīnes Olimpisko spēļu orgkomitejas priekšsēdētāja Karla Dima (Carl Diem) vārdu.
Salīdzinot ar Berlīnes olimpiskās stafetes lāpu, kuras augstums bija 27 cm, svars- 450 grami, Soču olimpiskās lāpas augstums ir 94,5 cm, svars- 1 638 grami. Tās autori ir dizaineri Vladimirs Pirožkovs (Владимир Пирожков) un Andrejs Vodjaniks (Андрей Водяник), pēc viņu teiktā, ideju lāpas dizainam viņi smēlās krievu tautas pasakas Par Brīnumputnu motīvos.
Par oficiālajiem XXII Ziemas Olimpiādes talismaniem kļuvuši leopards, baltais lācis un zaķis, kas tika izvēlēti Krievijas 1. Televīzijas kanāla balsojuma tiešraidē 2011.gada 26.februārī, piedaloties vairāk nekā 1.4 milj. respondentiem. Interesanti, ka leopards, ieguva vislielāko atbalstu (28,2 % balsu) no 9 balsojumā iekļautajiem variantiem, attiecīgi baltais lācis un zaķis ieguva 18,3 % un 16,4 % balsu. Jāatzīmē, ka visu Olimpisko spēļu talismani ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas īpašums.
Kā jau tika atspoguļots gan pašmāju, gan starptautiskajos masu saziņas līdzekļos, Soču Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā notika tehniska kļūme ar viena olimpiskā apļa atvēršanos. No Olimpisko spēļu vēstures zināms, ka to emblēmu 1913.gadā izdomāja spēļu idejas autors Pjērs de Kubertēns (Pierre de Frédy, baron de Coubertin).
Olimpiskā emblēma sastāv no 5 caurvītiem apļiem 3 augšējā, 2 apakšējā rindā, skatoties no kreisās uz labo pusi, gaiši zilā, dzeltenā, melnā, zaļā, sarkanā krāsā. Neoficiāli tiek uzskatīts, ka olimpiskie apļi simbolizē 5 kontinentus: gaiši zilais-Eiropu, dzeltenais-Āziju, melnais-Āfriku, zaļais-Austrāliju, sarkanais-Ameriku. Tā kā šajā gadījumā var saprast ziņu kanāla CNN 7.februāra tiešraides sižeta World Sport korespondentes Amandas Devis (Amanda Davies) kritiku par atklāšanas ceremonijas neveiksmi, jo, kā bija redzams, neatvērās tieši Amerikas kontinentu simbolizējošais aplis.
Saskaņā ar Soču Olimpisko spēļu mājas lapā publicēto informāciju Latvijas komandu tajās pārstāv 57 sportisti, kas ir skaitliski lielākā, neskaitot Krievijas Federāciju, valsts komanda starp visām bijušajām Padomju Savienības dalībvalstīm.
Salīdzinājumam Kirgīziju (ap 5,7 milj. iedzīvotāju), Tadžikistānu (ap 8,1 milj. iedzīvotāju) pārstāv 1 sportists, Uzbekistānu (ap 30,2 milj. iedzīvotāju) – 3 sportisti, Azerbaidžānu (ap 9,6 milj. iedzīvotāju), Armēniju (ap 3,03 milj. iedzīvotāju), Gruziju (ap 4,5 milj. iedzīvotāju), Moldāviju (ap 3,5 milj. iedzīvotāju) - 4 sportisti, Lietuvu (ap 2,9 milj. iedzīvotāju) - 9 sportisti, Igauniju (ap 1, 3 milj. iedzīvotāju) – 25 sportisti, Baltkrieviju (ap 9,4 milj. iedzīvotāju) - 26 sportisti, Ukrainu (ap 45,4 milj. iedzīvotāju) - 43 sportisti, Kazahstānu (ap 17,2 milj. iedzīvotāju) – 51 sportists. Salīdzinot ar iedzīvotāju skaita ziņā līdzvērtīgām ES valstu Slovēnijas (ap 2,06 milj. iedzīvotāju) un Kipras (ap 1,2 milj. iedzīvotāju) komandām mūs apsteidz vienīgi Slovēnijas izlase, kuru pārstāv 67 sportisti, attiecīgi Kipru – 2 sportisti.
Lielākā daļa augstākminēto valstu nav ieguvušas nevienu medaļu Ziemas Olimpisko spēļu vēsturē, t.sk. Azerbaidžāna, Armēnija, Gruzija, Lietuva, Kirgīzija, Tadžikistāna, Moldāvija, Kipra. Līdz ar to, nenoliedzami, mūsu valsts sportisti, tik kuplā skaitā izpildot olimpisko normatīvu kvalifikāciju, un viņu treneri ir pelnījuši Latvijas sabiedrības nedalītu atbalstu visas Olimpiādes garumā.
Vērts atcerēties, ka par neatkarīgās Latvijas pirmo Ziemas Olimpisko spēļu medaļņieku 2006.gadā Turīnā kļuva Mārtiņš Rubenis, ieņemot 3.vietu kamaniņu braukšanas disciplīnā, 2010.gada Vankūveras Olimpiādē mūsu sportisti ieguva 2 sudraba medaļas: Andris un Juris Šici kamaniņu braukšanā divniekos un Mārtiņš Dukurs skeletonā. PSRS izlases sastāvā mūsu tautiešu "zvaigžņu stunda" Olimpisko spēļu vēsturē pirmo reizi pienāca 1980.gadā ASV Leikpleisidā, kad zelta un bronzas medaļas kamaniņu braukšanā izcīnīja talsiniece Vera Zozuļa un cēsiniece Ingrīda Amantova, sudrabu PSRS hokeja izlases sastāvā – rīdzinieks Helmūts Balderis.
1984.gada Sarajevas Olimpiskajās spēlēs 3.vietu bobslejā divniekos ieguva pabažnieks Zintis Ekmanis, pēc četriem gadiem Kalgari Ziemas Olimpiskās spēles Kanādā atnesa mūsu tautiešiem divas zelta: kurmenietim Jānim Ķipuram (bobslejs divnieki), rīdziniekam Vitālijam Samoilovam (hokejs) un divas bronzas: rīdziniekam Jurim Tonem un talsiniekam Guntim Osim (bobslejs četrinieki) medaļas.
Jāatzīst, ka Ziemas Olimpisko spēļu vēsturē neatkarīgās Latvijas sportisti nekad nav bijuši tik tuvu iespējai vienā disciplīnā izcīnīt divas medaļas, t.sk. pirmo zelta. Šogad Sočos šo iespēju centīsies realizēt skeletonisti Mārtiņš un Tomass Dukuri, kuru viens no galvenajiem sāncenšiem ir Krievijas izlases sportists Aleksandrs Tretjakovs (Александр Третьяков). Zīmīgi, ka neilgi pirms olimpiskā starta Mārtiņš Dukurs tika iekļauts 2014.gada Ginesu rekordu grāmatā kā visu laiku titulētākais skeletonists pasaulē.
Gribētos cerēt, ka turpmākās Olimpisko spēļu dienas un ar to saistītie notikumi Latvijas sabiedrībā netiks uztverti kā banāls teātra uzvedums, vērtējot un spriežot tādās kategorijās kā: Krievijas politiskās elites varas leģitimizācija, korupcija un Putina draugu būšana; Putins Sibīrijas tīģera mugurā; "naktsmītņu krīze", kas neatbilst patiesībai, jo numurus Soču viesnīcās Olimpiādes norises datumos varēja rezervēt pasaules populārākajās interneta vietnēs vēl pagājušās nedēļas nogalē; "sliktie sadzīves apstākļi", lai gan mūsu pašu hokeja komandas kapteinis Sandis Ozoliņš, kuram, kā NHL Stenlija kausa ieguvējam, no Krievijas masu mēdiju puses tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, norāda uz labo servisu un labvēlību, kas valda olimpiskajā ciematā.
Tādēļ atliek vienīgi novēlēt, lai ikviens iedzīvotājs, Latvijas olimpiešu "zvaigžņu stundu" gaidot, atsauc atmiņā multiplikācijas filmas "Ja krīt zvaigznes" Ezīša un Lāča personāžu pausto dzīvesziņu, ka zvaigznes nekrīt un spīd tikai tad, kad tās rūpīgi spodrina. Iespējams, šī vienkāršā dzīves patiesība palīdzēs novērtēt ne tikai mūsu komandas sniegumu un izprast "Latvijas mājas", kas ir mūsu valsts neoficiālā vēstniecība Sočos un pirmais šāda veida Latvijas projekts Olimpisko spēļu vēsturē, nozīmi valsts tēla popularizēšanā, bet arī saskatīt Krievijas ieguldījumu pasaules olimpiskās kustības un ziemas sporta veidu infrastruktūras attīstībā.
1 Krievijas animācijas filmu režisora un scenārista Jurija Noršteina (Юрий Норштейн) pēc Sergeja Kozlova (Сергей Козлов) pasakas motīviem 1975.gadā studijā "Sojuzmuļtfilm" ("Союзмультфильм") tapusī animācijas filma "Ezītis miglā" ("Ёжик в тумане") 2003.gadā saskaņā ar Tokijā veikto starptautisko kino kritiķu un režisoru aptauju (kopumā tika aptaujāti 140 nozares speciālisti,katram nosaucot sākotnēji savu Top-20 sarakstu) tika atzīta par visu laiku labāko pasaules vēsturē. Tāpat, minētā multfilma ieguvusi vairākas starptautisko festivālu godalgas Portugālē, Londonā un Spānijā ( 1977.g.), kā arī Sidnejā un ASV (1978.g.).
2 Skat.:http://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/zinas/andris-spruds-pardomas-par-sociem-vestures-un-starptautisko-attiecibu-konteksta.d?id=44191581#ixzz2suo449pl
3 Skat. Bankas "Citadele" padomes locekles Baibas Rubess komentāru Twitter, kurā viņa pauž nožēlu, ka Krievijas Federācijas prezidents Olimpiādes atklāšanas ceremonijā neieradās Amūras tīģera mugurā ("Aw, I thought Putin would arrive on a Siberian tiger").
4 Skat., piemēram, http://sochi2014.vesti.ru/news/show/article_id/179; http://www.sovsport.ru/sochi/texts/text-item/682411; http://www.ska.ru/news/ru/14372.html; http://www.sovsport.ru/sochi/texts/text-item/682454; http://www.sportsdaily.ru/articles/zaschitnik-rizhskogo-dinamo-sandis-ozolinsh-syigrat-za-sssr-v-sochi-eto-utopiya-57903;
5 Multfilma "Если падают звёзды" uzņemta 1978.gadā Kijevnaučfilm (КИЕВНАУЧФИЛЬМ) pēc Sergeja Kozlova stāsta motīviem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
